Mācītājam Ģirtam Grietiņam pēc dažām dienām būs dzimšanas diena. Desmitā. Nu labi, ja pieskaita arī piedzimšanas dienu, tad jau vienpadsmitā. Cik gadu viņam ir?
Mācītājs Ģirts Grietiņš dzimis 29. februārī, un šo datumu viņa māte arī izvēlējusies ierakstīt dzimšanas apliecībā. Viņai ļauts izvēlēties arī 28. februāri vai 1. martu, taču mamma izlēmusi: lai paliek, kā ir! Mācītājs gan atzīst, ka savu dzimšanas dienu svin arī tad, kad 29. februāra kalendārā nav, taču vienreiz četros gados atzīmē tā īpaši. Šoreiz svinībām vēl viens iemesls — viņam aprit 40.
“Man ir daudz priekšrocību,” saka Ģirts Grietiņš. “Ja negribas svinēt, saku, ka man šogad dzimšanas dienas nav. Tāpat varu izlikties četrreiz jaunāks par citiem. Par gadiem gan daudz nedomāju, skaitļiem īpašu uzmanību nepievēršu, un man arī nešķiet, ka nozīme būtu kādiem atsevišķiem gadu skaitļiem vai apaļām jubilejām. Piemēram, visi gaidīja 2000. gadu, tas esot maģisks skaitlis, bet nekādas mistikas tur tomēr nebija.”
Ģirts Grietiņš atzīst, ka viņa dzimšanas datums ir interesants, bet vai tāpēc īpašs? “Lai gan katram jau patīk būt īpašam,” nosmej viņš. “Dzimšanas datums? Nē, tas man nešķiet tas fakts, kas cilvēku dara īpašāku. Cilvēku atšķirīgu veido tas, ko Dievs viņam devis, arī dzīves pieredze un apkārtējie cilvēki. Neesmu gan lasījis, kā šī datuma maģiju tulko astrologi vai numerologi, es šīs lietas neakceptēju. Uzskatu, ka dažādi pareģojumi, piemēram, jums tagad jādara tā vai patlaban ir nelabvēlīgs laiks kam citam, cilvēku var sasaistīt ar kaut kādiem nevajadzīgiem noteikumiem. Ja sirds liek, kaut kas labs jādara arī tad, kad tam ir nelabvēlīgs laiks vai ja jūsu raksturam tas nepiederas.”
Kad jautāju, vai mācītājs tic horoskopiem, viņš nosaka: “Tādā veidā, kā horoskopus pasniedz, nē. Taču pieļauju iespējamību, ka cilvēkiem, kas dzimuši vienā laikā, teiksim, ziemā, ir kādas līdzīgas rakstura īpašības. Taču pareģojošajiem horoskopiem, kurus publicē visās avīzēs, diez vai ir kāda vērtība. Tie veidoti tā, lai der visiem. Ir jau labi, ja grib savu dzīvi samērot ar to, kas ierakstīts zvaigznēs vai ietverts augstākās likmēs, taču daži horoskopu noliek gandrīz Dieva vietā, un tas man nešķiet pieņemami. Latvijā izveidojusies sava veida reliģija — astrologi, numerologi, bet to visu nevar savienot ar Bībeli, ir pārkāpts jau pirmais bauslis. Cilvēkam nav jāmeklē citi spēki, kas būtu svarīgāki par Dievu.” Ģirts Grietiņš atklāj: to gan zinot, ka pēc horoskopa esot Zivis, pēc dzimšanas gada — Pūķis.
Vai 40 gadu vīrietim ir nopietns vecums? “Jo vairāk man paliek gadu, jo mazāk domāju par to,” atzīst mācītājs. “Jācer gan, ka gluži nenopietns vecums tas nav, kaut pašam nav sajūtas, ka man ir 40. Tas ir tāpat kā lasot stāstu — tā nozīmi var uzzināt tikai tad, kad izlasi visu grāmatu un zini, ar ko tas beigsies. Es nezinu, cik daudz no manas dzīves tas ir, jo neviens nevaram paredzēt, cik katram dots. Svarīgs nav mūža ilgums, bet gan tas, kā to laiku piepildi un veido savu dzīvi.”
Jubilejā, lai gan tā esot apaļa, mācītājam īpašas ballītes nebūšot, vien mazas svinības ģimenes lokā. Viņš piebilst, ka ikkatra jubileja, vēl jo vairāk apaļa, ir atskaites punkts pašam sev, kad vari pārdomāt pagātni un nākotni. “Man gan nav izteiktu mērķu, kas tagad būtu jāsasniedz. Protams, ir vairāki plāni un ieceres, taču viena, ko reklamēt, noteikti nav.” ◆
