Māsa Anna atnākusi
Vecā gada vakarā sēž vīrs bārā un pļēguro. Garām iet mūķene. Notver vīrieša skatienu un sāk kaunināt: “Kā jūs varat pavadīt visu laiku, veltot to izvirtībām?!”
Vīrietis iebilst: “Nav tā nekāda izvirtība, māsa…”
“… Anna.”
“Jā, Anna, es vienkārši mazliet iedzeru.”
“Tas Kungs par to nepavisam nav sajūsmā!”
“Bet jūs pati kādreiz esat pamēģinājusi?”
“Nē!” sašutusi iesaucas mūķene.
“Kā tad varat apgalvot pretējo? Tūlīt jums nopirkšu glāzīti. Pamēģināsiet?”
“Nē! Cilvēki tad redzēs, ka es dzeru alkoholu!”
“Lūgšu, lai ielej tējas tasītē.”
Mūķene negribīgi piekrīt.
Vīrietis dodas pie letes un pasūta divas glāzes degvīna, lūdzot vienu ieliet tasītē. Bārmenis zinoši novelk: “Ā, māsa Anna atkal atnākusi?” ◆
