Tā nav taisnība, ka Metenis jau aizsteidzies. Par to varēja pārliecināties Kokneses kultūras namā, kur, jauniešu deju kolektīva vadītājas Kornēlijas Reisneres rosināti, uz sadanci “Deju virpulis Metenī” ieradās tuvi un tāli ciemiņi. Koncerta beigās skatītājiem un dejotājiem bija arī ekskluzīva iespēja redzēt vaigā pašu Meteni.
Tā jau kļuvusi tradīcija, ka koknesieši ik gadu rudenī vai pavasarī aicina pie sevis ciemiņus, lai izdejotos no sirds. Un dejotpriekam šķēršļu nav — vienugad uz sadanci dalībnieki burtiski atslidoja, jo ārā bija tāda atkala, ka grūti bija soli paspert, taču skatuves aicinājums dejot ir pāri visam.
Šogad ciemos bija atbraukuši jau agrāk iepazīti draugi — Pļaviņu jauniešu deju kolektīvs “Daugaviņa” (vadītāja Ineta Reitere), Suntažu jauniešu deju kolektīvs “Spāre” (Aiga Jermaka), gan jauni — Viļķenes jauniešu deju kolektīvs “Dīdeklis” (Baiba Adamoviča) un Rīgas Teikas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs “Skabardzēni” (Arta Slica). Kā koncerta “rozīnīte” bija ansambļa “Aizezeres muzikanti” (vadītāja Inese Skuja) priekšnesumi — tie spirdzināja ar lustīgām un jestrām melodijām, kuras lieliski papildināja koncerta kopējo noskaņu. “Četri vienā” — tā var teikt par ansambļa dalībnieci Montu Skuju. Viņa gan dziedāja, gan spēlēja vijoli, gan vadīja programmu, gan sēdās pie bungām. Un viss viņai padevās lieliski.
Īpaši sirsnīga tikšanās kolektīva vadītājai Kornēlijai Reisnerei vienmēr ir ar Suntažu jauniešu deju kolektīva “Spāre” vadītāju Aigu Jermaku. Un kā nu ne! Aiga ir viņas skolniece un par deju kolektīva vadītāju kļuvusi, skolotājas iedvesmota. Pēc smaida skolotājas sejā suntažnieku dejas laikā varēja noprast — skolotāja ar savu audzēkni ir apmierināta.
Atšķirīgāks no citiem kolektīviem bija jauniešu deju kolektīvs “Skabardzēni” no Rīgas. Viņi dejoja savas bijušās vadītājas, deju pedagoģes, Latvijā pazīstamās horeogrāfes Artas Melnalksnes radītās dejas. Pēc viņas pāragrās aiziešanas mūžībā 2013. gadā kolektīvu vada viņas skolniece Arta Slica.
Tik krāšņi kā skatuves noformējumam izmantotie lakati bija dejotāju priekšnesumi, kuri kā raiba vītne aizvijās nepilnu divu stundu garumā. Un katrs priekšnesums bija apliecinājums tautas enerģijas spēkam, kas iznests cauri gadsimtiem.
Koncerta beigās ar skaļām ovācijām ieradās pats Metenis, kurš paspēja gan dāvanas izdalīt, gan skolotājām deju iemācīt, gan pavasarim vārtus atvērt.
Pirms deju virpuļa dalībnieku un vadītāju sumināšanas Kornēlija Reisnere pateicās atsaucīgajiem skatītājiem par vēlmi būt kopā šajā vakarā. Katrs jauniešu deju kolektīvs saņēma koknesiešu sarūpētās piemiņas veltes. Bet tas jau vēl nebija viss. Dejotāji turpināja lustēties ballē, kura ieilga krietni pāri pusnaktij. ◆
