Ārija Āre
***
Tik daudz apdziedāta, tik daudz pelta,
Tik daudz mīlēta un saulē celta,
Tāda tu esi viena, bet katram savādāka,
Tāda tu esi mums — mīlestība.
Kādā tērpā lai tevi greznojam,
Lai tu kā gaismas princese kļūtu?
Kādu dziesmu mēs tev lai dāvājam,
Lai tu kā skanīga mūzika būtu?
Mēs visi vēlamies ar tevi būt kopā.
Meklējam tavu gaismu cilvēkā,
Meklējam acīs, sirdīs, plaukstās.
Ja atrodam, tad esam ar tevi kopā, mīlestība.
Un tad var citi to slavēt vai pelt,
Kurš to atradis, projām vairs nelaidīs.
Ja būs īstā, tā pati sapņus saulē cels,
Būs vienmēr līdzās, sargās un negaisīs.
Tad būs vienalga, vai tā būs princeses tērpā,
Vai skanēs tā dziesmā lēnā vai cienīgā.
Viņa būs līdzās, tāda, kādu tu atradi — vienīgā.
Maija Vegnere
***
Vienaldzība, neesi mans lāsts,
Tikai īsu brīdi turies blakus.
Kāds būs mūžā jāizdzīvo stāsts,
To pat kārtis īsti nepasaka.
Pirms par visu kļuvis man vienalga,
Īstā brīdī, dzīve, saplēs žogu!
Lai ir staru deja mana alga
Lietus lāšu grabinātā logā.
Ko sev paturēt, kad dienas rit,
Aizlido kā pienenes pa vējam?
Pūkās dzīvība no jauna rīt
Steigsies dīgt kā pavasara sējā.
Gina Viegliņa
Es neticēju
Tu man teici, ka mīli,
Es neticēju,
No akas ūdeni smēlu
Un virsū tev lēju.
Tu smējies ik rītu,
Es atvēru plakstus
Un redzēju tevi
Un saulainus rakstus.
Es mīlēju toreiz,
Ņem! Valdziņu sien!
Es neticēju,
Ka mīļš tu arvien.
Naula Dzirkale
Negaidīts sniegs
Kā negaidīta mīlestība
Naktī uzkrita sniegs.
Man par to bija prieks.
Rīta saule kā barga māte
Centās projām to dzīt.
Šodien — nekā! Varbūt rīt.
Daila Bružuka
***
Galva liegi noliekusies uz kailā pleca
Apskāviens ieurbies maigajā ādā
Ai
Kā viņa kliegtu no sāpēm un baudas
Ja vien spētu izdvest kaut čukstu
Vai tiešām sirds izaugusi
Asarām iekšā sāk pietrūkt vietas
Vārdi plēš lūpas
Es mīlu tevi
Zaļganbrūns sirds atspulgs manā spogulī.
Maija Vegnere
***
Cik liegi dvēseles tiekas,
Vien tauriņa spārni var jaust,
Kad rītā, rasoti agrā,
Pār ziediem saule sāk aust.
Nav glāstu — rokas ir asas,
Nav vārdu — skrejoši tie,
Vien skati saskaras klusi,
No dvēselēm nākušie.
Un apkārt ietrīsas gaiss,
Pirms prāts ir sapratis — kāpēc.
Jauns brīnums cilvēku zemē
Nes laimi vai arī — sāpes.
Sarmīte rode
***
Rīts vēl sapni neatlaiž,
Kafijas krūzītē saules vaigs.
Tu esi šeit – un viss ir gaišs,
Kā no jauna piedzimis laiks.
Aiz loga pēdējie sniegi kūst,
Vējā noliecas ābeles zari,
Siltām straumēm domas plūst
Pie tevis kā uz pavasari.
Ir tikai rīts un dziesma tā
Par cilvēkiem, kas pretī iet
Viens otram mūža ilgumā.
Ārija Āre
***
Es tikai skaņa kādā ziedu pļavā,
Kura rīta rasā veldzi tver.
Es tikai siltums plaukstā tavā
Un gaismiņa, kas rītam durvis ver.
Es tikai kamols, kurš caur gadiem tinas,
Kurš priekus, raizes kopā sien.
Es tikai vārds, kurš mirkļiem cauri vijas
Un, klusi skanot, likteņvējos skrien.
Es tikai teikums kādā klusā dzejā
Un nevēlos to vējos izbārstīt.
Lai sapņi trauc kā bites ziedu skrejā
Un saule spētu viņus sasildīt.
Prieks, ka dzīvē neesmu es viena,
Man apkārt bērni aug un draugi iet.
Es tikai vēlētos, lai garāka tā diena,
Kad saule spīd un dārzā rozes zied.
Naula Dzirkale
Kad snieg
Man patīk,
Ka sniegpārslas
Logā sitas.
Varbūt tās sveicienus
Atnesīs man
No kāda, ko šodien
Vēl nepazīstu,
Bet kura domas
Kā vītenes
Meklē mani,
Lai varētu satikties.
Gina Viegliņa
Dzīve — skaista
Caur tevi manas dienas zied,
Caur tevi dzīve krāšņa šķiet,
Man gribas veldzi visiem sniegt,
Jo mana dzīve krāšņi zied.
Kāds brīnums, zvaigznes spožāk mirdz,
Jo mostas rītam mana sirds,
Caur tevi manas dienas zied.
Ak, Dievs! Cik skaista dzīve šķiet!
Maija Stepēna
***
Atkal garlaicībai
Dienas nāks adīt zeķes,
Atkal vakari krēslas nopūtas
Klēpī man sviest.
Vēl tik ilgi, tik ilgi,
Līdz gaismas rotaļās
Ieskanēs rīti,
Silti vakari atnāks,
Saulrieta apzeltīti.
Vēl balta sarma
Pasakā noburs dienas,
Vēl ietves biedēs lāsteku
zobeni,
Kā ledus jostas
Pār laukiem aizskries ceļi…
Tikai tad atnāks dienas,
Kad cīruļi putenī dziedās,
Ziema steigs aizvākt līdzi
Ielāpu paliekas.
