Līdzīgas tiesības kā ikvienam, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir dzīvot iespējami neatkarīgu dzīvi. Tiem, kuri spēj, palīdzēt izrauties no aprūpes iestādēs esošās ierobežotās vides. Savukārt bērniem bērnunamos radīt iespēju dzīvot ģimenē, tā ļaujot apgūt ikdienas dzīvi un pēc pilngadības sasniegšanas vieglāk iekļauties sabiedrībā — šīs un citas problēmas ar ES finansējumu paredzēts risināt visā valstī. Arī Zemgales plānošanas reģionā (ZPR), kur projektā “Atver sirdi Zemgalei”, plāno piedalīties visas Aizkraukles reģiona pašvaldības, izņemot Jaunjelgavu.
Vienādas tiesības visiem
Projektā “Atver sirdi Zemgalei” piedalās 21 no 22 Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām. Šobrīd jau ir saskaņoti un 19. janvārī Rundāles novadā notikušajā Attīstības padomes sēdē parakstīti sadarbības līgumi.
“Katrs novads izvērtēja un izlēma, vai šis projekts konkrētajā pašvaldībā ir aktuāls. Nevienā no plānošanas reģioniem nav 100% pašvaldību dalības. Apzinot mērķa grupas, saprotot, ka ir maz šādu cilvēku, pašvaldībai nav lietderīgi ieguldīt naudu, lētāk un ērtāk ir pirkt pakalpojumu,” stāsta Dace Strautkalne, ZPR sociālo jautājumu speciāliste, projekta “Atver sirdi Zemgalei” vadītāja. “Pirmais darbs, kas saistībā ar šo projektu jāveic — jāizvērtē cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri ir valsts un pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs, jāapzina, cik katrā pašvaldībā ir šādu cilvēku, un jāsaprot viņu vajadzības. Tas ļaus saplānot paveicamo ikvienai pašvaldībai, lai nodrošinātu šo cilvēku tiesību īstenošanu, jo cilvēkiem ar invaliditāti ir tieši tādas pašas tiesības kā jebkuram veselam cilvēkam — dzīvot sabiedrībā cilvēka cienīgu dzīvi, nevis tikt ievietotam iestādē. Bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, nepieciešams lielāks atbalsts, lai viņi varētu labāk iekļauties sabiedrībā un savu dzīvi nepavadītu četrās sienās.”
“Vienā no informatīvajiem semināriem pagājušajā gadā runājām par to, kā “iekustināt” cilvēkus, lai viņi pakalpojumus izmantotu,” stāsta Sandra Indriksone, Skrīveru sociālā dienesta vadītāja. “Viens ir sadzīvot ar invaliditāti, cits — pateikt skaļi un iziet sabiedrībā. Tas šiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem ir visgrūtākais pārbaudījums.”
Laiks sevi “restartēt”
Dace Strautkalne uzsver, ka šajā projektā viena no prioritātēm ir bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un dzīvo bērnunamos. Būtiski šiem bērniem radīt ikdienu, kas maksimāli pietuvināta ģimeniskai videi. “Lai bērni varētu apgūt un saprast, kā darbojas ģimenes modelis, kā dzīvo ģimene,” piebilst D. Strautkalne. “Plānots arī skaidrot un informēt sabiedrību, kā kļūt par audžuģimeni, kāds ir bērnu adoptēšanas process. Savukārt tām ģimenēm, kurās ir bērns invalīds, kura aprūpe prasa 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā būs iespējams pakalpojums “Atelpas brīdis”. Lai vecāki, kuri rūpējas par šādu bērnu, varētu mazliet atpūsties — “restartēt” sevi, uzlādēt, uzņemt spēkus, lai varētu turpināt rūpēties par bērnu.”
Bērnu invalīdu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem jau šobrīd ir iespējams saņemt pakalpojumu “Atelpas brīdis” līdz 30 diennaktīm gadā. Savukārt bērniem līdz četru gadu vecumam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kam īpašas kopšanas nepieciešamības atzinumu izsniegusi VDEĀK, ir aprūpes pakalpojums līdz 50 stundām nedēļā. “Vecākiem tas būtu atvaļinājums, atpūta no kopšanas. Tomēr, runājot ar kolēģiem, kuri dalījušies pieredzē, tas nav vienkārši, jo vecāki ar saviem bērniem ir tā “saauguši”, ka nevēlas nevienam viņus uzticēt,” piebilst Sandra Indriksone.
Mācīs ikdienišķas lietas
“Ekspertu grupa veiks cilvēku atlasi atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajiem kritērijiem. Komisija izvērtēs cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, no kuriem Zemgales reģionā vēlmi atgriezties sabiedrībā varētu izteikt 84. Aprūpes centros ir pacienti ar ļoti smagām veselības problēmām, viņiem vajag medikamentus, nepārtrauktu uzraudzību u. tml. Taču tie, kuriem ir viegla garīga atpalicība, sabiedrībā var iekļauties. Pieskatīšanas pakalpojumi viņiem ir vajadzīgi, taču daļa šo cilvēku var apgūt arodu, strādāt un dzīvot patstāvīgi cilvēka cienīgu dzīvi, nevis būt norobežotiem,” skaidro D. Strautkalne.
Skrīveru novada sociālā dienesta vadītāja Sandra Indriksone stāsta, ka ikvienam no šiem cilvēkiem būs mentors — kāds, kurš palīdzēs saprast un sagatavoties patstāvīgai dzīvei: “Mentoriem īpaša izglītība nav nepieciešama, taču tam ir jābūt sirdsdarbam, prasmei un vēlmei strādāt ar šādiem cilvēkiem. Katras pašvaldības uzdevums būs sagatavot mentorus saviem cilvēkiem, un pusgadu pirms izrakstīšanas no institūcijas, kā arī pusgadu pēc tam mentoriem jābūt līdzās. Viņi veidos izpratni par dzīvi sabiedrībā, palīdzēs reālā sabiedrības vidē apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes. Atalgojumu mentori saņems no projekta līdzekļiem. Sociālajam dienestam praktiska darbība ar šiem cilvēkiem varētu sākties šīgada otrā pusē — rudenī.”
Jābalsta uz reālām vajadzībām
“Šobrīd, strādājot pie projekta, aktuālākais ir izvērtēt un saprast konkrēto cilvēku vajadzības,” uzsver D. Strautkalne. “Nākamais solis būs vienošanās ar pašvaldībām, par to, kas katram novadam savā teritorijā būtu jāpapildina un jāuzlabo, lai tas būtu balstīts reālu cilvēku reālām vajadzībām, nevis tikai tāpēc, ka ir pieejams finansējums. Lai nebūtu tā, ka pašvaldība savā teritorijā izveido pakalpojumus, bet nav cilvēku, kam to vajag, vai ir citas vajadzības.”
“Līdz 2016. gada oktobrim mums jāiesniedz sava vīzija, kā un ko redzam iespējamu īstenot savā pašvaldībā,” teic Skrīveru novada sociālā dienesta vadītāja. “Grūtākais praktiskais darbs sociālajiem dienestiem varētu sākties 2017. gadā. Skrīveros šobrīd veidojam pašvaldības deinstitucionalizācijas vadības darba grupu. Tās mērķis ir nodrošināt mērķtiecīgu šī procesa plānošanu, īstenošanu un uzraudzību pašvaldības līmenī.”
Kokneses novadā deinstitucionalizācijas vadības grupa jau izveidota. “Piedaloties šajā projektā, ir iespēja apgūt līdzekļus, ko izlietot cilvēku ar īpašām vajadzībām deinstitucionalizācijai. Mūsu novadā projekts ir aktuāls, redzam divus virzienus, kuros varētu attīstīties. Iršos ir bērnunams, ģimenes krīzes centrs “Dzeguzīte”, Kokneses pagastā ir internātpamatskola—attīstības centrs,” uzsver Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs. “Iršos varētu veikt audžuģimeņu apmācību, telpas tam būtu Pērses pamatskolas ēkas otrajā stāvā, savukārt internātpamatskolā varētu veidot dienas centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.”
Uzziņa
Līdz 2020. gadam paredzēts sākt pāreju no cilvēku aprūpes institūcijās uz sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. Pašlaik valstī dominē aprūpe dažādās institūcijās, tādējādi klienti tiek izolēti no plašākas sabiedrības, viņiem nav pietiekamu iespēju lemt par savu dzīvi. Lai nodrošinātu ANO konvencijām un valsts pamatnostādnēm atbilstošas cilvēktiesības, Labklājības ministrija sadarbībā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām sākusi Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu projektu, kura pamatmērķis ir nodrošināt atbilstošus sociālos pakalpojumus trīs iedzīvotāju grupām: personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras dzīvo pašvaldībā vai aprūpes centrā; ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem, kuri saņem pakalpojumus ilgstošas aprūpes institūcijās, un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Fakts
Projekta ieviešanas laiks ir no 2015. gada 1. decembra līdz 2022. gada 31. decembrim. Projekta kopējās izmaksas ir 5 709 424 EUR, no kuriem 85% ir ESF līdzfinansējums (4 853 010,40 EUR).
2014. gadā no valsts un līgumorganizāciju sociālās aprūpes centriem izstājušās 650 personu, no kurām 60 atgriezušās mājās, bet tikai 18 no viņiem sociālās aprūpes pakalpojumi ir nodrošināti dzīvesvietā. 231 pārcēlies uz citu aprūpes vai ārstniecības iestādi, 12 — uz pusceļa māju, 10 — uz grupu dzīvokli.
No pašvaldību sociālās aprūpes centriem atgriezušās 2490 personu, no kurām mājās devušās 437. No tām tikai 47 pakalpojumi ir nodrošināti dzīvesvietā. 124 personas pārcēlušās uz citu aprūpes vai ārstniecības iestādi, divi turpina dzīvot grupu dzīvokļos.
Avots: Labklājības ministrija
