Aizkrauklietis Juris Kupčs nav azartisks loterijas biļešu pircējs un pārliecināts, ka laimīgā loze viņam ies secen. To viņš jau izmēģinājis padomju laikos un nekad neko nav laimējis, ko nevar gan teikt par brāli — viņš savulaik laimēja automašīnu. Taču par savu laimes lozi Juris uzskata Aizkraukles reģiona laikrakstu “Staburags”.
Pērn abonementu izlozē Juris laimēja vienu no lielākajiem “Staburaga” laimestiem — tūrisma aģentūras “Remiro Travel” dāvanu karti 100 eiro vērtībā. Šis viņam nav vienīgais laimests — jau senāk viņš “Staburaga” lasītāju abonementu izlozē laimēja tranzistoruztvērēju. Tā teikt, abas dāvanas redzesloka paplašināšanai.
Saimnieki mainās, darbs paliek
Lai gan pēc skata grūti pateikt, Juris jau divus gadus ir pensionārs. Viņš ir represētais — no septiņiem līdz 14 gadiem bijis Sibīrijā. No tēva mājām Aiviekstē uz turieni ceļš aizvijās arī mammai, diviem brāļiem un māsai. Pēc atgriešanās no Sibīrijas viņi apmetās tēva brāļa mājā. Juris pabeidza Pļaviņu vidusskolu un iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, kur pabeidza Elektroenerģētikas fakultāti. Kopš 1971. gada viņš strādāja Aizkrauklē savā specialitātē, un, kā pats smej, šajos gados saimnieki mainījušies, bet darbs palicis. Pelnītā atpūtā viņš aizgāja no kokapstrādes uzņēmuma “AKZ”, kur strādāja par enerģētiķi.
Par savu pensiju viņš nesūrojas, saka: “Dzīvot var!”
Gaida īstu ziemu
Būt pensijā Jurim gan nenozīmē, ka viņš tikai zviln dīvānā, lamā valdību un skatās televīzijas seriālus. Par politiku viņš zina, bet pārāk tajā neiedziļinās, jo tad pārņem dusmas par visādām mahinācijām.
Juris ir draugos arī ar datoru — pirmās iemaņas ar to apguvis, strādājot toreizējā Stučkas SCO, vēlāk pašmācībā zināšanas pilnveidojis.
Vasarās viņa un sievas vaļasprieks ir darbs mazdārziņā. Šogad gan viņš nav apmierināts ar ražu. Tā nebija izdevusies.
Bet tagad Juris visvairāk gaida sniegu. Viņš ir aizrautīgs slēpotājs. Mežezerā jau nevarot izvērsties, bet Dienvidtiroles kalnos — tur gan! Reizēm, baudot ziemas priekus, viņš kļūst arī pārgalvīgs — ziemā Daugavai pāri ticis ne tikai ar slēpēm, bet arī ar velosipēdu.
Pārsteidz Ludza
Laimēto ceļojuma dāvanu karti viņš izmantoja salīdzinoši nesen — septembrī, tāpēc arī brauciena iespaidi vēl labā atmiņā. Ar sievu nosprieduši, ka dosies uz Latgali, jo līdz šim uz to pusi nebija iznācis aizbraukt. Uzaicināja līdzi arī brāļa ģimeni, un ceļojums varēja sākties. Par redzēto Juris stāsta ar lielu sajūsmu.
Ekskursantus ļoti pārsteigusi Latvijas vecākā pilsēta, saukta arī par Latgales pērli — Ludza. Pilsētas amatnieku centrā, kurš novadā pārstāv vairāk kā 100 amatnieku, varēja apskatīt ne tikai senos darbarīkus, bet arī pašiem pamēģināt darboties kādā amatu darbnīcā. Interesants bija pilsētas vēsturiskais centrs — pilsētbūvniecības valsts aizsardzībā esošs arhitektūras piemineklis, kurā apskatāma Latgalei 19. gadsimtā raksturīga koka vienstāva apbūve, bijušais tirgus laukums, katoļu un pareizticīgo dievnami… Viens no aizraujošākajiem apskates objektiem bija Livonijas ordeņa pilsdrupas. Kā liecina vēstures avoti, vācu krustneši 1399. gadā uzcēla varenāko Livonijas ordeņa aizsardzības pili Latgalē — trīsstāvīgu mūra celtni ar sešiem torņiem, trīs vārtiem un divām priekšpilīm. Dažādos laikos tā ir ieņemta un grauta neskaitāmas reizes krievu, poļu un zviedru uzbrukumos. Pašreiz saglabājušās tikai pamatīgas drupas pilskalna virsotnē, no kurām paveras brīnišķīga pilsētas panorāma.
Šķībs tikai no ārpuses
Rēzeknē ekskursanti apskatīja Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru “Zeimuļs”, kurš pārsteidza ar neparasto arhitektūru. “Lai gan no ārpuses tas izskatās šķībs un greizs, iekšpusē viss ir perfekti,” smej Juris. Tūristiem “Zeimuļa” kafejnīcā “Rositten” bija iespēja nobaudīt arī pusdienas.
Rēzeknē tūristi apskatīja pilskalnu, Latgales Māru — Brīvības cīņām veltītu pieminekli un Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāli, kas ir viena no grandiozākajām un skaistākajām katoļu baznīcām Latvijā, celta 19.—20. gs. mijā. Ekskursija noslēdzās Latgales vēstniecībā GORS — Austrumlatvijas reģionālajā daudzfunkcionālajā centrā. Te iekārtotas divas akustiskās koncertzāles, horeogrāfijas zāle, orķestra, koru un deju kolektīvu mēģinājumu telpas, mūzikas ierakstu veikals, dzimtsarakstu nodaļa, Kultūras un tūrisma centrs. Koncerta apmeklētāji jau redz tikai koncertzāli, bet ekskursantiem bija iespēja ielūkoties arī centra aizkulisēs un apbrīnot milzīgās skatuves iekārtas.
“Tā bija jauka ekskursija, arī diena bija laba,” saka Juris.
Ja viņam būtu daudz naudas, dotos pavisam tālos ceļojumos, piemēram, aizbrauktu uz savām sapņu zemēm — Ameriku vai Indiju.
***
Jura pastkastītē parasti ir divas avīzes — “Staburags” un “Latvijas Avīze”. Tās viņš parasti sāk lasīt no beigām. Piektdienas numuros pirmo sāk skatīt izklaides lapu, patīk raksti par politiku, ceļojumu apraksti, stāsti un arī uzzināt par aktualitātēm vietējā pašvaldībā. Savus paradumus viņš nedomā mainīt arī turpmāk un jau abonējis laikrakstus nākamajam gadam. Kas zina, varbūt atkal izvilks “Staburaga” laimes lozi, jo, kā saka, trīs lietas — labas lietas.
