Tie, kuri ar to saskārušies, var tikai piekrist, ka veselības aprūpe un finansējums Latvijā ir zem katras kritikas. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis pavisam skarbi atzīst, ka veselības aizsardzības sistēma Latvijā principā ir bankrotējusi. Viņa vadītā asociācija tā arī pagājušajā nedēļā neparakstīja sadarbības līgumu ar Veselības ministriju un uz šo tikšanos neieradās vispār. To izdarīja vien Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija.
Labā griba sakārtot nozari tagad uzlikta uz papīra, un tā paredz veikt vairākus pasākumus, lai labāk būtu pacientiem un vieglāk strādāt ārstiem. Dzēšam kārtējo “ugunsgrēku”. Ja šādās krīzes situācijās mediķiem ar Veselības ministriju vēl jāslēdz kādi papildu sadarbības līgumi, tas nozīmē tikai to, ka medicīnas jomā valstī vispār nav nekādas sistēmas. Ko tad visi darīja un kā strādāja līdz šim? Tāpēc jau arī daudzi likumi un noteikumi ir kā deķi ar neskaitāmiem ielāpiem, un grūti saprast, kā viss patiesi darbojas. Var piekrist kāda iedzīvotāja viedoklim sociālajos tīklos, ka ikviens Saeimas sasaukums ir pilns ar ārstiem deputātiem, pat prezidents bija ārsts, un iznāk, ka viņiem pašiem nav vēlmes sakārtot savu sistēmu. Tāpēc rodas aizdomas, ka šis “bardaks” viņiem izdevīgs.
Tik slikta veselības ministra, kāds tagad ir Guntis Belēvičs, vēl līdz šim Latvijā nav bijis — tāds viedoklis izskanējis ne vienā vien privātā sarunā ar ģimenes ārstiem. Bulciņu “kari” viņam šķiet nozīmīgāki par to, ka cilvēkiem nav iespēju tikt pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. “Stāstiet vairāk par labo mūsu medicīnā, un tāda ir daudz, nevis tikai uzsveriet negācijas,” vienā no intervijām televīzijā viņš pārmeta žurnālistiem. Neapšaubāmi, Latvijā ir labi medicīnas speciālisti un arī izmeklējumiem lielākas tehnoloģiskās iespējas, kas iepriecina ārstus un pacientus. Tikai — kam tas viss, ja lielākā daļa iedzīvotāju nevar izmantot šos labumus? Stāsts par to ir gandrīz katram. Kaut vai, piemēram, magnētiskās rezonanses izmeklējums. Precīzākai diagnostikai ārsti to iesaka. Tas ir dārgs izmeklējums: cenas, sākot no simts eiro, bet ar valsts līdzfinansējumu tas ir lētāk. Tomēr te sākas kārtīgs riņķadancis. Par valsts naudu to veikt piedāvā labākajā gadījumā augustā, bet, maksājot pašiem, daudz tuvākā laikā. Cik daudzi paši to var atļauties? Ja reizi mūžā un vienīgi par magnētisko rezonansi, tad, iespējams, veselībai nav ko žēlot. Bet, ja slimot iznāk biežāk, daudz neatļausies. Nesen šāda izmeklējuma iespēja rasta arī Jēkabpils slimnīcā, kas Aizkraukles reģiona iedzīvotājiem ir vistuvākā vieta. Tikai — par valsts naudu izmeklējumu tur neveic vispār. Acīmredzot tas paredzēts tikai vietējiem bagātniekiem. Šādu absurdu situāciju ir daudz — it kā kaut kas ir, bet tomēr nav sasniedzams. Mediķi mūs visu laiku mudina laikus vērsties pie ārsta un profilaktiski pārbaudīt veselību. Diemžēl tagadējā veselības aprūpes sistēmā šāda iespēja ir ierobežota, ja pacientam nav liekas naudas par visu maksāt pašam.
