Šogad nolēmu beidzot parūpēties par sevi un apmeklēt ārstus, bet LTV raidījumā “Rīta Panorāma” intervijā ar atbildīgo amatpersonu dzirdēju, ka valsts medicīnas sistēma šobrīd ir sagrauta un turpinās iepriekšējā sliktā attieksme pret nozari.
Nē, es kā savas valsts patriote nevaru atļauties sistēmu graut vēl vairāk — ja desmit gadu medicīnas sistēmu saudzēju, pacietīšos arī tagad. Vēl taču paiet varu, arī redze kā ērglim — lielus priekšmetus skaidri saredzu, bet mazie mani neinteresē. Arī par dzirdi nesūdzos — kolēģei austiņās skan putnu dziesmas, bet es tās nedzirdu. Un, paldies Dievam, citādi nevarētu pastrādāt.
Runājot par katastrofālo situāciju medicīnā, šogad dzīvošu pēc principa — pati sev ārste! Kā tad cilvēki akmens laikmetā dzīvoja? Ne viņiem bija zobārsti, ne kardiologi. Toties nervi bija kārtībā. Nevajadzēja uztraukties par kvotām un mēnešiem gaidīt rindās pie speciālistiem. Es tagad ēdīšu zāli un priežu pumpurus, tur nevajag nekādu kvotu — jāzina tikai mērs un jāskatās, lai privātā īpašumā neielienu. Galu galā veselības aprūpe ir turīgo izklaide. ◆
