Gandrīz neticami šķiet, ka traģiskie notikumi, saistīti ar deportācijām 1945. gada 25. martā, tik dzīvi un patiesi var ienākt 21. gadsimta skolas klasē. Pirms trim gadiem skolēni veica uzdevumu atrast kādu dzimtai piederošu piemiņas lietu un uzrakstīt stāstu par tās vēsturi. Tad arī manā audzināmajā klasē tika atnesta neparasta zaļa bumba. Tā esot “izceļojusies” pa Sibīriju. Īpašnieks palicis izsūtījumā, bet tuvinieki bumbu atveduši atpakaļ uz Latviju. Tā uzzināju par 9.c klases skolēna Riharda vecmāmiņu Intu Ausmu Vaivadi (dzimušu Dobelnieci), kas kopā ar vecākiem un brāli izsūtīta no Sunākstes pagasta “Druvām” uz Omskas apgabala Sargatskas rajonu.
22. martā Aizkraukles novada ģimnāzijas 9.c klase klausījās Vaivades kundzes stāstu — tik skumju un skarbu, bet reizē latviešu ģimenes spēku apliecinošu. Būdama 7. klases skolniece, viņa izvešanas rītā pārsteigta ieraudzīja starp bruņotajiem vīriem savas skolas direktoru. Meitene iedomājās skolotājam atdot par Putnu dienām rakstīto klases projekta darbu, ko viņa bija pabeigusi mājās noformēt, citādi taču klases darbs būs vējā.
Ar apbrīnu klausījāmies, kā Vaivades kundzes brālis cīnījies par izglītības iegūšanu, kā ģimenei izdzīvot palīdzējusi mātes līdzi paņemtā šujmašīna, kā pati Inta Ausma spējusi ar labām un teicamām sekmēm pabeigt 7. klasi valodā, kurā līdz tam zinājusi vien dažus vārdus.
Stunda paskrēja ātri, tā audzēkņus saviļņoja, rosināja saprast vēsturi un veidot savu vērtību izpratni. Lai veselība stāstītājai, lai mēs varētu uzzināt vēl neminētus dzīves faktus!
Ieva Salzemniece, Aizkraukles novada ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja
