Dažādās tehnikās krāsotas, ar adatu vai nazīti rūpīgi ieskrāpētiem smalkiem rakstiem — apmēram seši simti olu un katra no tām unikāla, raksti neatkārtojas. Tāds ir Lieldienu sveiciens no Lietuvā, Biržu pusē, dzīvojošās pensionētās skolotājas Vitenes Repšienes. Sākot ar 27. martu, izstāde ir apskatāma Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā.
Stilizēti ziedi, putni, dzīvnieki un brīvs fantāzijas lidojums, lietuviešu un latvju raksti, pilns krāsu spektrs — no tumši svinīgi gandrīz melnām līdz koši sārtām un zilām. Katra no olām ir unikāls, kā mazs mākslas darbs, raksts un krāsu kombinācijas neatkārtojas. Svētdien no Lietuvas plāno ierasties arī darbu autore — Vitene Repšiene. Viņai ir 80 gadu, pensionēta skolotāja, joprojām dzīvespriecīga un darbīga. Ja ceļš tomēr būs par grūtu, viņas vietā aizkraukliešus svētkos sveiks kāds no Biržu muzeja pārstāvjiem, ar kuru līdzdalību izstāde iekārtota.
Vitenei Repšienei olu izdaiļošana ir vaļasprieks daudzu gadu garumā, un jau 2007. gadā viņas kolekcijā bija 1500 olu. Uz Aizkraukli šonedēļ atvestas ap sešiem simtiem.
Olu saturs pirms krāsošanas izpūsts ņemot palīgā adatu un šļirci. Tās rotā ar diviem paņēmieniem — krāsojot un rakstu ieskrāpējot ar dažāda biezuma un dziļuma līnijām, visbiežāk ar nazīti vai adatu. Otra tehnika ir sarežģītāka — vasku, izmantojot koka kātā iestiprinātu adatu, pilienu veidā uzklāj uz nekrāsotas čaumalas, veidojot ornamentu. Kad tas gatavs, olu liek burkā ar vēsu krāsu šķīdumu. Līdzko čaumala ieguvusi vajadzīgo toni, to izņem un nosusina. Tad olu turot pirkstos, tuvina sveces liesmai, lai izkausētu vasku. To ar salveti noslauka, un vietās, kur tas bija uzklāts, kļūst redzams zīmējums.
Nepieciešama rūpīga sagatavošana
Lai rotājumi būtu simetriski, olas vidum apliek šauru papīra strēmelīti. Atzīmē vietu, kur gali saskaras, lieko daļu noplēš, iegūstot precīzu olas apkārtmēru. Papīriņu pārloka četras, sešas vai astoņas reizes, iztaisno, apliek olai ap vidu, un locījuma vietas atzīmē ar zīmuli, olu attiecīgi sadalot četrās, sešās vai astoņās daļās. Lai olas galos iezīmētu apaļus polus vai uz sāniem vidiņus, izmanto nelielus zāļu pudelīšu korķīšus, to kontūras apvelkot ar zīmuli. Kad olas virsma proporcionāli sadalīta un ieskicēti rakstu centri, sāk veidot rotājumu. Lai iegūtu baltu līniju, ar nazīša aso galu no čaumalas uzmanīgi izskrāpē visu krāsu. Vietās, kur vēlas ēnojumu, krāsu izskrāpē daļēji vai nedaudz.
Aizkraukles muzeja vadītāja Dzintra Cepure teic, ka, turpinot sadarbību ar Biržu muzeju, taps rokdarbu un pašgatavotu leļļu izstāde. Savukārt līdz svētdienai lietuvieši muzejā paredz nogādāt Lieldienu dekorus, darinātus no salmiem. Jau šobrīd, ejot aplūkot greznās olas, muzeja apmeklētāji noķers divus Lieldienu zaķus vienlaikus. Pa ceļam no Mencendorfa nama Rīgā uz Daugavpili Aizkraukles muzejā iekārtota arī Latgales keramikas izstāde. Darbi tapuši Daugavpils studijā “Latgale”.
Rakstā izmantoti fragmenti no Rasmas Rudzātes raksta izdevumā “Praktiskais Latvietis” 2007. gada numurā.
