Samantas Montas Dreimanes meklēšana pagājušās nedēļas nogalē Aizkrauklē beidzās bez rezultāta. Bezvests.lv brīvprātīgie viņu neatrada. Meitenes piederīgajiem tā ir laba zīme. Ir cerība — Samanta ir dzīva.
Redzēta pie dzelzceļa stacijas
Deviņpadsmitgadīgā jauniete 2. decembrī pulksten 13.30 izgāja no mājām. Kopš šī brīža nav zināma viņas uzturēšanās vieta, nav zināms, kurp viņa devusies. Medijos izskanējis, ka pēc aiziešanas meitene nosūtījusi mammai īsziņu ar tekstu: “Piedod, mamm, bet es vairs mājās neatgriezīšos, par daudz viss ir sakrājies. Tu tiešām biji pati labākā mamma pasaulē. Parūpējieties ar Edgaru, lūdzu, par dēliņu Markusu. Mīlu jūs.”
Samanta aizgāja, ģērbusies gaiši zilā mētelī, melnās biksēs, zābakos ar papēdi, līdzi paņemot vien dzīvokļa atslēgas un tālruni “Samsung”. 165 cm garajai jaunietei ir melni mati līdz pleciem, uz kakla tetovējums — “sapņu ķērājs”. Pēdējo reizi viņa redzēta tās pašas dienas pēcpusdienā ap pulksten trijiem pie Aizkraukles dzelzceļa stacijas. Viss! Par viņas uzturēšanās vietu ziņu vairs nav.
Divu mēnešu laikā policija ar mediju palīdzību vairākkārt lūgusi atsaukties tos, kuriem ir informācija par to, kur Samanta Monta Dreimane varētu būt. Pagājušās nedēļas nogalē sabiedriskās organizācijas bezvests.lv biedri, atsaucoties Samantas mammas lūgumam, sāka meitenes meklēšanu vietā, kur viņa redzēta pēdējo reizi.
Piecas stundas
meklē
Meiteni meklēja gar Rīgas— Daugavpils šoseju un mežā, “Staburagam” stāsta bezvests.lv darbu organizators Aleksandrs Faminskis. “Meklējām tur, kur pēdējo reizi viņa bija redzēta.” A. Faminskis teic, ka ilgā darba pieredze ar pazudušajiem liek domāt, ka Samanta, iespējams, izdarījusi pašnāvību. “Maz ticams, ka meitene ir kaut kur aizbraukusi, jo dokumenti ir mājās,” viņš stāsta. Tāpēc A. Faminskis atrunāja Samantas mammu no piedalīšanās meklēšanā. “Ko viņai tur meklēt? Tāpat jau ir izmisums,” viņš nosaka, norādot, ka tāda ir prakse — labāk lai piederīgie paliek mājās.
Piecu stundu ilgajā meklēšanā pārmeklēts mežs, pārbaudītas pamestās mājas gar dzelzceļu, Daugavas krasts veikala “Metālists” apkaimē. Visi aizdomīgie iecirkņi pārbaudīti īpaši rūpīgi, norādīts bezvests.lv publiskajā paziņojumā Facebook.com vietnē. A. Faminskis sola meklēšanu turpināt. Tiklīdz nokusīs sniegs, iecerēts Aizkraukles apkārtni pārmeklēt no gaisa ar paraplāna palīdzību. “Ir cerības, ja meitene tur būs, ieraudzīt no gaisa. Jāskatās, vai nav mežā vai ūdenī. Es, protams, gribu, lai viņa ir dzīva…” spriež meklēšanas darbu organizators.
Vai nav cilvēks?
“Samantu Montu atminos kā gaišu, atsaucīgu un jauku meiteni, kura nekad neattaisnoti nekavēja skolu, mācījās labi,” savu bijušo audzēkni Aizkraukles 1. vidusskolā raksturo viņas 7. — 9. klases audzinātāja Astra Jansone. Pabeigusi pamatskolu, meitene iestājusies Aizkraukles profesionālajā vidusskolā. Kāds anonīmi teic, ka turpmāk meitenes uzvedība vairs neesot bijusi tik priekšzīmīga.
Tā, ka Samanta, iespējams, sev atņēmusi dzīvību, ir viena no versijām, kuru pieļauj arī kāda no viņas draudzenēm, bet “Staburagam” lūdz detalizēti šīs pārdomas neaprakstīt. “Tas ir personiski,” viņa saka, tad padomā un teic: “Kur gan viņa varētu būt, ja maks ir mājās.” No tālākas sarunas viņa atsakās, šobrīd ir grūti par to runāt. Sāp.
Spēka runāt par notikušo nav arī Samantas Montas mammai. “Pietiek tās informācijas, kas jau nonākusi presē,” viņa saka “Staburagam”, norādot, ka pārsteidz anonīmo komentētāju teiktais portālos, tāpēc ar presi nerunās. “Citiem vienmēr ir viedoklis, neizprotot notikušo,” viņa saka. “Rakstīsiet rakstu, pasakiet, lai neraksta par Samantu sliktu. Labāk lai dod pavedienu, kā viņu atrast. Kāpēc jāsaka tikai sliktais — vai viņa nav cilvēks?” norāda bezvests.lv darbu organizators. Strādājot ar pazudušo ģimenēm, viņš novērojis, ka nereti sabiedrība tā vietā, lai justu līdzi pazudušā radiniekiem, palīdzētu, raksta un runā sliktu par izveidojošos situāciju. “Tas ir liels pārbaudījums piederīgajiem,” saka meklētājs. Otrs izaicinājums bez vēsts pazudušo radiniekiem ir ekstrasensi — norāda A. Faminskis. “Dienā mēdz vairākkārt zvanīt cilvēki, kuri saka, ka ir ekstrasensi, un zina, kur pazudušais ir. Viņi dzird, ka pazudušais sauc pēc palīdzības vai mirst. Tas ir liels pārbaudījums tām ģimenēm, kuri meklē savējo…” Jautāts, vai kāds ekstrasenss arī norādījis, kur pazudušo meklēt, A. Faminskis teic: “Sešu gadu laikā pazudušā atrašanās vietu nav uzrādījis neviens no viņiem.”
***
Bezvests.lv mājaslapā meklēšanā ir vairāk kā simt cilvēku. A. Faminskis teic, ka tas ir stereotips — domāt, ka mūsdienās cilvēki pazūd vairāk. “Mūsdienās vairāk par to runā, par to ziņo sociālajos tīklos,” saka bezvests.lv darbu organizators. Samantas Montas Dreimanes meklēšana turpinās — norāda Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kriminālpolicijas priekšnieks Ivars Kondratskis. Bez vēsts pazudušo meklēs desmit gadu, kamēr neatradīs — dzīvu vai mirušu. ◆
