Katrs no mums gada nogalē izvērtē, pārdomā notikumus, priecīgos brīžus un diemžēl arī skumjos. Arī es aizdomājos par to, kas mani iepriecināja, ko es varēju izdarīt vēl un ko varbūt nevajadzēja darīt. Galvenais — pārliecinājos, ka jāprot apstāties, izvērtēt, novērtēt, pārdomāt, priecāties par to, ko esi sasniedzis, par to, kas tev blakus, un lepoties ar to, kas tev jau ir.
Svarīgākie gada notikumi saistās ar saviem vistuvākajiem un mīļajiem cilvēkiem. Skan banāli, bet kārtējo reizi pārliecinājos, ka tikai ģimenei ir vislielākā vērtība, jo dzīves grūtākajos brīžos ir un būs vienmēr man blakus.
Es piedzīvoju daudz burvīgu notikumu mūsu lielajā ģimenē — brāļa jubileju, brālēna dēliņa kristības, meitas Ineses augstskolas izlaidumu, ceļojumu uz Gruziju.
Gribas vēlreiz atcerēties ceļojumu uz kalnu, vīna un Dieva zemi Gruziju, kuru man uzdāvināja meitas dzimšanas dienā. Mani pārsteidza gan dabas skaistums, gan bezspēcība kalnu priekšā. Jūsmoju par eiropeiski amerikānisko Batumi, kuru paši gruzīni dēvē par Gruzijas Lasvegasu.
Esot Gruzijā, kārtējo reizi pārliecinājos, ka mēs, latvieši, esam bagāti un mums pieder tik daudz.
Vien tāpēc ir vērts paceļot, lai saprastu, kādā Dieva ausī mēs dzīvojam. Mums nav augstu, sniegotu kalnu, krāčainu kalnu upju, bet mums ir pārticība, kārtība un tīrība. Bet vai mēs tā protam savās mājās uzņemt ciemiņus un ik brīdi ar lepnumu stāstīt par savu zemi, valsti, kā to dara gruzīni? Tas mums vēl noteikti jāiemācās.
Ārišķība nav nomākusi gruzīnu tautas plašo dvēseli, viņu patriotismu, dzimtenes mīlestību, cieņu pret vecākiem un veciem cilvēkiem. Es noteikti ceļošu ar savām meitām arī 2016. gadā. Ir padomā brauciens uz Spāniju.
Lasītājiem, reklāmdevējiem ugunīgā Pērtiķa gadā novēlu mācīties no pērtiķa un būt intelektuāļiem, tiekties pēc zināšanām, būt informētiem par visu, kas notiek pasaulē. Novēlu iemācīties priecāties par pelēko lietu, par stindzinošo salu, par stipro vēju matos, par svelmaino sauli! Tas ir mūsu dabas dotais, un, ja mums tas viss kaut nedaudz šķiet uzmācīgs un nogurdinošs, pasmaidīsim, jo tas ir tāds sīkums salīdzinoši ar graujošām dabas katastrofām un kara nemieriem citur pasaulē.
