Aizkrauklietis Māris Kuņickis jau piecus gadus ir AS “Latvenergo” valdes loceklis un Ražošanas direktors. Viņa pārziņā visi pieci Latvijas lielākie elektrības ražošanas uzņēmumi — trīs hidroelektrostacijas (HES) un divas termoelektrocentrāles (TEC). Šī saruna par to, kāda ir Pļaviņu HES šodiena un kādas izmaiņas tajā gaidāmas nākamajos gados.
Pirms naktsmiera uzmet aci HES
— Esat aizkrauklietis, bet šobrīd dzīvojat Rīgā?
— Tā ir, bet vismaz reizi nedēļā apmeklēju visas HES, tātad iegriežos arī Aizkrauklē. Te dzīvo mani vecāki, esmu arī Kokneses un Pilskalnes mednieku kolektīvā.
— Kā ar gadiem mainījies darbinieku skaits Pļaviņu HES?
— Saistībā ar ražošanas procesa automatizāciju uzņēmumā vairs nav nepieciešami simti strādnieku, pietiek ar dažiem desmitiem. Vēl 90. gados spēkstacijā Aizkrauklē strādāja 140, šodien pastāvīgi uz vietas ir vien 33 darbinieki, liela daļa no viņiem ir aizkrauklieši. Visās trijās HES kopā nodarbināti 204 strādājošie. Aizkrauklē stacijas darbu ikdienā nodrošina trīs cilvēki — viens dispečers un divi operatori. Vairāki speciālisti darbojas tā sauktajā šķērsdienestā — apkalpo visus trīs objektus, risina kopīgas problēmas, bet fiziski bāzēti vienā no stacijām. Protams, piesaistām arī ārpakalpojumus, kā apsardzi, specifisku iekārtu apkopi, un arī šajos uzņēmumos strādā vietējie — aizkrauklieši.
Daugavpils spēkstacija nav “norakta”
— Aizkrauklē uzceltā stacija ir unikāla. Kuras no daudzajām, tikai šai stacijai piemītošajām īpašībām jūs uzsvērtu?
— Tik līdzenai upei kā Daugava panākts 40 metru ūdens kritums. Ķeguma HES tas ir 14 metru, Rīgas — 18. Eiropā uz tāda tipa upēm būvē daudz mazākas jaudas stacijas, un tām nav šo ūdens uzkrāšanas rezervuāru. Pļaviņu HES ir otra lielākā hidroelektrostacija Eiropas Savienībā. Pieļauju, ka mūsdienās neko tādu vairs nevarētu uzcelt gan no sociālā aspekta — to neatļautu dažādas institūcijas, tas nebūtu arī finansiāli iespējams, jo izmaksas būtu vairākos miljardos eiro.
Trīs stundās “nostrādā” metru
— Kāda ir Pļaviņu HES nozīme kopējā valsts ekonomikā?
— Stacija vienmēr patur avārijas rezerves jeb ūdens daudzumu augšējā ūdenskrātuvē. Respektīvi, ikdienā pārdod normāli saražoto, bet vienmēr ir vēl rezerve 100 līdz 200 MW jaudai. Ja reģionā, piemēram, Lietuvā, Igaunijā vai Rīgas TEC, atslēdzas kāds elektrības ražotāja bloks, zūd jauda kopējā tīklā, sistēmas operators zvana mums. Pļaviņu HES papildu jaudu var nodrošināt divu minūšu laikā. Tas nozīmē — kad Daugavas krasti augšpus HES kļūst platāki, ūdens atkāpjas un Pļaviņu HES strādā, izmantojot rezerves. Iedarbinām 4. agregātu jeb turbīnu, un tīklā atkal ir nepieciešamā jauda. Lielās ūdens svārstības upē ir tad, kad atslēdzas kāds no lielo ražotāju blokiem Baltijā. Mums atļauts stundas laikā samazināt ūdens līmeni upē par 30 centimetriem. Tādas ir vides dienestu prasības. Protams, varam “nostrādāt” vēl 30 centimetru, tas ir, darbināt papildu turbīnu divas stundas. Maksimālais līmenis ir metrs, tātad rezerves jaudu varam dot trīs stundas.
Pēdējais pavasaris bija ar četras reizes mazāku ūdens pieteci, un tāpēc vajadzēja darbināt arī abas TEC, kas ierasti nenotiek, jo pietiek ar Pļaviņu HES jaudu, kad lielā ūdens daudzuma dēļ darbojas visas 10 turbīnas.
— Kādu šo būvi redzēs nākamās paaudzes?
— Kā ražošanas vienībai HES jāstrādā vēl vismaz simts gadu. Pēc diviem gadiem pabeigsim visus rekonstrukcijas darbus. 2016. gadā nomainīsim vēl vienu un 2017. gadā pēdējo no ražošanas agregātiem, līdz ar to visas 10 iekārtas būs rekonstruētas, un vismaz 50 gadu tām jāstrādā bez kapitālremontiem. No pasaules pieredzes šoreiz nevaram mācīties, jo neviena HES pasaulē pirms 100 gadiem nebija uzbūvēta.
Pārgāzne noņems stresu
— Mūsdienās tehnoloģijas strauji attīstās, un turbīnas, kas nomainītas pirms pieciem gadiem, tagad ir vēl modernākas, jaudīgākas?
— Fizikas likumus neviens līdz šim nav mainījis, un jauda lielākoties ir atkarīga no ūdens daudzuma un augstuma, kādā tas krīt. Šie parametri nav mainījušies. Modernizācijas ieguvums ir efektīvākas turbīnas salīdzinājumā ar vecajām. Tās izgatavotas ģeometriski precīzākas, labāk pielāgotas ūdens masas kritumam, līdz ar to iegūstam lielāku lietderības koeficientu. No projektētajiem 825 MW tagad sasniegtā jauda būs 912 MW. Katram laikam ir savas īpatnības, un tāpēc nevar nožēlot, ka pirmās turbīnas nomainījām 90. gados, kad tās ražoja ar citām tehnoloģijām. Lielākais izaicinājums pēc tam, kad būs veikti rekonstrukcijas darbi, ir pārgāznes izbūve.
— No šīs idejas tomēr neatsakāties?
— Pārgāzne noteikti ir jābūvē. Man jāatbild par būves drošību, un viens no iemesliem ir maksimālie plūdi. Jā, tāda iespējamība ir reizi 10 tūkstošos gadu, bet neviens nevar prognozēt, kad šī reize pienāks. 2015. gads, iespējams, būs vissausākais, un arī tādu neviens nevarēja prognozēt. Tāpat var būt arī pretēja situācija. Lielākais stress būvei ir tieši palu laikā, kad ir milzīgs ūdens masas pieplūdums un to metam pāri aizsprostam. Viens aizvars sekundē tad izlaiž 800 kubikmetru jeb 800 tonnu sekundē, kas veļas no 40 metru augstuma un sit pa stacijas apakšu. Katru reizi šis stress var radīt noteiktus bojājumus. Jaunā pārgāzne būtu tā, kas to noņemtu. Jā, līdz ar to laupītu skaisto skatu, kad cilvēki vēro ūdens masu gāšanos. Pārgāzne būs slēgta tipa būve — šahta vai betonēts tunelis ar vārtiem abos galos. Caurlaidība — 4 tūkstoši kubikmetru ūdens sekundē.
Plāns ir aktuāls, meklējām finansējumu, bet ES tādu nepiešķir. Izmaksas ir ap 150 miljoniem eiro. Būvniecību plānojam sākt pēc pieciem gadiem. Projekts būs nozīmīgs arī Aizkraukles novadam, piesaistīsim ārpakalpojumus, vajadzēs daudz smilšu, grants, betona, būs vajadzīgi arī viesnīcu, ēdināšanas pakalpojumi, kas nav maznozīmīgi vietējiem uzņēmējiem.
Ar Aizkraukles pašvaldību panākta vienošanās par teritorijas, kur šobrīd ir pilsētas mazdārziņi, piešķiršanu šim projektam. Vienīgais konflikts pašlaik ir ar kādu privātīpašnieku, kura māja uzcelta šajā rajonā. Kompromiss līdz šim nav panākts. Esam gatavi atpirkt īpašumu par kadastrālo vērtību, bet īpašnieks nosaucis daudz lielāku summu. ◆
