Kādā 18. gs. vācu grāmatā “Sievišķu rokasgrāmata” skūpsta jēdziens skaidrots šādi: “Skūpsts jeb buča, saukts arī šmauksts, ir no mīlestības cēlusies un viņā iedegusies tāda lūpu satikšanās, kur divu personu mutes top tik cieši viena otrai piespiestas, ka viņu lūpas pie to atvilkšanas izdod īstu un skaidri sadzirdāmu paukšķi, kas abpusīgu patiku nozīmē.”
Par mīlestību bez banalitātes
Eva, gadās arī tā — tevi rauj aiz matiem, bet tu priecājies. Cilvēks ir dīvaina būtne. Tevi rauj aiz matiem pa kalniem un lejām, un, ja kāds vaicā, kas tur notiek, tu neprātīgā sajūsmā atbildi: “Mani rauj aiz matiem!” Un, ja tad kāds jautā: “Vai tev nevajag palīdzēt?”, tu atbildi: “Nē!” — “Bet vai tu izturēsi?” — “Jā, izturēšu, jo es mīlu roku, kas mani rauj aiz matiem…””
(Knuts Hamsuns “Pāns”)
