Likt paskatīties koknesiešiem uz savu dzīves vidi citām acīm. Norādīt uz lietām, apstākļiem, kas citkārt ikdienas rutīnā ir nepamanīti. Arī tāds varētu būt viens no diplomdarba mērķiem, kādus tieši vai netieši savā darbā ielikusi koknesiete Ieva Kalniņa.
Latvijas Lauksaimniecības universitātē viņa absolvējusi Lauku inženieru fakultāti ainavu arhitektūras un plānošanas studiju programmā.
Darbu viņa nesen prezentēja Kokneses novada domes pārstāvjiem. Ievas Kalniņas diplomdarba mērķis bija izstrādāt Kokneses dienvidu daļas — no ceļa A6 līdz Pērsei un Daugavai —ainavas attīstības plānojumu, balstoties uz dabas un kultūrvēsturiskām vērtībām, vietējo un iebraucēju vajadzībām. Īpaša uzmanība darbā veltīta Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas apkārtnei — laukumu, apstādījumu izveidei, piešķirot tai identitāti un funkcionalitāti. Diplomdarbam bija nepieciešams arī zinātniski pētnieciskais darbs, analizējot Kokneses vēsturisko attīstību un apkārtnes ainavas transformāciju.
Bērzi pārāk reti
Analizējot satiksmes plūsmu Koknesē un pa to, par pozitīvām iezīmēm Ieva nosauc iespēju ātri nokļūt apkārtnes pagastos vai Rīgā, kā arī jauniebūvētā apvedceļa nozīmi transporta novirzīšanai no Kokneses centra.
Tomēr Rīgas—Daugavpils šoseja un dzelzceļš Koknesi funkcionāli un vizuāli sadala trīs daļās, kuras nākotnē jācenšas apvienot. Arī vairākas ražotnes pagasta centrā, nevis tā nomalē, ir negatīvs faktors. Analizēts valdošo vēju virziens, to pozitīvā un negatīvā ietekme. Dienvidu un dienvidrietumu vējš šobrīd rada izvējošanu Daugavas labajā krastā, tāpēc ir nepieciešami blīvāki stādījumi. Šobrīd pastaiga gar upi, ceļš uz parku un pilsdrupām stipru vēju ietekmē ir nepatīkams. Savukārt Kokneses centrā — 500 metru uz abām pusēm no maģistrāles — ir liels trokšņa piesārņojums. Vienā pusē troksni šobrīd slāpē daudzdzīvokļu mājas, bet līdz ar to šo māju iedzīvotājiem jācieš diskomforts. Plānota apstādījumu, tajā skaitā mūžzaļo koku un krūmu, veidošana, un cieši pie maģistrāles tas būtu liels ieguldījums iedzīvotāju ikdienas dzīves uzlabošanā. Pašreizējie stādījumi, piemēram, bērzi, ir pārāk reti un ziemā neaiztur ne vēju, ne troksni.
Ar vienu rotaļu laukumu par maz
Aptaujājot vidusskolas vecāko klašu audzēkņus, Ieva secinājusi, ka Koknesē nepieciešams pilnveidot esošās un ierīkot jaunas vietas sportiskām aktivitātēm. Lieti noderētu basketbola laukumi līdzās esošajiem volejbola laukumiem, kā arī automašīnu stāvvieta. Tāpat ir priekšlikums veidot kempinga zonu Pērses krastā un trošu ceļu ar iespēju šķērsot Pērsi, paredzot to darīt trošu vagoniņā līdzīgi kā Siguldā. Iespēja atpūtniekiem apmesties teltīs un papildināti velomaršruti būtiski celtu šīs vietas popularitāti. Līdzās jau esošajai, pašlaik vienīgajai laivu piestātnei pie pilsdrupām upju krastos būtu jāizbūvē vēl citas, radot iespēju iepazīt vairākas vietas, pretēji šībrīža variantam, ka ceļojums ar laivu sākas un beidzas vienā vietā. Pilsdrupas un to apkārtni varētu veidot pēc “Cinevillas” principa, tikai izmantojot viduslaiku tematiku. Sekojot modernajām Eiropas tendencēm un veidojot puķu pļavas, pievilcīgu varētu padarīt arī teritoriju ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Te būtu lieliska iespēja rīkot zirgu nomas un izjāžu laukumus. Ieguvums koknesiešiem un viesiem būtu arī skatu tornis, kas ļautu uz Koknesi paskatīties gandrīz no putna lidojuma.
Privātmāju rajonos, kurus nākotnē plānots paplašināt, jaunā speciāliste iesaka veidot skvērus, vietas, kurās iedzīvotājiem socializēties. Ar vienu rotaļu laukumu ciema centrā un vienu parku, kā tas ir pašlaik, noteikti ir par maz.
Domi — tuvāk cilvēkiem
Diskusijas aizsākās, Ievai norādot uz šobrīd nepareizi izvietoto tūrisma informācijas centru, novada domi un ambulanci. Viss nosauktais ir vienā ēkā, turklāt Kokneses nomalē, gandrīz vai ārpus tās robežām. Kā vienu no variantiem viņa piedāvā ieguldīt līdzekļus pamestajā jaunbūvē Parka ielā. Domes priekšsēdētājs Dainis Vingris iebilda, ka Koknese ir maza un attālumi no jebkuras vietas līdz nosauktajiem objektiem nav lieli. Tāpat jāņem vērā vēsturiski veidojusies situācija, kā arī privātīpašumu izvietojums, kas bieži ir nopietns šķērslis kādas teritorijas attīstībai.
Ieva Kalniņa aicināja globālāk novērtēt ciema plānojumu, veidot kopējo vizuālo tēlu, nevis koncentrēties uz maziem objektiem, cerot, ka tādējādi ieguvējs būs jebkurš te mītošais. ◆
