Vallieši zina — ja pašiem nav veicies ar stādu audzēšanu, labus tomātu dēstus var dabūt pie “Andriņu” saimnieces Gunas Urlovskas. Pirms divdesmit gadiem viņa sāka ar piecām šķirnēm, nākamajā sezonā iesēja jau 25. Katrs latvietis ir sirdī dārznieks, uzskata dārzkope. Lūk, viņas padomi palodžu stādu audzētājiem.
Ik gadu viņa izaudzē ap 60 šķirņu, kopā izmēģināts — ap diviem tūkstošiem. “Andriņu” saimniece eksperimentē ar sēklām, šogad, piemēram, taps pētījums — “Melnais princis”. Kurš garšīgāks — no pašas vāktajām vai nesen pirktajām sēklām?
Tomātu un citus stādus saimniece audzē mājās uz palodzes, neizmantojot sildāmlampas, apkurināmās siltumnīcas un citas ekstras.
Pavasaris “Andriņos” ir atnācis, sētā zied sniegpulkstenītes, bet mājā uz palodzes jau sapiķēti tomātu stādi un sadīguši kressalāti. “Katrs dārznieks ik gadu cer uz agru pavasari, tomāti sēti februārī,” saka saimniece. “Ja pavasaris būs agrs, būs agrie stādi siltumnīcai, bet īstajai sējai gaidu labās Mēness fāzes. Sēšu marta beigās. Nesēju, kad mēnestiņu neredz — var sēt vecā, bet ne tukšā mēnesī. Ir pieredze ar ķiplokiem — reiz, stādīti tukšā mēnesī, negribēja iesakņoties.”
“Pats svarīgākais ir nevis kā sēt, bet ko sēt,” saka saimniece. Viņa pamazām atgriežas pie senajām šķirnēm, datētām, piemēram, ap 1925. gadu. Tādas ir tomātu šķirnes ‘Vidzemes karalis’ vai ‘Rīgas lielais’ sēklas. “Senās sēklas ir adaptētas tieši mūsu klimatam. Man šķiet, ka būtu jābaidās no sēklu pakām, kas fasētas dienvidos. Reiz nopirku tomātu sēklas internetā — vācu ‘Oranžo zemeni’, pirmajā gadā ražas nebija, bet man bija spīts — vajag vēl mēģināt, noņēmu sēklas, un laba raža bija vien trešajā gadā. Ja kaut kas pirmajā gadā nesanāk, vērts sēt atkal, jo augs adaptējas atbilstošiem apstākļiem. Savu sēklu kolekciju veidoju ar vietu nosaukumiem, piemēram, ‘Kanādas lielais’, ‘Argentīnas brīnums’, ‘Japānas krabis’, ‘Čīles zaļais’. Vai augļus pazīstu pēc garšas? Protams! Zinu arī, kā kurš stāds izskatās — zīmītes uz iesētajām kastītēm nelieku.” Guna norāda, ka informācijai par sēklām un šķirnēm seko cītīgi līdzi. “Man patīk zināt, kas pasaulē jauns. Nevaru pārdzīvot, ja kādu šķirni neizmēģinu. Gadās, ka pie noteiktas šķirnes atgriežos vien pēc gadiem, jo esmu pēc tās sailgojusies. Lai sēklu krātuve neizsīktu, ar tām jādalās, lai vairojas prieks un garša.” Pērn saimniecei nav padevušies vieni no tomātiem, šogad sēklas ņems no tiem cilvēkiem, kuriem sēklas iepriekš dalījusi.
Sēšana. Kad sēklas iesēj, kastīti nevajag uzreiz likt siltumā, bet trīs dienas paturēt vēsākā istabā — 12 līdz 16 grādu temperatūrā. Pēc trim dienām kaste jānes 18 — 24 grādu (istabas) siltumā, šādi sēklas sadīgs pēc 5 — 6 dienām. Kad sēklas iesētas, kastītei var uzlikt mazu “siltumnīcu” — polietilēna maisiņu. Piparus tā labi diedzēt, bet, kad parādās asniņš, “siltumnīca” jāņem nost. Stīdzēs pārlaistīti un siltumā audzēti stādi. Vēsākā telpā augšanas process būs lēnāks.
Saule un laistīšana. Ja stādi salikti pie loga saulītē, līdzko tie pagriežas pret gaismu, tos apgroza, lai visiem tiek saules gaisma. Ja ir bažas, ka stādi pavasara saulē apdegs, var piesegt ar agrotīklu — tā daru siltumnīcā. Stādiņus nevajag pārlaistīt, labāk, ka sausāks, stāds nestīdzēs. Aizņemtākiem cilvēkiem iesaku izmantot lielākās kastītes, zeme tik ātri neizžūs.
Piķēšana. Stādus piķējot, daži dārznieki iesaka to likt zemē līdz pašām dīgļlapiņām, man šķiet, ka tas ir par dziļu, es tā nedaru. Atstāju centimetru līdz pirmajām lapiņām. Siltākā dienā stādiņus var nest uz siltumnīcu, lai norūdās. Sākumā ne ilgāk kā par divām stundām. Būs spēcīgāki un izturīgāki.
Zeme. Ja zeme sablīvējas, kūdru var samaisīt ar granti. Tomātu dēstiem tā nedaru, bet sīkajām puķītēm gan.
Kūdra. Vislabāk man patīk Valles kūdra, ja nav, pērku “Latflora”. Droši vien der arī citas, jālasa sastāvs.
Dīgtspējas pārbaude. Ja mājās aizķērušās “vecas” sēklas, tagad ir laiks pārbaudīt to dīgtspēju. Var iesēt mazā trauciņā — vai nu dīgs, vai nē. Tomātu sēklas var atdzīvināt pat pēc desmit un vairāk gadiem. Dīgst labi. Tomātiem labākās ir pirms diviem gadiem ievāktās sēklas. Raža būs labāka, jo sēklas ir nobriedušākas.
Sēklu mērcēšana. Hibrīdsēklas un kodinātās nemērcē. Mērcēju tomātu sēklas. Tās, kuras nedīgs, ir nekvalitatīvas, uzpeldēs augšpusē, labās nogrims.
Saldēšana. Sēklas 12 stundas var likt ledusskapī, tas paaugstina tomātu ražību. Daru tā: iemērcu ūdenī, nosmeļu nekvalitatīvās sēklas, salieku uz vates spilventiņiem un paturu ledusskapī 6 grādu temperatūrā. Stādi būs spēcīgi. Bija gads, kad tomāti ‘Rozā medus’ bija tik raženi, ka visi teica, šādi tomāti ir par lielu, tāpēc vairs tādus neaudzēju. Tagad modē mazāki — ķirštomāti.
Iediedzētas sēklas. Šādas sēklas ir, piemēram, burkāniem. Tas nozīmē, ka tā ir iediedzēta, apstrādāta, jāiesēj šajā gadā. Ja parasti burkānu sēklas dīgst pēc trim nedēļām, šāda sēkla izdīgs jau pēc nedēļas.
Stādu barošana. Mēslojums “Vito” — nekā labāka palodžu stādu audzētājiem nav.
Siltumnīcas sagatavošana sezonai. Tagad ir laiks kaļķot siltumnīcas augsni. Bez kalcija nevar izaudzēt tomātus un dārzeņus. Divus gadus siltumnīcu esmu kaļķojusi ar dolomītmiltiem, bet mēslojums jāmaina — šogad izmantošu kaļķi. Ja siltumnīcā jau ir silts — ap 22 grādiem, var lietot trihodermīnu, ja šādas temperatūras nav, šo mēslojumu lietot nevajag, tas neiedarbosies, nebūs aktīvs. Vēl. Siltumnīca ir jāvēdina. Saulainā dienā jāatver, lai žūst zeme, tā šogad ir izteikti jēla.
