Pēc skolu ēdinātāju un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas iebildumiem smalkmaizītes, kas ir iekļautas skolu ēdnīcu ēdienkartēs, izglītības iestādēs tomēr drīkstēs pārdot pēc pulksten 11. Ministru kabineta noteikumu labojumi “Latvijas Vēstnesī” publicēti 8. februārī. Tas nozīmē, ka tie stājušies spēkā.
“Staburags” jau rakstīja — Ministru kabineta noteikumi paredzēja, ka no 1. janvāra skolu kafejnīcās vairs nedrīkst pārdot smalkmaizītes, tajā skaitā saldos dzērienus, saldējumu un citus neveselīgus našķus. Jaunie noteikumi paredzēja, ka izglītības iestādēs nedrīkst bērniem piedāvāt arī piena produktu analogus, dažādus cukura konditorejas izstrādājumus, kā arī bezalkoholiskos dzērienus ar saldinātājiem, krāsvielām, aromatizētājiem un konservantiem.
Pirks veikalā
Latvijas pārtikas uzņēmēji, tehnikumi un nozaru asociācijas vērsās ar pretenzijām Veselības ministrijā un rosināja apturēt šos noteikumus. Nozaru eksperti atzina, noteikumos ir jābūt punktam, ka produktu ražošanā nedrīkst izmantot no sintētiskām izejvielām iegūtās krāsvielas un ģenētiski modificētus organismus, diemžēl šoreiz Veselības ministrija ir aizgājusi par tālu. Proti, grozītajos noteikumos bija iekļautas normas, kas aizliedz izmantot arī no dabiskām izejvielām iegūtās pārtikas piedevas, piemēram, biešu un burkānu sulu, kas nenodara kaitējumu cilvēku veselībai un ir ļoti nepieciešams dažādu pārtikas produktu ražošanā, piemēram, siera. Šādi ierobežojumi skar arī vietējos izejvielu piegādātājus — lauksaimniekus, jo ražotājiem, samazinot produkcijas ražošanu, saruks arī izejvielu apjomi. Nozares eksperti norādīja, ka sasteigtie grozījumi rada problēmas arī profesionālās izglītības iestādēm, kuras sagatavo topošos pavārus, konditorus, pārtikas ražošanas tehniķus un citus pārtikas nozares speciālistus, un šo izglītības iestāžu mācību darbnīcās saskaņā ar izglītības programmu saturu tiek izmantoti aizliegtie produkti.
Savukārt smalkmaizīšu ražotāji un skolu ēdinātāji norādīja, ka, aizliedzot skolu kafejnīcās pārdot bulciņas, uzņēmējiem liegta iespēja nopelnīt. Neļaujot tās pārdot skolās, neveicinās veselīgu uzturu, jo skolēni tās tik un tā pirks tuvējā veikalā.
Iekļauj ēdienkartē
Jaunie noteikumu grozījumi, kas stājušies spēkā pagājušajā nedēļā, paredz, ka smalkmaizītes var iekļaut ēdienkartē — desertu sadaļā. Tas nozīmē, ka tās var kļūt par daļu no skolēnu pusdienām saskaņā ar ēdienkarti, nevis atskrienot starpbrīdī un ātri nopērkot bulciņu pilnvērtīgu pusdienu vietā. Tās skolu kafejnīcās drīkst pārdot no pulksten 11. Ēdienkartē ir jābūt informācijai par smalkmaizīšu enerģētisko vērtību un sastāvu. Noteikumi neparedz, ka skolu ēdnīcās drīkst pārdot tikai uz vietas ceptas bulciņas. Skolu ēdinātāji drīkst iegādāties tās no uzņēmējiem, kuri tās cep, ja ražotājs garantē, ka tās atbilst jaunajām prasībām.
Pirmā skaidrība viesta, turpmākais sekos — Ministru kabineta noteikumu labojumus komentē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure. “Esam par veselīgu pārtiku skolās, jautājums ir, kā to panākt,” veselības ministra Gunta Belēviča ieceri revidēt skolu ēdienkarti kritizē I. Šure. “Ministru kabineta noteikumu labojumi bija veikti, lai kafejnīcu plaukti skolās nebūtu tukši. Rezultātā dabiskās krāsvielas, siermaizes, bulciņas izvēles ēdienkartē drīkst būt skolu kafejnīcās vai ēdnīcās. Protams, noteikumi nav pilnīgi, darba grupa pie tiem strādā.”
Jaunos noteikumus ēdinātājiem grūti vērtēt, jo tie tikko kā stājušies spēkā — norāda Iveta Hveckoviča, konditorejas “Zemītes” īpašniece. Viņa teic, ka skolu ēdinātāji joprojām ir piesardzīgi pasūtīt bulciņas skolām un ka izglītības iestādēm iesniegusi rekomendējošo sarakstu — labākās ir tās smalkmaizītes, kurās dabiskie saldinātāji, piemēram, rozīnes, neiesaka maizītes ar glazūrām, karamelizētas, kurām vairāk cukura. “Ir ērtāk runāt par bulciņām, lai nerunātu par veselības sistēmas problēmām kopumā. Neesmu pret veselīgāku ēdienkarti skolās, bet par veidu, kā tas notika — profesionāļi uzturvielu jomā ir Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), viņiem arī būtu jāpiedāvā risinājumi, kā skolās ēdināšanu padarīt daudzveidīgāku un veselīgāku. Tas nav veselības ministra uzdevums. PVD ēdinātājiem vienmēr izvirzījis augstas prasības,” teic konditorejas īpašniece. Uzņēmēja uzskata, ka veids, kā skolās ēdināšanu padarīt veselīgāku, būtu, ja kafejnīcās stāvētu trauks ar āboliem, burkāniem, nevis aizliegums pārdot bulciņas. Viņa uzsver, ka demokrātijas laikā ar autokrātijas metodēm strādāt nevar. Savukārt Aizkraukles novada ģimnāzijas ēdināšanas uzņēmuma vadītāja Ieva Klauža norāda, ka saceltais tracis ap smalkmaizītēm bija nepamatots: “Tās cepam uz vietas skolā, ievērojot noteiktās prasības, kas attiecas uz E vielām, cukuru, taukvielām.” ◆
