Skrīveru novada domes sēdē, kas notika aizvadītā gada nogalē, deputāti neatbalstīja lēmumu slēgt deleģēšanas līgumu ar Kokneses apvienoto pašvaldību būvvaldi un piešķirt finansējumu tās uzturēšanai. Janvāra sākumā domes ārkārtas sēdē šis jautājums gan pārskatīts, un šobrīd būvvaldes pakalpojumi Skrīveru novada iedzīvotājiem tiks nodrošināti.
Aicina meklēt citu sadarbības partneri
Likums paredz, ka pašvaldības funkcija ir nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu, izveidojot būvvaldi savā teritorijā vai vienojoties ar citām pašvaldībām par kopīgas būvvaldes dibināšanu. Skrīveru novads ir maza pašvaldība, kas pati nevar atļauties uzturēt būvvaldi, kurā noteikti jābūt vismaz vienam arhitektam un vienam būvinspektoram. Tādēļ pēc administratīvi teritoriālās reformas bija atbalstīts lēmums veidot Kokneses apvienoto pašvaldību būvvaldi un tai deleģēt šīs funkcijas. Tā tas bijis vairākus gadus, līdz pagājušā gada nogalē pēc ilgiem strīdiem Finanšu komitejā un pārrunām domes sēdē, jo vienprātības šajā jautājumā nebija, lēmums par deleģēšanas līguma slēgšanu netika pieņemts. Pirms balsojuma deputāts Udo Pērsis ieteica meklēt citu būvvaldi, jo “visas problēmas, kas iepriekš pašvaldībā bijušas, saistītas tieši ar būvniecību”. Taču, tā kā neviens priekšlikums par konkrētas citas būvvaldes izvēli netika iesniegts, domes priekšsēdētājs Andris Zālītis aicināja deputātus balsot par līguma slēgšanu. Četri deputāti priekšlikumu atbalstīja, trīs bija pret, divi atturējās, un lēmumu nepieņēma.
Sekojot līdzi diskusijām par šo jautājumu, var secināt, ka viens no iemesliem, kāpēc daļa deputātu neatbalstīja līguma pagarināšanu, ir iebildumi pret Kokneses apvienotās pašvaldību būvvaldes vadītāja Jana Korola darbu. Deputāti Jānis Brokāns, Udo Pērsis un Deniss Vigovskis vairākkārt ieteica uzaicināt uz sēdi būvvaldes vadītāju, lai viņš pastāstītu par šīs iestādes darbu, izklāstītu priekšlikumus, kā to varētu uzlabot. “Tad zustu neuzticība pret šo vadītāju,” sēdē piebilda J. Brokāns. Viņš arī atgādināja, ka Valsts valodas inspekcija sodījusi J. Korolu par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
Nav citu, labāku
variantu
Atkārtoti šis jautājums tika iekļauts ārkārtas sēdes, kas notika 6. janvārī, darba kārtībā. Sākot to skatīt, domes priekšsēdētājs A. Zālītis norādīja: “Pieņemot šādu lēmumu, esam lieguši novada iedzīvotājiem saņemt būvvaldes pakalpojumus. Esam šīs iestādes dibinātāji un, nesniedzot iedzīvotājiem šo pakalpojumu, pārkāpjam likumu. Runājot par būvvaldes darba kvalitāti, šo gadu laikā iedzīvotāju sūdzības nav saņemtas, izņemot 2015. gada beigās. Kokneses apvienotā pašvaldību būvvalde, kas ir Aizkrauklē, ir vistuvāk un ērtāk sasniedzama iedzīvotājiem. Mēs varam izvēlēties Aizkraukles būvvaldi, taču tajā strādā daļa to pašu cilvēku, pret kuriem kādam ir pretenzijas. Vēl ir Lielvārde, pēc tam Jēkabpils. Ko no tā iegūst mūsu iedzīvotāji? Nav bijis arī priekšlikuma izstāties no šī nodibinājuma. Vispirms vajadzētu atrast citu variantu. Taču es neredzu citu, labāku variantu. Pašiem uzturēt būvvaldi ir pārāk dārgi, tāpēc lūdzu tomēr parakstīt līgumu un deleģēt šīs funkcijas Kokneses apvienotajai pašvaldību būvvaldei.”
Savu viedokli pauda arī deputāts Arnis Zitāns: “Jūtos līdzatbildīgs šajā jautājumā, jo iepriekšējā balsojumā atturējos. Man nebija īsti skaidrs, ar ko būvvalde nodarbojas un kāda ir tās atbildība visos būvniecības procesos. Iepazinos ar būvvaldes pienākumiem un secināju — ja arī mēs izvēlētos citu būvvaldi, tā vienalga negarantētu, ka citos būvniecības procesos, ko veiksim, viss būs simtprocentīgi kārtībā. Tikai tāpēc, ka būvuzraugs nav deleģēts no būvvaldes. No šī viedokļa neredzu, kāpēc būtu jāmaina būvvalde, īpaši, ka šis alternatīvais pakalpojums ir tālu, cilvēkiem grūtāk sasniedzams. Drīzāk jādomā, kādus būvuzraugus mēs piesaistām konkrētajiem objektiem.”
Rod kompromisu
Arī Uldis Dzērve piekrita kolēģa teiktajam: “Uz šo jautājumu jāskatās plašāk. Var patikt vai nepatikt kāds konkrēts cilvēks, kurš ir tādā vai citādā amatā, jāskatās, kas ir izdevīgāk iedzīvotājiem.” Viņš ierosināja rast kompromisu — slēgt līgumu ar Kokneses apvienoto pašvaldību būvvaldi pusgadam, attiecīgi šīs iestādes uzturēšanai piešķirot pusi no gadam paredzētā finansējuma, kā arī tuvākajā laikā uzaicināt uz sēdi būvvaldes vadītāju, lai viņš pastāsta par iestādes darbu, un izvirzīt viņam visas pretenzijas. Arī A. Zitāns aicināja tomēr balsot par līguma slēgšanu: “Tikai tā iemesla dēļ, ka mēs savus iedzīvotājus esam atstājuši bez būvvaldes pakalpojumiem. Pēc tam varam uzaicināt būvvaldes pārstāvjus uz domi un izteikt viņiem savu sāpi.”
Balsojumā ārkārtas domes sēdē, septiņiem deputātiem balsojot par, diviem atturoties, beigās nolēma slēgt deleģēšanas līgumu ar Kokneses apvienoto pašvaldību būvvaldi pusgadam un piešķirt tās uzturēšanai pusi no gadam paredzētā finansējuma — 3993,5 eiro.
Koknesieši nebūs zaudētāji
Kokneses apvienotās pašvaldību būvvaldes vadītājs Jans Korols “Staburagam” pastāstīja — neraugoties uz to, ka gada pirmajās dienās līguma ar Skrīveru novada domi nebija, šī novada iedzīvotāji būvvaldē tika pieņemti. Un, ja nepieciešams, viņš ir gatavs braukt uz Skrīveru novada domi, tikties ar deputātiem, stāstīt par iestādes darbu un uzklausīt arī pretenzijas. J. Korols uzskata, ka būvvalde darbojas saskaņā ar likumu, savus pienākumus veic labi un sūdzību pamatā par tās darbu nav. Runājot par valsts valodas lietošanu, būvvaldes vadītājs uzskata, ka viņa zināšanas ir pietiekamas, lai izskaidrotu visus jautājumus, kas attiecas uz viņa darba jomu, un rakstītu atzinumus valsts valodā.
“Staburags” sazinājās arī ar Kokneses novada domes priekšsēdētāju Daini Vingri, kurš ir būvvaldes vadītāja tiešais darba devējs. Arī pēc viņa domām J. Korols pietiekami labi zina valodu, lai tiktu galā ar saviem pienākumiem, un ir labs savas jomas profesionālis. Vaicāts, vai ir gatavs pieņemt līgumu ar Skrīveru novada domi tikai uz pusgadu, D. Vingris norādīja, ka Kokneses apvienotā pašvaldību būvvalde nebūs zaudētāja arī tad, ja skrīverieši izvēlēsies citu būvvaldi. “Galvenais, lai zaudētāji nebūtu paši skrīverieši. Šobrīd, protams, līgumu pieņemsim un būvvaldes pakalpojumus nodrošināsim. Skrīveru novada iedzīvotājiem, manuprāt, tas arī ir visērtāk un tuvāk, jo iestādes birojs ir Aizkrauklē. Ja tomēr skrīverieši nolems turpmāk līgumu ar mums neslēgt, ar pārējām pašvaldībām koleģiāli vienosimies par finansējuma apjoma pārdali iestādes uzturēšanai un turpināsim darboties,” saka D. Vingris. ◆
