Jūriņai ir simti durvju,
Divi simti stenderīšu,
Nu pie katras stenderītes
Pa buntei atslēdziņu.
(Latv. t. dz.)
Tā var sākties Meklētāja un Atradēja ceļš Laikā, kam nav ne sākuma, ne gala. Tomēr tas dāsni tiek dāvāts Pētniekam.
Drīz vien pēc tam, kad Vaivaru ģimene ienāk Zemkopības zinātnieciskās pētniecības kolektīvā, Māra aizstāv disertāciju laukkopības nozarē 1972. gadā, pārstāvot agroķīmisko virzienu.
Tas nedod gandarījumu. Darba rezultāti brīdina par harmonijas trūkumu starp cilvēku un vidi. Māra to saprot ļoti drīz un pievēršas bioloģiskajai lauksaimniecībai.
Pēc tam, kad likvidē kolektīvās saimniecības un zemnieki pēc sava prāta veido ekoloģiskās saimniecības, zinātnieku līdzdalība ir īpaši svarīga. Tad starp Latvijas pirmajiem celmlaužiem ekoloģiskās lauksaimniecības zinātnes veidošanā ir arī Māra Vaivare. Turklāt Vaivaru ģimenes mājās Skrīveru “Ragārēs”, kur tagad saimnieko mazdēls Jānis, apmeklētāji var pārliecināties, ka darbi šajā sētā rit saskaņā ar dabu. Tur parasti rosās arī meitas Baiba un Anda, kad vien ir Skrīveros. Palīdz arī mazbērni. Māras māsām tīk veldzēties brīnumainajās “Ragāru” tējās.
Divdesmitā gadsimta pēdējā desmitgadē un pēc tam arī 2002. gadā iznāk Māras un kolēģu veidotās grāmatas “Praktiskā bioloģiskā lauksaimniecība” I — III daļa. Pamatojot ar zinātniskiem pētījumiem Latvijā, noder ne vien praktiķiem, bet arī skolēniem mācību iestādēs.
Māra rakstījusi apceres par vidi un veselības saimniecībām, par zaļā tirgus būtību, par augļudārzu ierīkošanu, augļu pirmapstrādi u. c.
Tad ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas atbalstu gatavo Dr. farm. Helēnas Rubīnes “Daba un cilvēku veselība”, kuru rediģē Māra Vaivare. Šī grāmata ir kā atgādinājums, ka, saglabājot ap sevi harmonisku vidi, mūsu sardzē nostājas augu valsts. Un tā ir labi jāpazīst.
Šajā skumjajā atvadu laikā atcerēsimies, ka pētnieka darbs pieder tautas gara mantām.
Kāds krīvu krīvs mudinājis:
Vairāk vēl par
tēva sētu
mīliet tautas
garu svētu.
Ko par to teiktu Māra? Viņa 4. martā devusies pa mūžības taku — divas dienas pēc savas dzimšanas dienas. Savējo vidū bijusi tik mierīga un saulaina, kā cilvēks, kurš savus iecerētos darbus padarījis. Vien vēlējusies, lai apkārt priecīgi ļaudis.
Izvadīšana piektdien, 11. martā, plkst. 14 no Skrīveru kapličas.
Māras rakstos atbildes meklēja Aina Švēde
