“Latvijas lepnuma” apbalvošanas ceremonija, ko televīzijā varējām vērot Otrajos Ziemassvētkos, pamudināja mani pārlapot “Staburagu” un vēlreiz atskatīties uz nozīmīgākajiem notikumiem 2015. gadā. Mums līdzās ikdienā ir daudz talantīgu, brīnišķīgu, atsaucīgu, darbīgu un daudzām citām labām īpašībām apveltītu cilvēku, kuri nesavtīgi palīdz, klusām dara labu un neprasa, kas viņiem par to būs, kuri mīl savu zemi un darbu, kuri ir palikuši te — savā dzimtenē — un dod savu ieguldījumu tās izaugsmē. Lasot avīzē stāstus par šiem cilvēkiem, esmu priecīga un lepna, ka mums līdzās ir tik daudz šādu cilvēku. Šoreiz minēšu dažus, kuru veikums atmiņā palicis visspilgtāk. Tās noteikti ir mākslinieces Inguna Skuja un Melisa Bradena, kuru porcelāna darbi kļūst arvien pazīstamāki plašajā pasaulē. Un līdz ar viņām arī Aizkraukles un Latvijas vārds. Tā noteikti ir Plūmju ģimene, kura, piešķirot stipendiju, dod iespēju talantīgiem jauniešiem studēt. Tas ir Mārtiņš Ziebergs, kurš savu brīvo laiku, enerģiju un arī līdzekļus iegulda, lai palīdzētu satikties tiem, kuri reiz viens otru pazaudējuši. Tā noteikti ir Lība Zukule Bebros, kura ar savu neizsīkstošo enerģiju palīdz pensionāriem, invalīdiem, trūcīgām ģimenēm, atbalsta represētos, donorus un ikvienu, kam tas neieciešams. Gribu izcelt staburadzieti Diānu Kadišu, kura, pārvarot grūtumu, atrada spēku celties un uzplaukt, liekot uzplaukt arī mūzikai Staburagā. Īpašs prieks man ir satikt Ingūnu Grandāni, kura spējusi izveidot lielisku un saliedētu kolektīvu kafejnīcā “Panna”, kura dod iespēju topošajiem pavāriem gūt pirmo praksi un pieredzi, kur ciena un godā latvisko, kura klusām, bet no sirds velta sevi labdarībai. Stipras un gudras sievietes, ar kurām noteikti varam lepoties.
Šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, jo šādu cilvēku ir daudz. Varam lepoties ar katru jaunieti, uzņēmēju, zemnieku, biedrību, katru ārstu, skolotāju, policistu, ugunsdzēsēju un ikvienu cita darba darītāju, kura sirdī ir dzimtenes un darba mīlestība un kurš daļu sevis ziedo savai ģimenei, pagastam, novadam un valstij.
Novēlu katram no mums nezaudēt drosmi pat pārdrošākos sapņus pārvērst īstenībā, nebaidīties īstenot arī trakas idejas, uzņemties atbildību par padarītajiem darbiem un pateiktajiem vārdiem. Darīsim katrs savu darbu tik labi, cik vien spējam, un dzīve noteikti kļūs labāka.
