Senatnē pavasara saulgriežu svētkus — Lieldienas — svinēja, kad dienas kļuva garākas par nakti. Sagaidīt Lielo dienu un saules lēktu vakar agri rītā folkloras kopas “Āre” dalībnieki aicināja Kriškalnu kalnā Aiviekstes pagastā.
Saulgriežos iespējamas daudzas maģiskas lietas, ja ievēro šo dienu tradīcijas. Lieldienās pirms saules lēkta noteikti jānomazgā mute, ko visus sanākušos aicināja izdarīt, un tad katrs varēja nobaudīt dzērveņogas skaistumam un veselībai. Visi dzina prom arī veļus un raganas, lai tie netraucē visa gada garumā.
Saules lēkts šajā dienā bija pulksten 6.30, ko sanākušie sagaidīja ar dziesmām. Folkloras kopas “Āre” vadītāja Agita Lindenberga atgādināja, ka gavilēt vajag, dziļi ievelkot elpu, un skaņu laist tālu prom. Tas stiprina un palīdz atbrīvoties no ziemā uzkrātās spriedzes. Jādomā, ka dziedātāju balsis varēja dzirdēt tālu apkārtnē arī tie, kuri savās mājās sāka šo jauno dienu. Izdevās sasaukt arī sauli, jo debesis vakarrīt lielākoties bija apmākušās, tomēr austrumos tās nedaudz pavērās un parādījās zeltīta maliņa. Stāvot Kriškalnu kalnā, varēja vērot, kā saule rīta agrumā rotājas Daugavā. Dzestrais gaiss stindzināja, un vēlāk sāka arī snigt. Ziema vēl negribīgi atdod savu vietu pavasarim, bet sasilda apziņa, ka tas tepat vien ir.
Lieldienas simbolizē viss apaļais, tāpēc netrūka arī raibi krāsotu olu, ko sanākušie aizrautīgi ripināja. Katrs saņēma pērienu ar pūpola vai izplaucēta bērza zariņu, jo tas nopērto apvelta ar dzīvības spēku. Lielā diena sagaidīta godam. ◆
