SIA “Garantiju aģentūra” Aizkraukles rajona tiesā iesniegusi prasību pret “Tirdzniecības un pakalpojumu centra” īpašniekiem Lāčplēša ielā 5, Aizkrauklē, telpu par kopīpašuma izbeigšanu. Telpu īpašnieki neizpratnē —
kādēļ tiesā iesniegta šāda prasība, ja savulaik viņi izpirkuši un privatizējuši īpašumā esošās telpas.
Izvirza savas prasības
SIA “Garantiju aģentūra” pārstāvis, kurš kategoriski atteicās nosaukt savu vārdu un uzvārdu, norādīja — kopīpašumu vēlas izbeigt, jo tas tiek izmantots nelikumīgi un patvaļīgi. “Atbildētāji nav tiesīgi lietot telpas, jo neviens viņiem šādas tiesības nav piešķīris. Katrs no viņiem okupējuši telpas, kuras pats vēlējies. Nevienam no viņiem nav dokumentu, kas apliecinātu tiesības ieņemt konkrētās telpas.”
Ēkas pārvaldniece Ņina Štikāne apliecina pretējo, sakot, ka telpu īpašniekiem, kuri tās izpirkuši vai citādi ieguvuši īpašumā, dokumenti sakārtoti un īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. “Visiem ir zemesgrāmatas. “Garantiju aģentūra” nemaz neiedziļinās, tikai saka, lai mēs visu atdodam.”
SIA “Garantiju aģentūra” skaidro, ka arī viņiem pieder telpas “Tirdzniecības un pakalpojumu centrā”. “Jā, mums pieder daļa no ēkas kopīpašumā, tikai mēs nevēlamies būt okupanti, jo mums ir nepieņemami nodarboties ar okupāciju.”
Ne Ņ. Štikānei, ne pārējiem telpu īpašniekiem nav zināms, kuras ēkā esošās telpas aģentūrai pieder. Ēkas pārvaldniece vien stāsta, pirms kāda laika uzzināja, ka SIA “Latectus”, kas savulaik arī īpašumā ieguva telpas, nu tās pārdevusi SIA “Garantiju aģentūra”.
Ēka ar senu
vēsturi
Ēka Lāčplēša ielā 5, Aizkrauklē, celta septiņdesmitajos gados. Tajā bija Sadzīves pakalpojumu kombināts, darbojās fotoateljē, frizētava, šūšanas un apavu darbnīca, remontēja sadzīves elektropreces. Atmodas sākumā šī ēka bija Aizkraukles pilsētas pašvaldības pārziņā. Daļa pakalpojumu sniedzēju tur turpina darboties joprojām, kas pilsētas iedzīvotājiem ir ļoti būtiski.
1993. gada jūlijā lielāko daļu no ēkas par 39 425 latiem iegādājās SIA “Armso”, kas laikā no 1997. līdz 2013. gadam telpas pārdeva vairākām fiziskām personām. Pēdējās savā īpašumā esošās telpas uzņēmums pārdeva 2013. gada janvārī firmai “Private Equity Insurance Group” par 500 latiem. Turpretim jau 2014. gada augustā par “Private Equity Insurance Group” telpu īpašnieci kļuva SIA “Garantiju aģentūra”, samaksājot par tām 3500 eiro.
Savukārt par darījumu starp SIA “Latectus” un “Garantiju aģentūra” liecina arī dokuments, ko šī gada 19. janvārī saņēma pārējie telpu īpašnieki. Tajā norādīts, ka pagājušā gada septembrī SIA “Latectus” noslēdza pirkuma līgumu par sev piederošā nekustamā īpašuma domājamo daļu, nosūtot paziņojumu, kurā piedāvāja arī citiem kopīpašniekiem iegādāties savas telpas. 2015. gada 9. decembrī par 1200 eiro tās iegādājās SIA “Garantiju aģentūra”.
Aģentūras pārstāvis sarunas laikā neatkāpjas no savas nostājas, vairākkārt norādot, ka īpašniekiem telpas nepieder. ““Latectus” nodeva atslēgas no telpām un godīgi norādījis, ka tās viņiem piederēja uz okupācijas pamata. Viņiem šīs telpas bija piešķirtas vienkārši pēc paražām, proti, iepriekšējie telpu īpašnieki tās okupēja. Tādējādi arī visas parējās firmas konkrētās telpas okupējušas!” Turpretim zemesgrāmatas dati liecina, ka SIA “Latectus” telpu īpašuma tiesības ieguvusi no “SEB Unibankas”, iegādājoties iepriekš Vladimiram Stecenko piederošās telpas.
Daudz neatbildētu jautājumu
Kurpnieks Egons Eltermanis “Tirdzniecības un pakalpojumu centrā” strādā jau kopš 1977. gada, kad to vēl dēvēja par Sadzīves pakalpojumu kombinātu. Pirms jaunā gada E. Eltermanis saņēma no tiesas pirmos dokumentus par SIA “Garantiju aģentūra” iesniegto prasību. Kungs no melnas mapes sniedz dokumentu kaudzīti, norādot gan uz vēstulēm, ko saņēmis no tiesas, gan zemesgrāmatas dokumentiem, kas apliecina, ka viņš ir savas darbnīcas telpu īpašnieks.
“Es nevaru saprast aģentūras domu gājienu. Man ir visi dokumenti. Pat Aizkraukles novada dome apstiprināja, ka esmu iegādājies šīs telpas. Viss ir izpirkts. Viens ieraksts zemesgrāmatā par telpu, otrs par zemi, tādēļ nezinu, kā mani var izmest ārā. Biju pie jurista, viņš apskatīja dokumentus un teica, ka visi dokumenti kārtībā, tāpēc neskraidu un neuztraucos,” stāsta E. Eltermanis.
Frizierei Dainuvītei Kažmērei ēkas pirmajā stāvā pieder neliela frizētava “Daina”. Par frizieri “Tirdzniecības un pakalpojumu centrā” D. Kažmēre strādā kopš 1973. gada, kad frizētava vēl bija ēkas otrajā stāvā. Savukārt 90. gados, kad visu likvidēja, to pārcēla uz pirmo stāvu. “Šajā telpā, kur pašreiz ir frizētava, bija civilās aizsardzības kabinets, kurā nebija ne ūdens, ne elektrības. Bija melna telpa ar cementa grīdām. Veicu remontu — ieliku grīdas un durvis, ierīkoju ūdensvadu. Man tagad ir 60 gadu, un mani uzskata par okupanti mājā, kurā esmu nostrādājusi visilgāk.”
D. Kažmēre frizētavas telpas privatizēja 1997. gadā. Trīs gadu laikā viņai bija jāizmaksā nauda par telpu iegādi. “Kad izpirku telpas, bija nosacījums, ka sešus gadus neko citu kā frizētavu te nevaru atvērt. Zemi izmaksāju, tagad katru gadu maksāju zemes nodokli. Kā varu būt okupante, ja maksāju zemes nodokli?”
Arī “Elektrons Plus” īpašniece Ruta Kuprijanova saņēmusi uzaicinājumu uz tiesu. Gan viņai, gan citiem telpu īpašniekiem tas bijis liels pārsteigums, jo viņi pirmo reizi dzirdējuši par SIA “Garantiju aģentūra”. “Pārvaldniece teica, ka “Garantiju aģentūra” te nekad nav bijusi. Viņi neko nav maksājuši, nav piedalījušies nevienā sapulcē. Bija jāraksta paskaidrojumi tiesai, ka mēs nepiekrītam prasībai. Kāda runa var būt par piekrišanu, ja šis ir mans īpašums. Tas ir absurds!”
Nevar sadalīt
Tiesā iesniegta prasība arī pret Aizkraukles novada domi. Tās juriste Lilija Grundšteina skaidro, ka savulaik pašvaldībai aprēķinātas domājamās daļas “Tirdzniecības un pakalpojumu centrā”, bet reāli tai tur vairs nekas nepieder. “Principā mums nav telpu šajā ēkā, jo kādreiz visu māju privatizēja. Bet zemesgrāmatai, rēķinot domājamās daļas, iespējams, kaut kas negāja kopā ar visu platību, tādēļ pašvaldībai atdeva to, kas palika pāri.”
Juriste neizprot, ko SIA “Garantiju aģentūra” vēlas panākt ar iesniegto prasību. Viņa pašlaik nesaskata iespēju, ka kopīpašumu “Tirdzniecības un pakalpojumu centrā” varētu izbeigt. “Kopīpašumu var izbeigt tad, ja īpašums sadalāms noteiktās daļās. Lai to sadalītu, nepieciešams speciālistu akts, kurš paredz, ka ēku var sadalīt. Šajā konkrētajā gadījumā to nevar izdarīt, jo ēkā ir mazie īpašumi, kuri privatizēti pa telpām un daļām, kas kopā saistīti — viņu kopīpašumā ir gan ūdens, gan siltums. Tāpat kā daudzdzīvokļu māju nevar sadalīt, tāpat arī šo ēku.”
L. Grundšteina skaidro — lai izpirktu telpas, to īpašnieki agrāk maksāja ar sertifikātiem. Dokumentos norādīts, cik kvadrātmetru katrs no īpašniekiem privatizējis — tas veido mājas domājamo daļu, tādēļ SIA “Garantiju aģentūra” nevar apstrīdēt katram piederošos kvadrātmetrus.
SIA “Garantiju aģentūra” iesniegto prasību izskatīs atklātā tiesas sēdē šīgada 11. aprīlī Aizkraukles rajona tiesā. ◆
