Aizkraukles pilsētas kultūras namā notika skaisti, sirsnīgi un ļoti muzikāli nošu krājuma “Dziesmas par Daugavu” atvēršanas svētki. Tajā apkopota 41 dziesma par Daugavu, tās radījuši 24 komponisti ar 24 dzejnieku vārdiem. Daļai dziesmu gan mūziku, gan tekstu sacerējis viens autors.
Krājuma vāka noformējumam izmantota Arnolda Tigina glezna “Daugava pie Aizkraukles”, bet iekšlapās skatāmas gleznu reprodukcijas no Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja krājumiem. Lasāma arī īsa anotācija par dziesmu autoriem.
Nošu krājums tapis pēc biedrības “Aizkraukles reģionālā Tautskola” izpilddirektores un šī projekta vadītājas Anitas Ostrovskas rosinājuma, iniciatīvas un liela organizatoriskā darba, apkopojot Daugavas krastos dzīvojošo dzejnieku un komponistu radītās dziesmas par un ap Daugavu, kā arī šajā darbā iesaistot daudzus palīgus. Viņai arī jautājām par krājuma tapšanu.
— Cik ilgs laiks pagāja no idejas līdz atvēršanas svētkiem?
— Ideja par krājumu radās pirms vairākiem gadiem. Savulaik bija izsludināts konkurss par Aizkraukles himnu, tajā uzvarēja Jāņa Ostrovska dziesma, bet arī pārējās bija ļoti skaistas, piemēram, Artas Gūtmanes dziesma. Ļoti gribēju tās apkopot krājumā, lai nepazustu, lai mēs tās mācītos un dziedātu. Pagājušā gada nogalē iesniedzu projektu biedrībai “Daugavas savienība”. Ierobežotā finansējuma dēļ sākotnēji bija iecere krājumā apkopot tikai 15 dziesmas un iekļaut gleznu ar Daugavu reprodukcijas. Projektu apstiprināja šīgada pavasarī. Aicinājumam pieteikties atsaucās ļoti daudzi dziesmu autori, dažs pat speciāli sacerēja dziesmu par Daugavu. Tādēļ, lai varētu iekļaut vairāk dziesmu, biedrība lūdza līdzfinansējumu arī Jaunjelgavas un Aizkraukles novada pašvaldībai. “Daugavas savienība” piešķīra 590 eiro, Aizkraukles novada dome — 325 eiro un Jaunjelgavas novada dome — 212 eiro.
Naudu izlietojām tipogrāfijas izdevumiem, maksai Autortiesību aģentūrai, divu nošu rakstītāju un mākslinieka maketētāja darba samaksai. Taču apmēram 25 dziesmas krājumā nevarējām iekļaut.
— Vai, veicot atlasi, pati nodziedājāt katras dziesmas melodiju?
— Gan dziedāju, gan spēlēju pavadījumu. Pamatkritēriji bija izvēlēties dziesmas, kuru autori dzīvo Daugavas krastos Aizkraukles reģiona pašvaldībās un kuras ir par un ap Daugavu.
— Pasākumā dziedāja un spēlēja arī paši komponisti, cits klausījās, kā izpilda viņa dziesmu. Kā jums izdevās visus sapulcināt, arī no tālākajām vietām?
— Cilvēki ir ļoti atsaucīgi, daudzi priecājās par šādu projektu, jutās novērtēti. Vistālāko ceļu — no Liepājas — bija mērojis komponists Andris Kristons. Savukārt no Limbažiem — dziesmu autors Aleksandrs Jasjukevičs ar grupu “Tēva nams”, viņa dziesmās bieži izmantoti aizkrauklietes Naulas Dzirkales vārdi. Vienmēr atsaucīga ir Kraševsku ģimene no Jaunjelgavas, Zemnieku ģimene no Aizkraukles un daudzi citi.
— Ko darīja nošu rakstītāji?
— Projektā piedalījās divi nošu rakstītāji, viņi ar speciālu datorprogrammu palīdzību pierakstīja notis, lai tās pēc tam varētu nodrukāt tipogrāfijā. Process bija ļoti darbietilpīgs, piemēram, dažs autors neprata pierakstīt notis, es telefonā ierakstīju dziesmu, pēc tam uzrakstīju notis ar roku, zem katras nots arī vārdus, ieskenēju, e-pastā nosūtīju nošu rakstītājam. Citi notis bija iesnieguši rokrakstā, atkal skenēju, sūtīju. Pēc tam, kad materiālu saņēmu no nošu rakstītāja, sūtīju to saskaņošanai komponistam. Ja viņš atrada kādu kļūdu, piemēram, dažas neprecīzas notis, materiālu atkal sūtīju nošu rakstītājam labošanai. Sarakstījos ar 24 komponistiem, kā arī ar tekstu autoriem. Daža paziņa man jautāja — kam tev tas vajadzīgs?
— Jā, kam? Tāds mecenātisms?
— Tā kā mūzika ir mana sirdslieta, ik dienu esmu mūzikas pasaulē, gribēju piepildīt tās tukšās vietas, kas ir nepelnīti aizmirstas. Ko tādu darīju pirmo reizi, un process, sadarbība ar autoriem man ļoti patika. Tam visam veltīju vakarus, jo dienā esmu aizņemta pamatdarbā. Ar mecenātismu var nodarboties, ja ir stabili ienākumi citur.
Man vajadzēja būt stiprai, lai visu paveiktu laikā, kā iecerēts. Uzmundrināja cilvēku atsaucība, ieinteresētība, es no viņiem saņēmu atzinību, mīļus vārdus, un tas nav maz.
— Daudz atzinīgu vārdu skanēja arī krājuma atvēršanas pasākumā. Vai varat nosaukt vismaz trīs personas, bez kurām krājums neiznāktu?
— Pirmām kārtām tas ir biedrības “Daugavas savienība” atbalsts — tās pārstāvji vienmēr aicina iesniegt projektus, lai saglabātu kultūrvēsturiskās vērtības. Viena no pirmajām atsaucās Janīna Zolotorenko, iesaistot savus vadītos ansambļus, viņa ieteica sazināties ar Krūmiņu ģimeni, kurā top pašu komponētas dziesmas. Vienmēr mani iedvesmojuši draugi Sandra un Āris Ziemeļi. Varētu nosaukt vēl un vēl — ikviena tikšanās un atbalsts ir ar lielu vērtību.
Krājuma atvēršanas pasākumā satikās komponisti un dzejnieki, kuri pat viens otru nekad nav redzējuši vai arī sen nebija tikušies. Arī es dažu autoru un palīgu redzēju pirmo reizi. Cits citu satikām, iepazinām, veidojām jaunus kontaktus.
— Vai varēsim šo dziesmu apkopojumu kur nopirkt?
— Pārdošanā krājuma nebūs, jo izdots nelielā — 300 eksemplāru — tirāžā. To dāvināju dziesmu un tekstu autoriem, pašvaldībām, kas piešķīra finansējumu, sadarbības partneriem. Man zvanīja daži bijušie aizkrauklieši, kuri dzīvo Tukumā un Cēsīs, vai nevarētu dabūt šo dziesmu grāmatu?
— Varbūt izdosiet vēl kādu krājumu?
— Šajā projektā ne viss izdevās, kā ieplānots, piemēram, bija paredzēts, ka krājumam būs cietie kartona vāki. Ceru, ka iesākto būs iespējams turpināt citā projektā un varēsim izdot papildinātu krājumu, tajā iekļaujot jaunas, vēl nedzirdētas dziesmas.
