Laikraksta “Staburags” redakciju apmeklēja norūpējies skrīverietis Imants Bērziņš. Viņš vēlējās uzzināt, kad Skrīveru sociālais dienests piešķir trūcīgās personas, bet kādos gadījumos maznodrošinātās personas statusu.
Šīgada februārī vīrietim bija jāpagarina trūcīgās personas statuss, tāpēc, kā ierasts, viņš devās uz Skrīveru sociālo dienestu, lai nokārtotu nepieciešamos dokumentus. “Ar sociālā dienesta vadītāju Sandru Indriksoni sarunāju, ka dienu pirms došanās uz Stradiņa slimnīcu man piešķirs trūcīgās personas statusu un pabalstu, lai varētu samaksāt par transportu. Nākamajā dienā, ierodoties pie sociālās darbinieces, man paziņoja, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) esmu reģistrēts kā pašnodarbinātais, tādēļ trūcīgā statusu man vairs nevar piešķirt.”
Vīrietis stāsta — pašnodarbinātās personas statusu viņš reģistrēja pagājušā gada vasarā, tāpēc neizprot, kādēļ tikai tagad tas kļuvis par traucēkli pabalsta saņemšanai.
Skrīveru sociālā dienesta darbiniece Gita Melne skaidro, ka iepriekš dienestam nav bijusi piekļuve šim VID informācijas pakalpojumam, tādēļ radies šāds pārpratums. Piekļuve nodrošināta tikai šogad. “Viņam bija jāizbeidz saimnieciskā darbība, VID datubāzē par to jābūt ierakstam. Vīrietis to jau nokārtojis. Tuvākajā sēdē viņam tiks pagarināts trūcīgās personas statuss. Viņš neko nav zaudējis,” apgalvo sociālā darbiniece.
“Visu laiku klusēju, ciešu. Jā, viss ir likumīgi. Ja es redzētu tos saistošos noteikumus, tad nemācētu iztulkot, kas tur rakstīts,” atzīst vīrietis.
G. Melne stāsta, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka — trūcīgā statusu piešķir gadījumos, ja personas ienākumu līmenis nepārsniedz 128,60 eiro mēnesī, nav īpašumu un netiek veikta saimnieciskā darbība. “Savukārt pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka drīkst būt tikai viens īpašums, proti, tas, kurā cilvēks dzīvo. Statuss tiek piešķirts, izvērtējot, vai attiecīgā persona atbilst prasībām,” uzsver sociālā darbiniece.
Izvērtējot maznodrošināto statusu, ikmēneša ienākumi var būt lielāki. Cilvēks tiek atzīts par maznodrošinātu, ja viņa ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 214 eiro mēnesī. Savukārt ģimenes ar bērniem, kā arī vientuļie pensionāri vai sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs atzīstams par maznodrošinātu, ja to ienākumi katram ģimenes loceklim pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 231 eiro mēnesī.
“Personas, kurām piešķirts trūcīgā statuss, var saņemt pārtikas paku, pabalstu medikamentu iegādei un dzīvokļa pabalstu. Maznodrošinātajiem arī pienākas šie pabalsti, vienīgi dzīvokļa pabalsts ir par septiņiem eiro mazāks,” informē G. Melne.
Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis informē, ka šogad noteikts jauns pabalsts trūcīgajām, maznodrošinātajām personām un vientuļajiem pensionāriem medikamentu iegādes izdevumu apmaksai līdz 86 eiro gadā, kā arī pabalsts ārstēšanās izdevumu segšanai līdz 100 eiro gadā (speciālistu konsultācijām, pacientu iemaksām stacionārā un medicīniskiem izmeklējumiem).
Tāpat noteikts jauns pabalsts invaliditātes seku mazināšanai — 60 eiro gadā, ko piešķir personai ar I vai II invaliditātes grupu, ja dzīvesvieta deklarēta Skrīveru novada pašvaldības administratīvajā teritorijā. Savukārt ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai ar celiakiju slimi bērni, kuriem nav noteikta invaliditāte, bet kuri saņem valsts atbalstu, tiek palielināts pabalsta apmērs no 72 eiro līdz 100 eiro.
I. Bērziņš jau ilgus gadus ir II grupas invalīds, kuram bieži jāmēro ceļš no Skrīveriem līdz Rīgai, lai Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā apmeklētu ārstu. Vīrietis dzīvo septiņus kilometrus no Skrīveriem, tādēļ viņam nepieciešams transports, lai nokļūtu līdz dzelzceļa stacijai.
G. Melne skaidro, ka sociālais dienests nodrošina transportu, ja cilvēkam jānokļūst, piemēram, līdz medicīnas iestādei, bet ne līdz sabiedriskajam transportam. “Izvērtējam katru gadījumu individuāli — vai cilvēks vispār nevar pārvietoties, ir guļošs. Ja cilvēks brauc ar velosipēdu, viņš ir aktīvāks un spēj pārvietoties,” saka sociālā darbiniece.
Skrīveru novada domes priekšsēdētājs piebilst: “Ja tiek saņemta informācija par iespējamajiem trūkumiem sociālā dienesta darbībā, reaģējam uz katru gadījumu. Visbiežāk neapmierinātība tiek izteikta, ja kādam atteikts pabalsts vai netiek piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.” A. Zālītis atgādina, ka sociālais dienests savā darbībā strikti ievēro normatīvo aktu prasības, tādēļ ne vienmēr personai, kura vēlas saņemt kaut ko no pašvaldības, rezultāts ir labvēlīgs. ◆
