Tikko paskrējis Ziemassvētku rosīgais laiks. Vēl gadumijas svinības, un iestāsies klusāks laiks. Būs sācies jauns gads. Ar jaunu apņemšanos, plāniem un neiztrūkstošo vēlmi pavadīt to labāk kā iepriekšējo.
Kāds ir labs gads? Šķiet, šī jautājuma atbilde katram ir jau gatava, tomēr, izrādās, tā nav. Tas daudziem ir tikpat grūti formulējams kā mūsu laikraksta ik nedēļu uzdotais jautājums par to, kas aizvadītajā nedēļā šķitis visnozīmīgākais. Jā, katram izpratne par labu gadu būs citādāka, pat krasi atšķirīga, tomēr patiesībā vēlmes ir līdzīgas. Nesen viena atziņa izkristalizējās kādā diskusijā ar septiņgadniekiem un viņu vecākiem. Bērniem labs gads ir, ja saņem daudz saldumu, bet pieaugušajiem — ja spēj tos sagādāt. Vienkārša formula, kas dod tik daudz — labsajūtu, rūpes vienam par otru, mīļumu un stabilitāti. Lai tas viss būtu arī nākamajā gadā!
Svētku laiks ir brīdis, kad gribas novērsties no ikdienas rūpēm un paraudzīties uz dzīvi filozofiskāk, tomēr šogad daudz bija jādomā par situāciju citviet un bēgļu krīzi, apzinoties, ka pasaule vairs nebūs tāda kā līdz šim. Raugoties uz saviem mīļajiem, aizdomājos, kāda dzīve viņus sagaida? Pašreizējo drošības izjūtu gribas saglabāt vēl ilgi. Un tad nāk notikums, kad nav no ziemas sala jāglābj kāds aizsnaudies taurenis. Tas kārtējo reizi apliecina, cik dažādu izjūtu pilna ir pasaule, un katra no tām ir svarīga. Ir jādomā par cilvēkbērnu, ko pieaugušie un notikumi izrauj no ierastās vides, taureni un to, kā palīdzēt izaugt kādai puķei. Lai arī Jaunajā gadā mums visiem pietiek sirds skaidrības un gudrības šajā raibo izjūtu juceklī izdarīt pareizo izvēli!
Sandra Pumpure
