Sarmīte Rode
Ziemassvētkos
Viss sākas sirdī —
Atveras dievnama durvis,
Zvana skaņās ko dzirdi,
Pasaule balta atviz.
Tikai paej pretī
Gaismas pieskārienam,
Lai Kristus rokas svētī
Baltai mūžīgai dienai.
Maija Vegnere
***
Zem dāvanu kalniem,
Zem reklāmu trokšņa,
Zem spožumu vaļņiem
Ziemsvētki klus.
Kur sensenā teika
Par brīnumu nakti?
Atvadu sveikas
Sen klusumam skan.
Pērc, dāvā un dāvā,
Svini, svini un svini!
Ko īsti dvēsele vēlas,
Vai pats to vairs zini?
Maija Stepēna
***
Mirdz maza zvaigzne
Šonakt spožāk starp citām —
Tā ceļu rāda
Pie Tevis iet…
Manā logā
Ziemsvētku puķe
Kā ik gadu
Košiem ziediem zied.
Pāri tālumiem,
Cauri laikam
Tikko dzimusī zvaigzne
Mūs aizvedīs…
Es lūdzos —
noņem man grēku nastu,
Tēvs, kas esi tur Debesīs…
Māris Kalējs
Ziemas saulgrieži
Kad ziemas saulgriežos sāk dienas
Tā pamazām pret kalnu kāpt,
Kaut laukiem, mežiem pāri sniegi,
Sirds jūt — drīz pavasaris nāks!
Tas atnāks tad ar siltu sauli,
Kas ledus važas izkausēs,
Ar putnu dziesmām, ievu ziediem
It visiem sirdis iepriecēs.
Un tā ik gadu, savu ceļu ejot,
Uz kaut ko jaunu ceram mēs,
Vien aizmirstam, ka laimi savu
Tik katr(i)s pats sev radīt spēs.
Ruta Baikova
***
Pa sniegotiem mežiem, pa tīrumiem baltiem,
Pa stāvajiem kalniem, pa ledājiem aukstiem,
Pa pilsētām, ciemiem gan lieliem, gan maziem,
Pa pasauli gaidīts iet Jaunais gads.
Vai būs viņš mums radošs, vai būs viņš mums postošs?
Vai nesīs mums laimi vai nelaimi sūtīs?
Ir jācenšas visiem ar gribu un prātu,
Ar sirdi ir jājūt, ar sirdi ir jābūt.
Tad varēsim sacīt, ka vēlējam laimi,
Tad varēsim sacīt, ka dzīvojam skaisti.
Ar vārdiem kad darbi ies roku rokā,
Tad likteņa dzirnas mums dziedās — lai dzīvo!
Māris Kalējs
Ziemassvētki
Pār zemi nolaidies ir vakars,
Un mēness gaismā mirgo sniegs,
Tas sasaucas ar zvaigznēm tālēs,
Kas tumšā debesjumā zied.
Sniegs siltu segu sedzis zemei,
Tas egles tērpis villainēs,
Nu tās kā tautu meitas cēli
Stāv sniega sagšā tērpušās.
Viss dabā kluss — tik kaut kur tālē
Skan zvāegulīši skanīgi,
Tur šovakar ar soļiem maigiem
Nāk Ziemassvētku vakars svēts.
Sarmīte Rode
***
Kad iedegsies dzisusi guns,
Pārnāks tas, ko negaidi vairs,
Pie saimnieka tiks pamests suns,
Būs Ziemassvētku laiks.
Kad mazām nosalušām rokām
Siltu māju nepietrūks,
Nokāps no debesīm Zvaigzne,
Sirds par Ziemassvētkiem lūgs.
Kad sniegā nepazudīs pēdas,
Dziesmai vārdi nenosals,
Norims visas zemes bēdas —
Skanēs Ziemassvētku balss.
Ārija Āre
***
Ar baltiem, viegliem sniega spārniem
Pie mums lido Ziemassvētku vakars.
Ar gaismas un cerību plaukstām
Tas mūsu dvēseles skars.
Mums tikai jānotic brīnumam —
jānotic.
Ziemassvētki katram mums pieskarsies,
Katrā mājā tie eglē gaismiņu lies,
Sapņi trauks gaismā un sildīsies.
Katram mums tiks pa laimes stariņam,
Katram pa mirdzošai sniega pārsliņai.
Mums jāiededz gaismiņa labestībai, mīlestībai,
Tie mūsu dvēseles gaismas un ticības stari.
Un uzziedēs Ziemassvētki eglēs un skatos.
Mums tikai jānotic brīnumam —
jānotic.
Naula Dzirkale
Vientulība
Atkal pusnakts
Pieklauvē pie loga,
Vientulība viņai
Blakus stāv.
Abas noraugās
Caur rūtīm manī,
Negribu es viņas
Iekšā aicināt.
Tā nu skatāmies,
Rit minūtes un stundas,
Padebeši baltas
Pārslas sijā,
Neredzu es vairs
To pēdu nospiedumus,
Kur reiz vientulība
Bija stāvējusi.
Maija Vegnere
***
Nelīdzēs baltākais sniegs,
Ja darbi melni kā kvēpi.
Dzīvi kā netīru galdu
Nevar zem galdauta noslēpt.
Pārslu baltums tik trausls,
Silta vēsma to nopostīt spēj.
Cilvēku dvēseļu mierā
Skaudība dzirksteles sēj.
Kur kavējas svētuma nesējs,
Kur pārējie labie gari?
Vai nebūs vairs miera un svētku,
Bet tikai ikdiena — kari?
Naula Dzirkale
Gadam aizejot
Vecais gads ir nostājies uz ceļa,
Prom no mūsu zemeslodes iet,
Šķiršanās kā vienmēr — mazliet skumja,
Egļu zaros baltas pārslas zied.
Aizejot pār gadumijas slieksni,
Tikai labās domas ņemsim līdz,
Pagātnē sen pavasara dienas,
Vasara un mārtiņrožu rīts.
Zinām jau, ka saule tāpat rietēs,
Kritīs sniegs un negaiss biedēs mūs,
Tomēr tas, ko ieguvuši esam —
Vēl viens gads! Un tas ir mūsu mūžs.
Ārija Āre
***
Jaunais gads aizdedzis
Gaišas cerību sveces,
Ne uz galda, ne altāra licis,
Bet katram mums dvēselē dedzis.
Dedzis, lai spētu mēs sildīt,
Gaismu starot un tālāk sniegt.
Mēs visi tik dažādi esam —
Ejam, skrejam, līdzās dzīvojam.
Un katram mums pieder
Tik daudz gaismas,
Cik savās dvēselēs nesam.
Gads sniedzis mums cerību sveces,
Tās degsim sevī un sniegsim tālāk,
Darbus, rītus un vakarus sildot,
Ar gaismu un mīlestību
Gadu piepildot.
Maija Stepēna
***
Zelta rudenim cauri
Ziemsvētkiem pretim es eju.
Nu beidzot tiekamies abi
Šai brīnišķā vakarā…
Pavardā murrā uguns
Kā snaudā omulīgs runcis,
Pretim skrien pīrāgu smarža
Un piparkūku — arī.
Es visa ieeju tevī,
Sveču trīsošā gaisma,
Es esmu viducī prieka,
Kas līdzi šovakar nāk…
Es esmu tevī un sevī
Kā mīlestība balta,
Es esmu kā dzirkstele maza
Brīnumu svecītē.
Nāc, iziesim laukā zvaigžņotā naktī!
Es dāvāšu
Ziemsvētku brīnumu tev —
Uzburšu debesis baltajos sniegos,
Tās debesis, kurās
Zvaigzni iedegsi sev…
