Vai manam bērnam ir pietiekami daudz fizisko aktivitāšu? Kādu sportisku nodarbi mazajam izvēlēties? Šie ir jautājumi, par kuriem aizdomājas ne viena vien mamma vai tētis arī tad, kad atvasīte vēl ir tikai pirmsskolas vecumā. Varbūt tas ir tikai vecāku nepiepildītais sapnis, kas mūs tirda, un prātīgāk ir viņam ļaut izaugt, nevis baidīties nokavēt to mirkli, kad jāsāk trenēties, lai kļūtu par čempionu? Kādas maziem bērniem sportošanas iespējas ir Aizkrauklē un tuvākajā apkārtnē —
arī par to šajā stāstā.
Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijās teikts, ka bērnam katru dienu ar fiziskajām aktivitātēm būtu jānodarbojas vismaz 60 minūšu. Mūsdienās retais bērns paveic šo minimumu, jo viņus uz skolu vai dārziņu un atpakaļ ved ar automašīnu, viņi vairāk sēž pie galda un datora. Tātad izlemjam, ka viņam jāmeklē papildu iespējas darboties un sākt sportot.
Aptaujātie speciālisti ir vienisprātis — pirmsskolas vecumā bērnam vajadzīgas kustības, fizisko spēju attīstīšana, taču šis vēl ir pārāk mazs vecums, kad būtu jāzīmē nākotnes plāni un jāved bērns uz treniņu ar domu, ka viņš dienās būs čempions. Tādēļ arī visi treniņi šādas vecumgrupas bērniem vairāk notiek rotaļu veidā, vingrojot un attīstot mazuļa fiziskās spējas.
Savukārt psihologi atzīst: noteikti jāieklausās bērnā un, ja viņš jūtas noguris, tad vecāku pašu nerealizētās vēlmes ar savu bērnu starpniecību nevajadzētu īstenot. Ir bērni, kas spēj izturēt lielu fizisku slodzi (piemēram, sangviniķi), un bērni, kuri ātrāk nogurst (melanholiķi). Tas būtu jāņem vērā arī, izvēloties darbības veidu — dejošana, hokejs, zīmēšana vai klavierspēle.
Šoreiz uzsvaru liekam tieši uz sportu un dodamies lūkot, vai tepat Aizkrauklē mazajiem ir daudz šādu iespēju?
“Ja gribi, pamēģini!”
Vairākus gadus mazajiem Aizkrauklē ir iespēja trenēties futbolā. “Salīdzinot Aizkraukli un Rīgu, mūspusē tas ir lēts sporta veids,” atzīst futbola trenere Maija Kuzņecova. Futbola kluba “Aizkraukle” mazākie bērni — no četru līdz septiņu gadu vecumam — ir viņas pārziņā. Maija ir pirmsskolas skolotāja, strādā šajā profesijā, bet ieguvusi arī futbola treneres sertifikātu.
“Pirmsskolas vecumā ir svarīgi, lai bērns attīstītos, un mēs vēl nevaram pateikt, kura nodarbe viņam ir mīļa, šī izvēle atkarīga no vecākiem,” saka Maija. “Ja vecākiem ir svarīgi, lai bērns attīstās psiholoģiski un fiziski, viņam jādod iespēja sevi parādīt.”
Trenere stāsta: šajā vecumā bērns uzreiz nespēlē futbolu, turklāt ar varu mazajiem te neko neuzspiež. Nodarbības notiek pa pusotrai stundai divas reizes nedēļā, treniņos ir arī atelpas brīži. Bērni galvenokārt rotaļājas, vingro un mazliet arī apgūst futbola pamatiemaņas. Nodarbībās ir vingrinājumi koordinācijai, lokanībai, uzmanības noturībai, stiepšanās vingrojumi, rotaļas. Tikai tās beigās mazie spēlē futbolu, tad bērni var izpaust savu varēšanu un izpratni par šo spēli. “Par rezultātu nespēlējam, vienmēr uzvar draudzība,” saka trenere Maija.
Bērni iemācās pamatiemaņas un reizē iegūst pamatu, ja tomēr izvēlēsies trenēties futbolā. Trenere atzīst: pēc kāda laika jau var redzēt, vai mazajam ir futbolam nepieciešamais talantiņš, un piebilst: “Man, protams, prieks redzēt, kā mani audzēkņi vēlāk kļūst par futbolistiem.”
Vai futbols ir piemērots arī meitenēm? “Patlaban futbolā trenējas tikai viena meitene, taču labprāt viņas uzņemam. Gribētos, lai Aizkrauklē būtu arī meiteņu futbola komanda,” saka trenere.
Patlaban mazie futbolisti trenējas Aizkraukles pilsētas sākumskolā, vasarās nodarbības notiek skolas stadionā, ap kuru ir metāla žogs — tas ir svarīgi bērnu drošībai.
Peldēšana — arī zīdaiņiem
Peldēšana ir viena no retajām sporta aktivitātēm, kurā var iesaistīties no zīdaiņa līdz sirmam vecumam, bet pieci gadi ir labs vecums, lai bērns sāktu iepazīt ūdens vidi, lai sāktu mācīties peldēt — uzskata peldēšanas trenere Jolanta Grugule. Viņa peldēšanas nodarbības bērniem vada Kokneses peldbaseinā un ūdens relaksācijas centrā “Citrus SPA” Jēkabpilī, kur darbojas ar mazuļiem no 8 mēnešu vecuma.
Kokneses peldbaseinā peldēšanas nodarbības notiek divas reizes nedēļā. Šobrīd tur grupas ir nokomplektētas un jaunus peldētgribētājus neuzņem.
“Šajā vecumā bērns pierod pie ūdens, viņam rodas izpratne par to, kur ir, un var interesanti un veselīgi darboties kopā ar vecākiem,” saka trenere.
“Peldēšana ir viena no veselīgākajām nodarbēm jebkura vecuma cilvēkiem, un ieguvumu no šīs sportiskās aktivitātes ir daudz — norūdīšanās, organisma fiziska stiprināšana, jo peldot darbojas visas ķermeņa grupas,” stāsta Jolanta. “Pat ja bērns negrasās nopietni nodarboties ar šo sporta veidu un kļūt par peldēšanas čempionu, šī nodarbe vispusīgi attīsta. Turklāt peldētprasme noder jebkuram cilvēkam.”
“Piecu gadu vecumā bērnam uzmanības noturība jau ir pietiekama, turklāt augumā viņš ir tik liels, lai mazajā baseinā jebkurā vietā varētu nostāvēt un ūdens nesmeltos pāri galvai, arī tāpēc tas ir piemērots laiks sākt mācīties peldēt,” stāsta Jolanta Grugule. “Protams, arī šajā vecumā bērnam peldēšana vēl ir tikai rotaļa, tāpēc gandrīz pusi nodarbības baseinā aizņem spēles, vingrojumi, lēnām iepazīstam ūdeni, vingrojam. Paskaidroju un mācu bērniem, kā tikt galā ar nepatīkamajām sajūtām, kad ūdens tiek degunā vai ausīs. Tas, cik ātri bērns iemācīsies peldēt, lielā mērā atkarīgs no nodarbību apmeklētības, taču jārēķinās, ka pirmsskolas vecumā peldēšana nesanāks tik tehniski skaista, kā tas izdodas jau skolas vecuma bērniem.”
Vai peldēt var doties jebkurš? “Lielākoties jā, vienīgi dažas saslimšanas piemēram, epilepsija, rada ierobežojumus. Jāzina, kādā stadijā slimība ir, vai baseinā būs iespējams visu kontrolēt?” paskaidro trenere.
Karatē iemāca domāt
Karatē ir sporta veids, kas ne tikai vispusīgi attīsta, bet liek domāt — uzskata karatē treneris Igors Fetkuļins. Viņš bērnus cenšas pieradināt pie disciplīnas, un atlaižu šajā ziņā nav nevienā vecumā. “Vispirms iemācu bērnam pateikt “labdien”, nevis “čau”, jo uzskatu, ka viss sākas no cieņas, un jāsaprot, ka esmu treneris,” saka Igors.
Karatē nodarbībās uzņem bērnus no četru gadu vecuma, taču treneris uzsver: tikai pēc trīs gadu ilgiem treniņiem bērni sāk saprast, vai vēlas būt karatisti, vajadzīgi vēl divi gadi nopietnu treniņu, lai varētu pateikt — iznāks no viņa čempions vai nē. “Karatē var sākt trenēties arī 15 gadu vecumā — tas nebūs par vēlu, jo bērns jau ir nobriedis, pats zina, ko grib,” piebilst treneris.
Kā notiek karatē nodarbības? “Lielākoties ir spēles, fiziskie un stiepšanās vingrinājumi, tikai mazliet karatē,” stāsta treneris. “Bērniem izveidojas pareiza stāja, viņi fiziski attīstās, bet galvenais, karatē iemāca domāt — jau prātā apsverot, kā izpildīt komandas un vingrojumus.”
Karatē ir diezgan populārs sporta veids, kas piemērots arī meitenēm, un treneris ievērojis, ka viņas ir pat drošākas, ātrāk iejūtas un iesaistās treniņos. Viena mazā ir arī Aizkraukles jaunākajā grupā. Karatē treniņi notiek Aizkraukles sporta centrā un Pļaviņās.
“Vecākiem jāsaprot, ka par čempionu neviens nepiedzimst, tam vajadzīgs ilgstošs darbs,” uzsver Igors Fetkuļins. “Sacensībās bērns sāk piedalīties tikai pēc divu — trīs gadu treniņiem. Svarīgi ir regulāri apmeklēt treniņus, ciemos var braukt arī pēc nodarbības. Disciplīnai jābūt it visā!”
Vai karatē nav traumatisks? “Traumas ir visos sporta veidos, taču karatē tās parasti nav tik nopietnas. Sportistiem ir viss ekipējums, lai aizsargātu ķermeni no sitieniem,” saka treneris.
Neparasts, bet smags
Neparastāks sporta veids ir Pļaviņās, kur Pēteris Kalniņš māca spēlēt skvošu. Pagaidām mazo sportotāju tur nav, taču nevienu prom neraida un skvošā trenēties var arī pirmsskolas vecuma bērni — uzskata treneris.
“Skvošs fiziskās slodzes ziņā atzīts par otro pasaulē, lielāka slodze ir tikai hokejā,” stāsta treneris. Bērni no pirmās dienas gan skvošu nespēlē, viņiem vispirms ir rotaļas un kustību spēles, līdz apgūst pamatiemaņas. Turklāt vajadzīga esot vien stipra vēlēšanās trenēties, ar pārējo — raketēm un bumbiņām — nodrošinās Pļaviņu skvoša zālē.
Viedoklis
Veselībai steiga neder
— Vai bērnu nav iespējams
pārslogot, un vai sporta nodarbes viņam nekaitēs? Vairāki fizioterapeiti
uzsver: pirmsskolas vecuma bērnu ir grūti pārslogot, jo viņa organisms
darbojas gudrāk nekā pieaugušo. Ja bērnam paliek par grūtu, viņš
pārtrauc nodarbību, sāk kašķēties vai raudāt. Ja viņā neieklausāmies un
sakām: tev jāiet, jāpiedalās un jādarbojas, bērns var ciest no
pārslodzes — gan no fiziskās, gan no emocionālās.
Inga Rozīte, fizioterapeite
—
Bērnam, kurš apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, vajadzētu pietikt
ar sportiskām aktivitātēm, kas notiek grupiņā. Te gan jāņem vērā bērna
vispārējā fiziskā attīstība, hiperaktivitāte un citi faktori. No
veselības viedokļa steiga pēc iespējas agrāk sākt sportot nav vēlama,
taču, ja grib sasniegt augstākus rezultātus sportā, uzskata — jo agrāk,
jo labāk. Ja bērnu uz papildu sporta nodarbībām ved, optimālais laiks
sportošanai varētu būt apmēram pa stundai divas reizes nedēļā. Vecākiem
būtu jāpadomā, lai aktivitātes, ko izvēlaties bērna agrīnajā vecumā,
būtu vērstas uz vispusīgas fiziskās attīstības veicināšanu, nevis uz
striktiem treniņiem konkrētā sporta veidā. Pārsvarā pirmsskolas vecumā
piedāvātās aktivitātes tādas arī ir, tās vada treneri, kuri ir
sertificēti savā jomā, un zina, ko bērns drīkst vai nedrīkst darīt. Ja
attīsta arī muskuļu spēku, koordināciju, līdzsvaru, kā tam jābūt
harmoniskā bērna fiziskajā attīstībā, problēmām nevajadzētu būt. Tāpat
šajā vecumposmā nevajadzētu pievērsties sporta veidiem, kuri rada
asimetriju, piemēram, florbolam.
— Vai ir kādi vingrojumi, kuri bērniem nebūtu ieteicami?
—
Nevajadzētu aizrauties ar dziļiem pietupieniem, tie var kaitēt ceļu
locītavām. Stiepšanās vingrinājumi, kūleņi — to visu drīkst. Vecākiem
vajadzētu pievērst uzmanību, ja bērnam rodas izmaiņas stājā, gaitā, viņš
sūdzas par sāpēm muskuļos un locītavās. Tad bērns jāparāda
fizioterapeitam vai sporta ārstam, lai kopīgi izlemtu, vai vajag
nodarbības turpināt. Līdz šim nav nācies īpaši labot problēmas, ko
sportošana nodarījusi maziem bērniem, taču sākumskolas vecuma bērniem
gan.
