Notāru dienās, kas norisinājās 29. februārī un 1. martā, bezmaksas juridiskās konsultācijas saņēma gandrīz 3000 Latvijas iedzīvotāju. Notāri sniedza konsultācijas par iespējamajiem riskiem darījumos ar nekustamo īpašumu un dāvinājuma līgumos, kā arī mantojuma lietām, testamentu noformēšanas kārtību, īres, nomas un citiem jautājumiem. Aizkrauklē šādu iespēju izmantoja gandrīz
40 cilvēku.
Notāre Sandra Logina Aizkrauklē stāsta, ka šogad Notāru dienās cilvēku aktivitāte bija nedaudz lielāka nekā iepriekšējos gados. Pirmajā dienā konsultācijas saņēma 25, otrajā dienā — 14 apmeklētāji. Visbiežāk cilvēki uzdeva jautājumus par mantojuma kārtošanu, testamentiem un dāvinājumiem.
Sandras Loginas notāra biroja darba apjoma lielāko daļu veido mantojuma lietu kārtošana. “2015. gadā sākām 188 mantojuma lietas, izsniedzām 178 mantojuma apliecības un noslēdzām 42 pirkuma līgumus un 20 dāvinājumu. Manuprāt, tas atspoguļo tendenci valstī, ka lielākā daļa biznesa un komercdarījumu, kā arī darījumu ar nekustamiem īpašumiem notiek Rīgā un lielajās Latvijas pilsētās,” uzskata notāre.
Ziņu portālam dzirkstele.lv Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča atklāj, ka Latvijā spēkā esošie likumi, kas regulē nekustamā īpašuma (NĪ) darījumu procesu, ir nepilnīgi un rada iespēju veikt vērienīgus krāpniecības gadījumus. “Atšķirībā no lielākās daļas Eiropas valstu, tai skaitā Lietuvas un Igaunijas, Latvijā NĪ darījumus var slēgt privāti bez valsts amatpersonu klātbūtnes. Līdz ar to nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumi vairāk nekā 90 procentos gadījumu tiek slēgti privātā kārtībā — darījuma dalībnieki pašrocīgi noformē līgumu un noslēdz darījumu. Tas notiek mājas kārtībā, un tā slēgšanas brīdī nav nepieciešama neitrāla liecinieka klātbūtne,” stāsta V. Piziča.
Arī S. Logina atzīst, ka spēkā esošās tiesību normas pieļauj gan privātus līgumus, gan privātus testamentus, kas rada lielāku krāpniecības risku. Notāre uzskata, ka cilvēkiem vajadzētu būt apzinīgākiem pret savu īpašuma lietu kārtošanu. “Arī manā lietvedībā joprojām ir mantojuma lietas, kurās mantojuma apliecības mantiniekiem bija jāsaņem jau pirms sešiem, septiņiem gadiem, taču, neraugoties uz vairākkārtējiem uzaicinājumiem, viņi nav ieradušies. Negodīgiem cilvēkiem šādi nesakārtoti īpašumi var radīt iespēju krāpniecībai.”
V. Piziča skaidro, ka Latvijā ievērojams skaits personu ilgstoši nereģistrē savas īpašumtiesības pēc nekustamā īpašuma mantošanas vai darījuma noslēgšanas. Visbiežāk tas saistīts ar valsts nodevu Zemesgrāmatā. Neapdomīgi izturoties pret darījuma noformēšanu, nereti var sastapties ar situācijām, kad īpašumu pārdod vairākkārt un par tā īpašnieku valsts un likuma priekšā kļūst persona, kura pirmā iesniegusi dokumentus Zemesgrāmatā.
Savukārt interneta portālā reiderisms.lv skaidro, ka visbiežāk viltojumi veikti saistībā ar privātajiem testamentiem. Testaments, kuru testators uzrakstījis pašrocīgi, ir spēkā arī bez lieciniekiem. Turpretim, ja testamentu uzrakstījis kāds cits vai arī tas rakstīts ar datoru, obligāti nepieciešami divi liecinieki, kuri apliecina, ka bijuši klāt testamenta parakstīšanas brīdī un to patiešām parakstījis mantojuma atstājējs. Portāla redaktore Ilona Bērziņa uzsver, ka tieši šādos gadījumos paveras lielāks krāpniecības risks.
Lai cilvēks justos droši, kārtojot savas īpašuma lietas, proti, gan pērkot un pārdodot, gan izīrējot un mantojot, S. Logina pirms dokumentu parakstīšanas iesaka konsultēties ar speciālistiem — juristiem, advokātiem, notāriem, pašvaldību darbiniekiem, Valsts zemes dienesta speciālistiem. “Mūsu birojā konsultācijas sniedzam ne tikai Notāru dienās, bet arī ikdienā gan pa tālruni, gan klātienē,” atgādina notāre. ◆
