Šogad ziema negrib un negrib sākties, skarbie un postošie vēji dzenā un plosa zemus, pelēkus mākoņus, lauž kokus. Ziemassvētku laiks nāk bez mierinošās baltās sniega segas. 18. decembra rītā dzīves vēji izdzēsuši kādu ilgi degušu, lielu dāsnumu pasaulei un ļaudīm devušu dzīvības sveci. 97. mūža gadā noslēdzies ilggadējās Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolotājas Rasmas Novikas mūžs.
Rasma Novika dzimusi 1919. gada 28. augustā Madonas apriņķa Mētrienas pagastā kā vecākais bērns zemnieku Vladislava un Emmas Meļņu ģimenē. Skolas gaitas Rasmai rit Mētrienas pagastskolā un Madonas ģimnāzijā. Sapnis darīt labu cilvēkiem jauno meiteni aizved uz Rīgu, kur, neraugoties uz smagajiem materiālajiem apstākļiem, 1939. gadā Rasma sāk farmācijas studijas Latvijas Universitātē. Tad karš, kas saistās ar vissmagākajiem pārdzīvojumiem Rasmas dzīvē, kad šķiet — dzīve beigusies, viss irst!
Taču sāpēm par izpostīto jaunību nav laika, jāsāk jauna dzīve, un tā ir kara smagi skartā Vietalva, kur 1945. gadā Rasma ierodas, lai strādātu skolā. Tiek atjaunotas arī studijas Latvijas Universitātē, nu jau Svešvalodu fakultātē, kur Rasma apgūst vācu valodas skolotājas profesiju.
Augstskolu jaunā skolotāja beidz kā eksterne 1953. gadā, bet jau pirms tam ir strādājusi Gostiņu pamatskolā par direktori.
1952. gada rudenī Rasma ir Koknesē. Diez vai toreiz apņēmīgajai skolotājai ir nojausma, ka te turpmāk paies viss viņas mūžs. Te satikts kolēģis Jānis, izveidota ģimene, uzcelta māja, te katru rītu no 1952. gada 1. septembra līdz 2000. gada 31. janvārim mērots ceļš uz skolu, nesot divus portfeļus — vienā izlabotie skolēnu darbi vācu valodā, mācību materiāli un uzskates līdzekļi, kuru centīgajai skolotājai bija bezgala daudz, otrā — ģimenes pusdienas, jo soli solī kopā ar Rasmu ir Jānis.
Dzīvesbiedrs palīdz iekārtot lingafonijas kabinetu, kurš kļūst par vienu no labākajiem Latvijā, atbalsta vienmēr un visur, reiz pat ir paralēlklases audzinātājs, tad abi skolotāji kopā rīko klases vakarus, ved skolēnus kopīgās ekskursijās.
Rasma, strādājot savā specialitātē, sasniedz tik augstu profesionalitātes līmeni, ka no 1950. līdz 1998. gadam viņai tiek uzticēts vadīt rajona vācu valodas skolotāju metodiskās apvienības darbu, viņa māca arī topošos skolotājus, vadot pedagoģiskās prakses LU studentiem. Desmit gadu skolotāja darbojas IM vācu valodas komisijā par mācību grāmatu izmantošanu, pati izveidojusi vairākas mācību grāmatas vācu valodas ārpusklases lasīšanai. Rosīga viņa bijusi arī arodorganizācijas darbā, kur 12 gadus darbojusies kā kultordze. Braucieni uz teātriem, izstāžu apmeklējumi, tikšanās ar māksliniekiem organizēti gan skolēniem, gan kolēģiem.
48 darba gadu laikā Kokneses skolā bijusi audzinātāja deviņām klasēm. Viņas skolēni regulāri bijuši labākie republikas vācu valodas olimpiādēs. 52 viņas audzēkņi apguvuši vācu valodas skolotāja profesiju un strādājuši vai strādā joprojām visā Latvijā. Vienmēr viņa bijusi rosīga arī ārpus skolas. Lekcijas vecākiem, jaunu sadzīves tradīciju radīšana un ieviešana, kopā ar dzīvesbiedru vedēji bijušo skolēnu un draugu bērnu kāzās. Rasma ir tulce, pavada delegācijas visos Hanzas dienu pasākumos Eiropas valstīs, palīdz un kārto dokumentāciju vācu valodā Kokneses pagasta valdē.
Apbrīnojama bija viņas kārtības mīlestība, precizitāte, augstā pienākuma apziņa, atbildības izjūta. Vienmēr laipna, smaidīga, atsaucīga, bet arī prasīga, stingra. Viņas pedagoģes darba mūžs ir 55 gadus garš, par izcilajiem sasniegumiem profesionālajā jomā Rasma Novika 1960. gadā apbalvota ar ordeni “Goda zīme” un 1999. gadā ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes goda zīmi. Viņa ir Kokneses Goda pilsone. Mūža vakars atnāk smags. Rasmas mājīgajā namiņā Miera ielā joprojām skan klavieres, joprojām te viesi ir bijušie kolēģi, audzēkņi, draugi, taču viņu rindas retina nepielūdzamais laiks…
Vārdzina veselības problēmas. Ir grūti samierināties ar dzīvesbiedra Jāņa aiziešanu mūžībā, kad pēc vairāk kā pusgadsimta kopdzīves gadiem Rasma paliek viena.
Aizejot viņa atstāj neizdzēšamu iespaidu par sevi kā stipru sievieti, meistarīgu pedagogu, spilgtu personību. Viņa atstāj piepildītu mūža sapni — kalpot cilvēkiem. Smagas pār Koknesi, ar kuras ļaudīm 63 gadus bija saistīta Rasmas Novikas dzīve, slīgst debesis. Vēl nesnieg…
Dziļā līdzjūtībā tuviniekiem,
saglabājot atmiņā skolotājas Rasmas Novikas nesavtīgo mūžu un patiesā cieņā noliecot galvas —
Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas kolektīvs, Kokneses novada dome
Izvadīšana pēdējā ceļā no Kokneses Atradzes kapsētas kapličas trešdien, 2015. gada 23. decembrī, plkst. 15.
