Viens pašvaldības policijas (PP) darbinieks ir Aizkrauklē un Skrīveros, Koknesē un Pļaviņās —
divi. Pašvaldības policijas darbību nosaka katras pašvaldības saistošie noteikumi, un “Staburags” skaidro, kādas ir to prioritātes.
Patruļai ielās vajag divus
Aizkraukles novada pašvaldības policijas inspektors Valdis Jaunozoliņš amatā ir vairāk kā gadu. Viņa galvenie darbības lauki, kā viņš pats saka, ir citādāki, kā sākumā bija plānots, “ka kaut ko darīšu ar kārtību un drošību. Ņemot vērā to, ka esmu viens, daru principā visu, izņemot drošības pasākumus”. Jautāts konkretizēt, kas veido viņa ikdienas darba apjomu, V. Jaunozoliņš stāsta, ka saistībā ar savu kompetenci sadarbojas ar Valsts policiju un sociālo dienestu. Atsaucas uz dažādām iedzīvotāju sūdzībām, piemēram, par trokšņošanu, smēķēšanu neatļautās vietās, suņu laišanu pastaigā bez pavadas un viņu izkārnījumu nesavākšanu. Problēmām pilsētā esot sezonāls raksturs: vasarā — atkritumu apsaimniekošana, pavasarī un vasarā — zāles pļaušana, rudenī — lapu dedzināšana, kas, pēc domes saistošajiem noteikumiem, ir sodāma darbība.
Lielākais PP darbs ir atkritumu apsaimniekošanas sakārtošana. “Iedzīvotājiem, kuriem nebija līgums par atkritumu savākšanu, tika nosūtīts ap 1000 vēstuļu, nu situācija ir uzlabojusies,” stāsta inspektors. Arī Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs norāda, ka PP tika veidota ar mērķi sakārtot atkritumu apsaimniekošanas jautājumus, īpaši saistībā ar mājsaimniecībām, kas ir ārpus pilsētas teritorijas — vasarnīcu teritorijā “Ziedos”. Līdz tam ar šo noteikumu izpildi veicies slikti, uz ko norādījusi arī Valsts kontroles veiktā pārbaude. No 46% mājsaimniecībām, kas iekļautas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, panākti 85%, kas ir ļoti labs rezultāts — norāda E. Zēbergs. Ņemot vērā pienākumus, kuri šobrīd uzticēti PP, ar vienu darbinieku pilsētā pietiek — domā V. Jaunozoliņš. Atbildot uz kritiku, ka gada laikā ne reizi neesmu redzējusi PP ielās, viņš saka: patruļai vajag divus. Vai Aizkrauklē būtu nepieciešama lielāka PP? E. Zēbergs atbild: tā kā pilsētā ir Valsts policijas (VP) iecirknis, daudzas problēmas atrisināmas ar tās palīdzību. Pašreiz izvirzītajiem uzdevumiem viena štata vienība ir pietiekami, pašvaldība ar naudu nevar šķiesties.
Strādā divos darbos
Asu kritiku PP Skrīveros velta domes opozīcijas deputāts Udo Pērsis. Policists, kurš savieno savu darbu ar citu, nav spējīgs pilnvērtīgi veikt savus pienākumus. U. Pērsis norāda: “Kad cilvēks var reaģēt uz sūdzību, ja ir citā darbā? Ja viņš atbrauc pēc divām dienām, nereti problēma jau vairs nav aktuāla.” Skrīveru pašvaldības policijas darbinieks Jānis Kokins apstiprina, ka paralēli šim darbam strādā arī citur. “Rīgā man nav jābūt katru dienu,” viņš skaidro un uzskata, ka darba savienošana neietekmē darbu pašvaldības policijā.
PP Skrīveros tika veidota pēc opozīcijas deputātu priekšlikuma. “Gribējām, lai Skrīveros ir sava PP, jo pie veikaliem bieži dzer aliņu, suņi skraida apkārt, kaut kur notiek dzeršanas vai kautiņi,” stāsta Udo Pērsis. Izpilddirektors Ansis Martinsons piebilst, ka inspektors novadā risina konfliktsituācijas un reaģē arī uz citiem iedzīvotāju lūgumiem un problēmām.
Jautāts, vai, pārbaudot novadu vienam, ir droši, Jānis Kokins pārliecināts — viņa priekšrocība ir tā, ka viņš ir vietējais un zina katru iedzīvotāju. “Es zinu, uz ko katrs ir spējīgs, mani respektē, bet, ja jūtu, ka situācija ir bīstama, saucu Valsts policiju.”
A. Martinsons uzskata, ka PP ir būtiska nozīme katrā novadā, jo tā rada drošības izjūtu iedzīvotājiem — viņiem ir, kur vērsties sūdzību gadījumos: “PP tomēr ir policists ar tiesībām, līdzīgi kā Valsts policijai.” Tādējādi izpilddirektors iezīmē vēl kādu tendenci, kas novērojama arī citos novados, proti, ka PP, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, nereti tiek galā ar tiem pienākumiem, kuri būtu jādeleģē Valsts policijai.
Uzmanību vērš nekoptajiem īpašumiem
PP ir nevis vienkārši jāstrādā, bet jāstrādā ar degsmi — norāda Pļaviņu novada pašvaldības izpilddirektors Aivars Bardovskis. Viņš gandarīts par PP paveikto Pļaviņu novadā un norāda, ka policija ir veiksmīgi izveidota un labi darbojas jau piecus gadus. Pērn policija īpašu uzmanību pievērsusi nesakoptajiem īpašumiem, kur visbiežāk piemēroja naudas sodu par kopējo summu 945 eiro — norāda novada pašvaldības policijas vadītāja Zane Grīnberga. Starp administratīvajiem pārkāpumiem īpašumu nesakopšana veido 20% no visiem protokoliem, tad alkoholisko dzērienu lietošana vai uzturēšanās sabiedriskā vietā alkohola reibumā (13%), apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana (10%), nepilngadīgo smēķēšana (8%), dzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošana ( 6%) un vides piesārņošana vai piegružošana (6%). Vēl ir protokoli par kūlas dedzināšanu, atkritumu apsaimniekošanas noteikumu neievērošanu, trokšņošanu, ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām, koku patvaļīgu ciršanu un bojāšanu, sadzīves atkritumu dedzināšanu, dabisko vajadzību kārtošanu sabiedriskā vietā. Z. Grīnberga norāda: sākumā visbiežāk piemērotais sods bija brīdinājums, bet jau kopš 2011. gada tas ir naudas sods.
PP izsaukumu skaits ir pieaudzis par 55%. Z. Grīnberga domā, ka tas liecina par sabiedrības uzticību policijai, kā arī par to, ka cilvēki izprot pašvaldības policijas un Valsts policijas kompetenci.
A. Bardovskis informē, ka turpmāk PP veiks uzraudzību arī uz ūdens un, ja netiks galā ar pienākumu apjomu, būs jādomā par to kā policiju paplašināt. Jautāts, ko PP nav izdevies sakārtot, A. Bardovskis atzīst, ka pašvaldība joprojām cīnās ar to, lai cauri pilsētai nebrauc ar ātrumu 80 km/h. “VP var atbraukt labi ja divas reizes nedēļā, bet PP šīs funkcijas nevar veikt, vien sodīt, ja apstājas neatļautā vietā vai nepareizi novieto auto.”
Galvenais — sakopt teritoriju
Paļaujamies tikai uz savu policiju, Valsts policija ir “iekrauta” papīra darbos — uz PP nozīmīgumu Kokneses novadā norāda pašvaldības izpilddirektors Ilmārs Klaužs. Viņš stāsta: tā kā novadā darba ir daudz, policistu skaits palielināts līdz diviem. Kokneses PP izveidota 2008. gadā. Policiju vada Dainis Ginters, bet no 2013. gada par policijas inspektoru strādā Jānis Galviņš. “Sākumā bija viens policists, kurš strādāja 24 stundas diennaktī, bet tādā režīmā nevar strādāt, pienākas brīvdienas, atpūta. Tagad ir daudz mierīgāk, ja viens aizbrauc uz kādu novada pagastu, otrs — ir uz vietas,” atklāj izpilddirektors.
Klaužs norāda, ka pēdējos divos gados PP galvenais uzdevums ir pievērst uzmanību teritorijas sakārtošanai — zāles pļaušanai, vides piegružošanai. “Aizvien mazāk ir to teritoriju, kuru īpašniekiem jāatgādina, ka zāle jānopļauj regulāri, bet krūmiem nav vietas sakoptā īpašumā,” stāsta Kokneses pašvaldības policijas vecākais inspektors Dainis Ginters, kurš norāda, ka šajā jomā PP ir ļoti laba sadarbība ar domes komunālo nodaļu, jo tās darbinieki bieži ziņo par problēmām.
Kopumā pērn bijis 490 izsaukumu, šogad (desmit mēnešos) — 391. Pērn noformēts 81 administratīvais protokols, šī gada 10 mēnešos — 49. Vēl PP cīnās ar nepareizu automašīnu novietošanu ielu malās. D. Ginters stāsta, ka pats “karstākais” darba laiks ir vasarā brīvdienu vakaros, kad cilvēki atpūšas. “Kur ir pasākums, tur — alkohola lietošana, bet pēc tam — attiecību noskaidrošana ar dūrēm,” viņš skaidro situāciju. “Agrāk šādas personas nogādāja tuvākajā atskurbtuvē, tagad noskaidrojam adresi un vedam mājās.” Arī Koknesē PP patrulē uz ūdens. Tāpat Ginters norāda, ka PP reaģē arī uz VP lūgumiem, piemēram, nogādā tiesā vai prokuratūrā aizdomās turamos un lieciniekus.
Pašvaldības policiju izveido arī Jēkabpilī
PP būs arī kaimiņos Jēkabpilī. Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis “Latvijas Radio 1” skaidroja, ka PP veidos uz līdzšinējā sabiedriskās kārtības uzraudzības sektora bāzes. PP sākotnēji būs pieci darbinieki, ieskaitot priekšnieku. Ar PP izveidošanu jēkabpilieši cer, ka pilsētas ielās sāksies patrulēšana, kas ir īpaši nepieciešama diennakts tumšajā laikā. Tomēr laikrakstam “Brīvā Daugava” Gogulis atklāj, ka patrulēšanu uzreiz nevarēs nodrošināt, jo tas nozīmē ieviest maiņu darbu, kas prasa vēl lielākus cilvēkresursus. Domes izpilddirektors uzsver, ka pašvaldības policijas attīstība notiks pamazām. Tomēr viņš arī pauž uzskatu, ka pašvaldības policija sākotnējā — piecu cilvēku — sastāvā spēs uzlabot situāciju pilsētā un, sadarbojoties ar VP, nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību daudz lielākā apmērā.
