Bulciņu kari — tā varētu raksturot situāciju, kāda šobrīd radusies saistībā ar jaunajām uztura normām skolās, slimnīcās un sociālās aprūpes centros, kas stājās spēkā šīgada sākumā. “Staburags” pētīja šo situāciju reģionā, un mūsu aptaujātie skolu ēdinātāji un ražotāji atzina, ka šajā jomā pagaidām ir pārāk daudz nezināmo, lai izdarītu kādus secinājumus, kā turpmāk strādāt. Latvijas mērogā šo situāciju pamatīgi uzkurināja sižets raidījumā “Bez Tabu”, kad žurnālists mēģināja “ielauzties” Rīgas 88. vidusskolas kafejnīcā, lai parādītu, ka tur nelikumīgi pārdod saskaņā ar jaunajām uztura normām aizliegtās smalkmaizītes. Direktore gan atrunājās, ka maizītes domātas skolotājiem un tā vispār nav skolas kafejnīca. Daudzas kafejnīcas jauno noteikumu dēļ esot slēgtas, jo produktu, ko tajās drīkst pārdot, saraksts sarucis tik niecīgs, ka neesot vairs, ko likt plauktos.
Izvērtējot publiskajā telpā izskanējušo informāciju saistībā ar šiem noteikumiem, rodas pārdomas, cik patiesībā pavirša un vienaldzīga attieksme pret tiem bijusi. Nedomājot par to, kā tos dzīvē īstenot un kādas sekas tas radīs.
Tajos patiešām ir daudz nejēdzību un arī neizdarību. Izrādās, kafejnīcā maizītes pārdot nedrīkst, bet, ja tās piedāvā pusdienās skolas ēdnīcā, tad viss kārtībā. Ierēdņi atrunājas — ēdnīcā skolēns smalkmaizītes saņem tikai pusdienās, bet kafejnīcā — katru starpbrīdi, arī pirms pusdienām. Taču, ja runājam par veselīgu uzturu, tad bulciņa ir un paliek bulciņa, vienalga, kādā plauktā ielikta.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija norāda uz vēl kādu nejēdzību. Noteikumi paredz, ka ēdinātāji nedrīkst izmantot produktus, kuru sastāvā ir krāsvielas. Un, tā kā sīkāk nekas nav paskaidrots, iznāk, ka no pieļaujamo produktu saraksta svītroti tie produkti, kuru sastāvā ir arī dabiskās krāsvielas, piemēram, biešu sula. Federācijas pārstāvji vēstulē, kas izplatīta medijiem, ziņo, ka ar Veselības ministriju bijušas sarunas, ka varētu aizliegt lietot produktus, kuros izmantotas mākslīgās krāsvielas. Taču rezultātā vārds “mākslīgās” kaut kur pazudis. Kad “Latvijas Avīze” Veselības ministrijā jautājusi, kā tā, saņemts skaidrojums, ka tas esot kaut kā paslīdējis garām. Tā vienkārši.
Veselības ministrija pēc šī trača solījusi uztura normas pārskatīt, bet ne atcelt. Darbs turpināsies, tie paši ierēdņi, kuri saražojuši šo, varētu teikt, brāķi, par to turpinās saņemt algu. Gada beigās pasūtīs pētījumu, kurš pārliecinās, ka nu skolēni skolās ēd krietni veselīgāk, un, kas zina, varbūt saņems pat prēmijas.
