Decembrī Rundāles pilī notika ikgadējā Zemgales tūrisma konference “Tūrisma attīstības perspektīvas Zemgalē”. Par tūrisma nozares attīstību novadā stāsta pašvaldības aģentūras “Kokneses tūrisma centrs” direktore Daina Liepiņa.
Vasaras izklaidēm vikingu laiva
Tūrisma nozare Latvijā, arī Kokneses novadā, attīstās pārāk lēni — atzīst Daina Liepiņa. Toties tā ir ilgtspējīga, un ieguldītais rezultātu dod vairākus gadus. Kokneses puses īpašā vērtība bez jau plašāk zināmajām pilsdrupām, gleznainajiem Daugavas krastiem, Likteņdārza ir klusums un miers. Latvija nevar konkurēt ar Ēģipti, bet var uzsvērt savas priekšrocības — miera pilnu atpūtu dabā. Tāpat jāsaprot, ka Koknese nevar sacensties, piemēram, ar Ventspili, kur, ieguldot tūrisma infrastruktūrā miljonu eiro, pāris sezonās to var atpelnīt ar uzviju. Ko koknesieši var darīt? Nākamgad izveidos laivu piestātnes Daugavas krastā. Četrām jaunām piestātnēm jau izstrādāts tehniskais projekts. Lielai daļai ieguldījumu tūrisma nozarē jānāk no uzņēmējiem, jo pašvaldība nevar vienlīdz daudz līdzekļu veltīt šai, kā arī sociālajai, izglītības un citām nozarēm. Tāpēc prieks par biedrības “Prast” Staburaga pagastā iesaistīšanos tūrismā ar kuģīti “Vīgante”. Nākamajā vasarā plānoti izbraucieni ar vikingu laivu “Nameisis”, kuras mājvieta līdz šim bija Jelgavā. Nākamajā gadā tā veiks regulārus reisus Daugavā pie Kokneses. Tāpat jādomā par velosipēdu un arī ar to saistīto pakalpojumu pieejamību, jo palielinās interese par apkārtnes velomaršrutiem.
Unikāla reklāmas iespēja
Novadā nav uzņēmēja, kas pilnībā specializētos tūrismā. Pārsvarā tā ir kā blakus nodarbe, jo aktīvā sezona ir īsa, bet ziemas sezonai paredzētu piedāvājumu nav. Nākamais gads būs ievērojams ar projektu, kurā iesaistītas Hanzas savienības pilsētas, tajā skaitā Koknese. Vadošā partnere ir Zviedrijas pilsēta Visbija. No Igaunijas piesaistītas Pērnava un Vīlande, kā arī vairākas Latvijas pilsētas — Cēsis, Valmiera, Limbaži, Kuldīga un Straupe. Projekta mērķis ir attīstīt tūrismu ar Hanzas savienības starpniecību — esošo, kā arī izzinot vēsturi. Tas nozīmē izstāžu rīkošanu, tērpu šūšanu, apmācības informācijas centru darbiniekiem vienā no vadošajām pilsētām tūrisma nozarē — Lībekā, Vācijā. Plānots arī veikt uzlabojumus informācijas apmaiņā, tajā skaitā interneta mājaslapu, piemēram, dažādu valodu nodrošinājums tajās. Milzīgs ieguvums Koknesei būs iespēja reklamēt sevi vienotā tīklā ar lielajām Hanzas savienības pilsētām. Startēt vieniem starptautiskā mērogā būtu nereāli.
700 cilvēku dienā
Runājot par esošajiem tūrisma pakalpojumiem, turpmāk jāpadomā par kvalitāti. Jāiemācās pieskaņoties tūristu ieradumiem. Agrāk attālumus starp objektiem veica lēni, nesteidzoties, mūsdienās ātrums ir liels, vienā dienā cilvēki vēlas un arī apskata vairākus objektus. Agrāk ceļojuma laikā cilvēki mēdza biežāk apstāties, apmeklēt kafejnīcas, atpūsties, bet mūsdienās nereti iztiek ar “ieskriešanu” degvielas uzpildes stacijā pēc kafijas un hotdoga. Vai Kokneses pilsdrupu apkārtni vajadzētu pārvērst par atrakciju parku ar aktīvās atpūtas iespējām? Daina Liepiņa teic, ka svarīgāk tomēr saglabāt esošo ainavu, kā arī vidi, kurā cilvēks var pabūt vienatnē ar dabu, klusumā, nevis cieši plecu pie pleca ar citiem atpūtniekiem. Rudenī, kad priecāties par lapkriti uz Koknesi vienā dienā atbrauca pat septiņi simti cilvēku, daudzi no viņiem teikuši, ka Siguldā ir pārāk liela burzma.
Šajā reizē un arī visas tūrisma sezonas garumā liela nozīme ir novada aktivitātei sociālajos tīklos. Iepriekš pārsvarā izmantoja e-pastu un reklāmas bukletus, šodien “Twitter”, “Facebook” un draugiem.lv paver daudz plašākas ne tikai reklāmas, bet arī tiešsaistes iespējas, lai gan ne mazāk populārs ir fiziski rokās paņemamais papīrs ar reklāmu, karti. Skaists video, izteiksmīgas fotogrāfijas strauji palielina virtuālo apmeklējumu, kā arī cilvēku piesaisti dabā.
Vairāk naudas
Runājot par naktsmītnēm novadā, vēsturiski izveidojusies situācija, ka tās pārsvarā darbību orientē uz lielākiem pasākumiem, izīrē numuriņus un mājas ilgāku laiku, mazāk vērības velta individuāliem apmeklētājiem. Šobrīd varētu šķist, ka novadā šī niša joprojām ir brīva, bet patiesībā esošajiem jāpadomā par reklāmu, lai kļūtu pamanīti.
Lai nākotnē tūrisma informācijas centrs būtu stratēģiski izdevīgākā vietā, to no novada domes ēkas plānots pārvietot uz ēku 1905. gada ielas malā, kurā pašlaik izvietots arī pasts un bibliotēka. Tad līdztekus ierastām tūrisma informācijas centra funkcijām apmeklētājiem būtu atrodami materiāli par Hanzas savienību, tās vēsturi.
Tendences Latvijā, kas analizētas arī nesen notikušajā Zemgales tūrisma konferencē, saistītas ar veselības tūrismu — kūrortu pieejamība, dažādi dziednieciskie pakalpojumi. Tam valsts tuvākajā nākotnē paredz pievērst pastiprinātu uzmanību, plāno investēt līdzekļus reklāmas pasākumiem. Tas nozīmē, ka Koknesē, kurā nav, piemēram, sēravotu vai dziedniecisko dūņu, šāds atbalsts nenonāks. Toties kultūras tūrisms, kas ir otrs no valsts stratēģijas virzieniem, gan būs interesants. Plānots saņemt papildu līdzekļus Kokneses pilsdrupu turpmākai sakārtošanai, tajā skaitā mūru nostiprināšanai.
Nākamgad saistībā ar vācu zemnieku kolonijas Iršu pagastā izveidošanas jubileju ievērojami palielinājusies šo dzimtu pēcteču interese, tāpēc pašvaldībai būs jālemj par dažādām aktivitātēm, vēstures materiālu izvietošanu Iršos, kā arī Lielkalnu pilskalna sakārtošanu. Savukārt Bebru pagastā uzmanību veltīs Latvijas Biškopības vēstures muzejam. Jau tagad pamazām gatavojas nākamā pavasara starptautiskajai tūrisma izstādei “Balttour” Rīgā. Tajā koknesieši kopā ar trim sadarbības novadiem apmeklētājiem piedāvās atjaunotu Vidusdaugavas tūrisma karti. Plānots piedalīties arī tūrisma izstādēs Viļņā un Tallinā.
