Ir putni, kuru olas pat nav vajadzīgs krāsot Lieldienām, jo jau ir tik raibas. Tās ir paipalas, un to nelielās oliņas cilvēki arvien vairāk iecienījuši ne tik daudz izskata kā bagātīgo uzturvērtību dēļ. Šo putnu audzēšana ir arī Palanceviču ģimenes nodarbošanās
Aiviekstes pagastā.
Būris dzīvoklī
Palanceviču ģimenei ir līdzīgs stāsts kā citiem pilsētniekiem — pienāca brīdis, kad vajadzēja izlemt, ko darīt ar dzimtas īpašumu laukos, kas nu bija palicis tukšs. Pēc pārdomām viņi nolēmuši no Rīgas pārcelties uz laukiem un tur saimniekot paši. Darja Palanceviča atzīst, ka māja, kur dzīvot, bija, zemes — pietiekami, un būtu žēl no tā visa atteikties. Protams, algota darba iespējas uz vietas minimālas, tāpēc vīrs Ivans saglabājis darba vietu Rīgā, bet Darja meklējusi, ar ko nodarboties savā saimniecībā. Izvēle bija par labu paipalām.
— Pēdējos 20 gadus dzīvoju Rīgā, un ar lauksaimniecību man nebija nekādas saistības, tāpēc viss bija jauns. Vienu laiku gan turēju līdz desmit paipalām būrītī dzīvoklī Rīgā, lai bērniem būtu olas, ko veselības dēļ viņiem ieteica lietot uzturā. Nolēmām, ka laukos varētu turpināt ar to nodarboties. Ar padomu palīdzēja saimnieks, no kura iegādājos putnus, un arī tagad internetā meklēju informāciju. Tas viss ir interesanti, un man ļoti patīk, — stāsta Darja.
Garšo pašiem un citiem
Paipalu turēšanai uzbūvēta speciāla novietne, jo putniem nepieciešami piemēroti apstākļi ar īpašu temperatūru un būrīšiem, lai ražīgi dētu. Neder plašas novietnes kā vistām. Paipalām nepatīk caurvējš un troksnis, jo viņas ir bailīgas, putniem patīk smilšu vannas, ko saimniece tiem nodrošina. Šajā saimniecībā ir ap 200 paipalu, un cālīšus galvenokārt izperē inkubatorā. Barību pērk gatavu. Ģimene izveidojusi zemnieku saimniecību “Grīvnieki”, vēl tikai jāpabeidz kārtot nepieciešamās formalitātes, lai šis rūpals būtu oficiāls.
— Sākumā bažījāmies, vai olas kādam vajadzēs, bet tās ir ļoti pieprasītas. Vedam radiem un draugiem uz Rīgu, patērējam paši. Rīgā ir veikali, kuros var iegādāties ekoloģisko pārtiku, un interese ir arī par mūsu produkciju. Īpaši šīs olas garšo bērniem, un labi, ka viņi tās var baudīt ik dienu. Protams, pērkam arī vistu olas, jo, kaut ko cepot, paipalu olu vajag daudz, — stāsta aiviekstiete.
Viņu mājas ir uzņēmējdarbībai izdevīgā vietā — līdzās ceļam uz Madonu. Tagad jau tas kļuvis par vietējās produkcijas ražotāju “ielu” — ir, kur iegriezties pēc ogām, olām, dārzeņiem, piena produktiem, alus un vīna. Tas viss, braucot pa vienu ceļu Aiviekstes pagastā!
Sagaidot Lieldienas, paipalu olas ir īpaši pieprasītas, un šoreiz gan to izskata dēļ. Raibās oliņas ir tik dažādas un interesantas! Kaulējoties tās gan nebūs līdzvērtīgas vistu olām, bet piesaistīs uzmanību. Turklāt tā vien gribas arī kādu apēst! Tāpēc jau pirms svētkiem gandrīz viss dējums Darjai bija aizrunāts.
Atgriežas laukos
Lai arī lauki paliek arvien tukšāki, prieks, ka jaunas ģimenes tajos atgriežas. Tuvākajā apkārtnē tādu piemēru netrūkst. Darja atzīst, ka, izbaudot lauku plašumu, Rīga nemaz nevilina. Arī bērni vairs negrib uz galvaspilsētu, viņiem te ļoti patīk. Sākumā bija grūti pāriet no mācībām, kas galvenokārt bija krievu valodā, uz latviešu valodu, bet pamazām viss padodas labi.
— Iespēju attīstīties te ir daudz. Man patiktu arī aitas un kazas, bet pagaidām nolēmām, lai nostabilizējas paipalu bizness. Nedaudz gan esam paplašinājuši zemeņu dobes. Ogas visiem tā iegaršojās, ka vairāk aizvedām citiem, kā paši apēdām. Zemenes allaž ir pieprasītas, — saka Darja. ◆
