Kāda skrīveriete, kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā Zemkopības institūtā 22, vēlējās pastāstīt par nepatīkamajiem mirkļiem, ko piedzīvojusi, saņemot kārtējo rēķinu par ūdeni.
“Man ir 80 gadu, esmu maznodrošinātā pensionāre, tāpēc rūpīgi rēķinu visus izdevumus un gribu maksāt tikai par to, ko reāli esmu patērējusi, lietojusi vai izmantojusi,” stāsta skrīveriete. Viņa sašutusi par to, ka SIA “Skrīveru saimnieks”, kas apsaimnieko māju, kurā kundze dzīvo, izrakstījis rēķinu ne tikai par viņas reāli patērēto vienu kubikmetru ūdens, bet vēl par 1,2 kubikmetriem, kurus viņa nav patērējusi. “Mājā ir 18 dzīvokļi, no kuriem apdzīvoti 16. Šāds rēķins ir visiem mājas iedzīvotājiem un ne jau pirmo reizi. Mums regulāri prasa maksāt vairāk, nekā esam patērējuši. Izrēķināju, ka mūsu māja vien mēnesī samaksā apmēram 100 eiro vairāk,” stāsta skrīveriete un vēlas zināt, kāpēc tā, jo visos dzīvokļos ir ūdens skaitītāji. Viņa esot sazinājusies ar uzņēmuma “Skrīveru saimnieks” darbiniekiem, taču prātīgu atbildi neesot saņēmusi.
Kontrolpārbaude palīdzēs
Arī “Staburags” sazinājās ar SIA “Skrīveru saimnieks” valdes locekli Aigaru Sprudzānu, lai skaidrotu situāciju. A. Sprudzāns stāsta, ka šo uzrēķinu rada starpība starp mājai piegādāto ūdens daudzumu un iedzīvotāju uzrādīto patēriņu, un šī problēma ir aktuāla ne tikai Skrīveros, bet visā Latvijā. Starpība rodas tāpēc, ka iedzīvotāji godprātīgi neuzrāda visu reāli patērēto ūdens daudzumu vai arī mājā tiek nelikumīgi tērēts ūdens, apejot skaitītāju. “Reizi gadā veicam kontrolpārbaudi, un pagājušajā gadā šajā mājā nelikumīgs ūdens patēriņš netika konstatēts, tātad paliek reālā patēriņa neuzrādīšana. Protams, starpību rada arī tas, ka iedzīvotāji skaitītāja rādījumus nolasa katrs savā laikā, bet mēs mājas kopējā skaitītāja rādītājus nolasām vienā konkrētā datumā, taču šajā gadījumā šī starpība nevarētu būt liela,” skaidro A. Sprudzāns. Viņš piebilst, ka decembrī plānota kārtējā kontrolpārbaude, kas parādīs patieso situāciju.
Kārtību nosaka noteikumi
Apsaimniekotāji dāžados novados šo problēmu risina dažādi, bet kopumā, kā rīkoties šādās situācijās, paredz Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem.
Tie paredz — ja veidojas starpība starp mājas ūdens mēraparāta rādījumu un ūdens patēriņu, kas noteikts, izmantojot dzīvokļos uzstādītos ūdens patēriņa skaitītājus, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, veic ūdens patēriņa pārrēķinu. Dzīvojamās mājas īpašnieki var vienoties par ūdens patēriņa starpības segšanu atbilstoši dzīvokļu skaitam, proporcionāli iedzīvotāju skaitītāju rādījumam vai atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās dzīvojamās mājas domājamās daļas apmēram. Šobrīd “Skrīveru saimnieks” starpību sadala atbilstoši dzīvokļu skaitam.
Noteikumi gan arī nosaka, ja sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20%, un, ja ir saņemts dzīvojamās mājas īpašnieka iesniegums, apsaimniekotāja, ja tam dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumā ir uzdots veikt dzīvojamās mājas uzturēšanu, pienākums ir divu mēnešu laikā noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informēt dzīvojamās mājas īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvojamās mājas īpašniekiem izvērtēt iespēju tos īstenot.
Jābūt godīgākiem
Līdzīga “situācija” pirms kāda laika bijusi arī daudzdzīvokļu mājās Saimniecībā. Tur starpība starp mājai piegādāto un iedzīvotāju uzrādīto patērēto ūdens daudzumu dažbrīd bijusi pat 30 kubikmetru. Taču atradās uzņēmīgi iedzīvotāji, kuri mēneša beigās apstaigāja visus dzīvokļus, nolasīja skaitītāju rādījumus, pieradinot cilvēkus pie kārtības, un nu šī starpība esot trīs kubikmetru robežās.
A. Sprudzāns aicina arī Zemkopības institūta 22. mājas iedzīvotājus pašiem būt aktīvākiem un vienoties par ūdens skaitītāju nolasīšanas kārtību, kā arī aicina būt godprātīgākiem, jo tas var palīdzēt šo starpību samazināt. Viņš piebilst, ka iedzīvotāji izteikuši vēlmi, lai ūdens skaitītāju rādījumus nolasa apsaimniekotājs. Taču šajā gadījumā cilvēkiem par to būšot jāmaksā, jo uzņēmuma darbiniekiem tie būtu papildu pienākumi, kurus veikt noteiktajā darba laikā nav iespējams.
