Pašvaldības policijas primārais darbs ir kontrolēt, kā tiek ievēroti pašvaldības saistošie noteikumi. Protams, arī jābrauc izsaukumos.
Pagājušajā nedēļā izsaukumi bija saistībā ar nesakoptiem īpašumiem, klaiņojošiem dzīvniekiem, ģimenes skandāliem, skaļu mūzikas klausīšanos, miesas bojājumu nodarīšanu u. c. Cilvēki nereti neizprot Valsts un pašvaldības policijas kompetenci. Cenšamies izglītot, skaidrojam, kādas ir pašvaldības un Valsts policijas funkcijas. Trešdienu varētu nodēvēt par likumpārkāpumu profilakses dienu. No rīta pašvaldības policija Pļaviņu novada ģimnāzijā veica preventīvu pasākumu ar mērķi noskaidrot, vai iestādē un tās teritorijā nav ienestas neatļautas vielas un priekšmeti. Pasākumā piedalījās Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes kinologs Gints un speciāli apmācīts suns Doggy no Jēkabpils. Pārbaudes laikā atrada gan neatļautas vielas, gan priekšmetus. Savukārt pēcpusdienā palīdzējām kolēģiem no Valsts policijas. Kolēģis Aleksandrs iejutās policijas tēla Runča Rūda lomā un kopā ar citu tēlu — Bebru Bruno — un Valsts policijas inspektori Egiju stāstīja PII “Jumītis” audzēkņiem par dažādiem ar drošību saistītiem jautājumiem, kā arī gāja kopīgās rotaļās, kas veicina izpratni par drošību un kārtību. Ceturtdien piedalījāmies Pļaviņu novada starpprofesionāļu sanāksmē, kurā apspriedām dažādas ar nepilngadīgo personu uzvedību un ģimenes apstākļiem saistītas problēmas, kā arī meklējām iespējamos risinājumus.
Nedēļa noslēdzās ar motorlaivas piegādi, kuru iegādājās Pļaviņu novada dome. Ar laivu pašvaldības policijai būs iespēja kontrolēt normatīvo aktu ievērošanu uz iekšējiem ūdeņiem. Protams, ierobežoto policijas personālresursu dēļ 24 stundas diennaktī nebūsim uz ūdens, bet kopā ar Valsts policiju un Vides dienesta inspektoriem rīkosim plānveida reidus, lai kontrolētu arī maluzvejniecību. Tagad abi ar kolēģi Aleksandru mācāmies, lai sekmīgi nokārtotu eksāmenu CSDD un iegūtu atpūtas kuģa vadītāja apliecību.
Pozitīvi vērtēju faktu, ka Jēkabpilī, pilsētā, kurā pašlaik dzīvoju, plāno atjaunot pašvaldības policiju. Līdz šim Jēkabpils bija vienīgā Latvijas lielo pilsētu asociācijas pilsēta, kurā nav šādas iestādes. Uzskatu, ka Jēkabpilī pašvaldības policijai būtu jāstrādā diennakts režīmā, ko arī nākotnē novēlu īstenot. Pļaviņu novada pašvaldības policiju saucu par savu “bērniņu”, jo no pamatiem to esmu veidojusi un pārzinu katru niansi, tāpēc šobrīd darbu mainīt negrasos. Arī braukšana uz darbu grūtības nesagādā, jo no manas dzīvesvietas tie ir 25 kilometri, un šo sešu gadu laikā jau kļuvuši par daļu no ikdienas.
Pļaviņās piektdien notika novada sportistu godināšana. Pasākumā nepiedalījos, bet noskatījos novada domes mājaslapā ievietotu videoatskatu par šo pasākumu. Balvu par Pļaviņu vārda popularizēšanu saņēma kolēģis no Valsts policijas Andris Knodze. Gods un cieņa klintainietim Raimondam Baltiņam, kurš saņēma balvu par mūža ieguldījumu sportā. Ļoti liels prieks par kolēģi Aleksandru, kurš saņēma balvu nominācijā “Sacensību organizators, treneris”. Aleksandrs trīs gadus pēc kārtas organizējis Pļaviņu novada čempionātu svaru stieņa spiešanā guļus bez ekipējuma, kurš ir arī viens no Latvijas Kausa posmiem. Sacensības pulcē vasaras sezonai neierasti lielu dalībnieku skaitu. Šogad piedalījās 130 sportistu no 20 komandām. Aleksandrs ir arī mans treneris. Nu jau gandrīz divus gadus nodarbojos ar vienu no pauerliftinga disciplīnām — guļus spiešanu. Esmu guvusi godalgotas vietas Latvijas Kausa posmos. Trenējos četras — piecas reizes nedēļā. Treniņi lieliski palīdz atslēgties no darba policijā.
Ceturtdien Latvijā notika Baltijas valstu policistu vienotais reids, pārbaudot ātruma ievērošanu, ziemas riepu, drošības jostu un bērnu sēdeklīšu lietošanu. Šādi reidi ir vērtīgi un nepieciešami. Tā kā mana māsa strādā ceļu policijā, tad man šis dienests nav svešs. Diemžēl cilvēki, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, riskē ne tikai ar savu, bet apkārtējo veselību un pat drošību. Arī pašvaldības policijai bieži nākas aizrādīt bērnu vecākiem par drošības jostu un sēdeklīšu nelietošanu. Lielākoties pretī dzirdam atrunas, ka tikai viens kilometrs jānobrauc vai drošāk ir nepiesprādzēties, kas ir pilnīgi aplami. Pati esmu redzējusi, kā arī vecāki, kuri nu jau vairāk kā 30 gadu strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, stāstījuši, kādas ir sekas, kad cilvēks ir piesprādzējies un kad nav. Tiem, kas nepiesprādzējas, smagās avārijās parasti ir letāls iznākums. Jāatceras, ka bērni atdarina savus vecākus un, redzot, ka vecāki nepiesprādzējas, maldīgi uzskata, ka tā darīt ir pareizi. Pati braucot vienmēr lietoju drošības jostu gan kā vadītāja, gan kā pasažiere. Šādos brīžos prātā nāk CSDD akcijas vārdi — izdzīvo, kas piesprādzējas.
Starp pagājušās nedēļas notikumiem jāpiemin arī algu palielināšana valsts pārvaldē — algas premjeram un parlamentārajiem sekretāriem nākamgad būs par 600 līdz 700 eiro lielākas. Šīm izmaiņām no valsts budžeta būs nepieciešami apmēram 740 000 eiro! Raugoties no policijas viedokļa, man ir pārliecība, ka nepieciešams paaugstināt minimālo algu. Studiju laikos kriminoloģijā mācījos, ka nabadzība un noziedzība ir savstarpēji saistītas. Ar to saskaros ikdienas darbā, proti, sociālās nevienlīdzības pieaugums veicina noziedzības līmeņa celšanos. Daudzās ģimenēs, kas pakļautas lielam sociālam riskam, ir alkoholisma problēmas, vardarbība, depresija.
Kāds cits nedēļas notikums — pedagogu streiks — skāra mani, jo streikoja arī pirmsskolas izglītības iestādes darbinieki un manam bērnudārzniekam bija jāpaliek mājās. Streiku atbalstu, jo skolotāji izglīto mūsu bērnus — mūsu nākotni. Par streika atlikšanu paziņoja ārsti. Abi mani vecāki ir medicīnas nozarē strādājošie, tāpēc zinu, ka darbs ir smags un rada nemitīgu spriedzi. Tāpēc pirmsstreika izlīgšanas komisijas vienošanās par līdzekļu pieauguma nepieciešamību 2016. gadā ne mazāk kā 5% apmērā ir tikai apsveicama.
Madlienā iedzīvotāji vāc parakstus pret bēgļu izmitināšanu. Ir saprotamas Latvijas iedzīvotāju bažas, bet, manuprāt, būs maz bēgļu, kuri vēlēsies integrēties mūsu valstī, drīzāk viņu mērķis būs doties tālāk uz citām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas piedāvātā palīdzība integrācijā tieši pabalstu sistēmā nav bēgļiem īpaši pievilcīga. Visgrūtākais, protams, ir nodalīt ekonomiskos bēgļus no tiem, kuri bēg no kara šausmām. Tāpat iespējami bēgļu plūsmas radītie terorisma draudi. Es uzskatu, ka šobrīd bēgļu izmitināšanas un integrācijas iespējas ir tikai Rīgas un Pierīgas teritorijā, jo lauku apvidos bēgļu integrācija ir gandrīz neiespējama augstā bezdarba līmeņa dēļ. Uzskatu — kamēr valstij nav plāna, kas noteiktu, cik bēgļu katrā pašvaldībā jāizmitina, tikmēr nav pamata diskusijām par vai pret bēgļu izmitināšanu Pļaviņu novadā.
Pagājušajā nedēļā no 158 pārbaudītajām trauksmes sirēnām darbības traucējumi konstatēti 11. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) organizētās trauksmes sirēnu pārbaudes laikā biju sanāksmē un trauksmes sirēnas nedzirdēju. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Pļaviņu pilsētā izvietotā trauksmes sirēna no Pļaviņu novada ģimnāzijas jumta ir demontēta siltināšanas darbu dēļ. Šobrīd panākta vienošanās ar VUGD trauksmes sirēnu ierīkot uz pašvaldības ēkas Daugavas ielā 43 (SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”). No šādas sirēnas dislokācijas vietas ieguvēji būs visi pļaviņieši, jo raidītais skaņās signāls būs dzirdams plašākā rādiusā.
