Tā kā pašu izaudzētie svaigie dārzeņi jau lielākoties izlietoti, īstais laiks lūkoties, kas gards no tiem sagatavots ziemai. Tāpēc biedrība “Pļaviņu pļāvēji” sadarbībā ar pašvaldību Aiviekstes pagasta tradīciju zālē rīkoja pasākumu “Rudens veltes burciņā”.
Vērtē tikai kungi
Biedrība izceļas ne tikai ar to, ka rīko un piedalās pļaušanas sacensībās, bet organizē arī Pļaviņu novada sēņošanas čempionātu. Tagad tās pārstāvji aicināja čaklās saimnieces parādīt savu veikumu un dalīties pieredzē, jo daudzas lieliski prot pagatavot dažādus gardumus no dārzā izaudzētiem dārzeņiem un ogām vai meža veltēm.
Lai noteiktu gardāk pagatavotā ēdiena autori, izveidoja speciālu žūriju, kurā bija tikai vīrieši, jo kas gan spēj vislabāk novērtēt ēdienu, ja ne kungi. Arī viena no saimniecēm atzinusi, ka ikdienā sievietes rosās, cep un vāra galvenokārt viņiem — kungiem. Žūrijas locekļi bija izraudzīti ar dzīves pieredzi, kuri ne vienu vien “pudu sāls” apēduši, — Pēteris Kalniņš, Vilnis Mironovs, Leons Laizāns, Jānis Lasis un Pēteris Balodis. Uzdevums viņiem nebija no vieglajiem, jo vienā vakarā vajadzēja nogaršot daudzus dažādus konservētos sāļos un saldos salātus, kā arī citus dārzeņu, ogu ēdienus un dzērienus. Kafija todien nebija cieņā, un pasākuma dalībnieki galdā cēla vien tējas, sulas — visu, ko cilvēki pagatavojuši no vietējām dabas veltēm.
Sāļi un saldi
Biedrības “Pļaviņu pļāvēji” vadītāja Sarmīte Norvaiša pastāstīja, ka nebija atklāts, kurš ir ēdiena autors, bet norādīts tikai numurs. Vērtēja divās kategorijās — sāļie un saldie ēdieni. Pirmajā grupā piedāvājums bija visbagātīgākais, un žūrija nosprieda, ka jāpiešķir divas pirmās vietas. Tās godam nopelnīja Valija Lase un Ināra Šmite. Ināras kundzes meistarstiķis bija saldās paprikas uzkoda. Savukārt Valijas kundze degustācijai pagatavoja svaigos dārzeņu salātus. Saimniece atklāj, ka tie ir no vairākām kārtām veidoti salāti ar vārītiem kartupeļiem, bietēm, olām, sīpolu, smalki sarīvētu svaigu burkānu un ābolu. Tiem pamīšus pa kārtām pievieno krējumu un majonēzi, bet virsū uzrīvē sieru. Viņas ģimenē tie ir iecienīti salāti, bet katra saimniece jau var variēt ar sastāvdaļām. Otro vietu šajā grupā ieguva Ludmila Čunka.
Saldajā grupā bija gan ievārījumi, gan mērces un arī mājas vīni. Arī te divas pirmās vietas — Almai Reizniecei un Marijai Štūrei, otrā — Irēnai Spūlei-Vilcānei.
Ķirbis joprojām cieņā
Savus favorītus noteica arī pasākuma dalībnieki. Vienprātīgi par to kļuva Dzidra Balode, kura bija sagatavojusi arī interesantu stāstījumu par Latvijas lielāko ogu — ķirbi — un izcepusi no tā ne tikai kūku, bet arī kotletes! Bija arī salāti, kompots un ķirbju sēklas. Interesentiem kundze piedāvāja glīti noformētas recepšu grāmatiņas.
Dzidras kundze pastāstīja, ka viņas ģimenes ēdienkartē ķirbis allaž bijis cieņā. To viņa pati izaudzē savā dārziņā. Tagad gan to dara pašu vajadzībām, bet savulaik audzēti krietni lielākos apjomos. Lielākoties viņa gatavo pēc izjūtas, bet ne stingri pēc receptēm. Turklāt ķirbis lieliski der gan saldiem, gan sāļiem ēdieniem, un nekādas īpašas garšvielas tam nav jāpievieno.
Todien viss pasākumā bija par ēdienu, arī Pļaviņu novada kultūras centra amatierteātra rādītais skečs “Sarunas pie svētku galda”. Tie, kuri vēlējās gūt vēl lielāku iedvesmu kulinārijā, varēja aplūkot Aiviekstes pagasta bibliotēkas izstādi “Padomi gardēžiem”.
— Pasākuma noslēgumā saimnieces apmainījās receptēm, un domāju, būs iedvesma šādu pasākumu rīkot atkal nākamajā gadā, — teica Sarmīte Norvaiša.
Receptes iedvesmai
Dzidras Balodes gatavotās ķirbju kotletes
Uz sakņu rīves sarīvē ķirbi, pievieno smalkāk sarīvētus svaigus burkānus (apmēram trešdaļu no ķirbju masas vai pat mazāk), olu, rīvmaizi, nedaudz majonēzes vai krējuma, ķiploku, sāli, piparus, ja vēlas, arī garšvielas. Masu ar karoti liek pannā un cep eļļā.
Irēnas Spūles-Vilcānes ieteiktā vitamīnu “bumba”
Ņem 0,5 l svaigas smiltsērkšķu sulas, 0,5 l medus un 0,5 l svaigas dzērveņu sulas. Visas sastāvdaļas samaisa un lieto pa karotei vai vairākām dienā. Kokteili var iepildīt nelielās pudelītēs un uzglabāt saldētavā. Irēnas kundze iesaka to lietot veselībai, lai slimība tā arī neatnāktu.
