Šodien daudzās Aizkraukles reģiona skolās mācību stundas nenotiek, jo skolotāji piedalās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes rīkotajā vienas dienas brīdinājuma streikā. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir pārsteigta par arodbiedrības lēmumu rīkot streiku. Ko grib skolotāji?
Pedagogu streiks nav tikai par naudu, bet gan par attieksmi, norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, uzsverot, ka vairāku gadu garumā valdība nav pildījusi normatīvajos aktos ietvertās prasības. Arī Aizkraukles starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Anta Zāģere teic, ka skolotāji streikam brieduši ilgi un tā mērķis ir panākt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un LIZDA samilzušo problēmu ātrāku atrisināšanu.
Jau iepriekš medijos izskanējis, ka LIZDA un IZM pārstāvji izlīgšanas komisijas sēdē vienojās, ka skolotāju atalgojumam nākamgad būs papildus atvēlēti deviņi miljoni eiro, nākamajos divos gados — 27 miljoni eiro. Abas puses bija tuvu kompromisam, tomēr vienoties nespēja, jo arodbiedrības un ministrijas aprēķini izrādījās atšķirīgi. Arodbiedrība nāca klajā ar saviem aprēķiniem, kas rāda — ieviešot jauno modeli, atalgojuma sarukums draud daudz lielākai daļai skolotāju, nekā iepriekš informējusi ministrija. LIZDA aprēķinos ņēma vērā tikai skolotāju algas, bet ministrija — arī skolas administrācijas algas.
Pret skolotāju jauno atalgojuma modeli iebilst arī pašvaldības. Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis skaidro, ka saskaņā ar aprēķiniem, piemēram, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola mēnesī zaudēs ap 2500 eiro. Viņaprāt, tas ir būtisks līdzekļu samazinājums. “Mazās skolas iegūs vairāk naudas, bet uz lielo skolu rēķina,” skaidro pašvaldības vadītājs. Vēl pašvaldības iebilst pret aprēķinu sistēmu — šobrīd tā esot teju augstākās matemātikas līmenī.
Divas prasības
Oficiāli pedagogu arodbiedrība ir izvirzījusi divas prasības. Pirmkārt, novirzīt rezervētos deviņus miljonus eiro jau esošo noteikumu pilnveidei, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus visiem nozarē strādājošajiem, īpaši uzsverot pirmsskolas, mazo skolu, atbalsta personāla situācijas uzlabošanas nepieciešamību. Otrkārt, nodrošināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Arodbiedrība streiko, jo prasa šos deviņus miljonus uzreiz iestrādāt atalgojumā jau no gada sākuma — skaidro Anta Zāģere. “Budžets tiek apstiprināts jau tagad, un streiks ir par to, lai panāktu straujāku, konkrētāku rīcību jaunā darba algu samaksas modeļa ieviešanā. Gribam panākt, lai ministrija novērš jaunā modeļa trūkumus ātrāk, bet līdz šim lēmumi tiek pieņemti lēni”.
Mārīte Seile ceturtdien LTV “Rīta Panorāmā” vēlreiz pauda jau iepriekš izskanējušo viedokli, ka par LIZDA rīkoto streiku ir neizpratnē. Raidījumā viņa teica, ka arī turpmāk darīs visu iespējamo, lai ieviestu skolotāju jauno atalgojuma modeli, taču nevar garantēt, ka atkal kāds neizvirzīs kādu ultimātu. Tāpat viņa pauda, ka saprot katra skolotāja neapmierinātību, bet, piemēram, arodbiedrības pēkšņais paziņojums, ka jaunais modelis ir “brāķis”, viņai joprojām nav saprotams. Ministre norāda, ka arodbiedrība sāk streiku, kamēr vēl turpinās darbs algu reformas izstrādes darba grupā.
Jautāta, kādu modeli vēlas pedagogi, lai visi būtu ieguvēji, A. Zāģere teic, ka pilnīgi visi nekad nebūs ieguvēji, jāpanāk, lai pēc jaunā modeļa ieviešanas ir mazāk zaudētāju. “Mēs nerunājam par to, lai palielinātu algas skolotājiem, mēs runājam par to, lai tās netiek samazinātas.” Vai ministrei būs jāatkāpjas? “Cilvēkam ir jāļauj strādāt un labot kļūdas. Ceram uz rezultātu. Ja rezultāta nebūs, pieļaujam plašāku streiku, piemēram, pavasarī, kad eksāmenu laiks,” LIZDA viedokli pauž Zāģere.
Neatbalsta streika formu
No Aizkraukles reģiona streikā piedalās 14 skolas, izņemot lielu daļu pirmsskolas izglītības iestāžu. “Streikotāju ir daudz vairāk nekā, ja skolotāji brauktu piketā uz Rīgu,” teic Pļaviņu novada ģimnāzijas Odzienas filiāles arodorganizācijas priekšsēdētāja Biruta Irēna Osīte.
Streikā nepiedalās Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola. “Tāds ir bijis skolotāju balsu vairākums,” lēmumu nepiedalīties streikā skaidro Kokneses pedagogu arodbiedrības vadītāja Inguna Žogota. Jautāta, vai skolotāji balsoja pret, jo nebija pamatotas prasības, viņa “Staburagam” atbildēja, ka prasības ir pamatotas, bet nav atbalstāma streika forma. Jautāta, kāda būtu atbalstāmā protesta forma, Inguna Žogota nevēlējās izteikties.
Vai saņems darba samaksu?
Streiku likums nosaka — streika laikā darbinieki, kas tajā piedalās, nesaņem darba samaksu, un darba devējs neizdara par šiem darbiniekiem sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja vien kolektīvā interešu strīda puses nav vienojušās citādi. Gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma, gan LIZDA aicināja pašvaldības atbalstīt skolotājus un par streika dienu algas tomēr maksāt. Šim aicinājumam ir atsaukušās vairākas pašvaldības, piemēram, Rīgas, Valmieras un Liepājas. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks teic, ka “skolotāju streiks ir pedagogu tiesības, tāpēc pašvaldība šķēršļus tam neliek, bet sreika diena šajā pašvaldībā netiks apmaksāta”. Arī Aizkraukles mērs Leons Līdums teic, ka skolotājiem streika dienu no pašvaldības līdzekļiem neapmaksās. Savukārt Skrīveru novada dome par to lēma ceturtdienas sēdē. Citādākās domās ir Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde, kura “Staburagam” stāsta, ka pedagogi ir jāatbalsta. “Pati esmu pedagoģe un tāpēc skolotāju prasības saprotu. Pedagogi ir stipri, ja jūt stipru aizmuguri. Es viņiem to dodu.”
Viedoklis
Linda Galino,
biedrības “Vecāki Aizkrauklei” biedre:
— Biedrība atbalsta skolotāju centienus panākt reformas atalgojuma modelī un izglītības nozarē kopumā. Ir ļoti daudz samilzušu problēmu, kuras prasa tūlītēju risinājumu, piemēram, lielā atalgojuma nevienlīdzība starp skolotājiem, atšķirīgā izglītības kvalitāte starp lielajām un mazajām skolām, pirmsskolas skolotāju zemais atalgojums, skolotāju pārslodze, atbalsta personāla trūkums skolās un vēl, un vēl. Tomēr neuzskatām, ka streiks ir piemērotākais instruments tāpēc, ka tas pēc savas būtības ir destruktīvs. Jā, iespējams, tas dos efektu, bet ne ilgtermiņā, jo nav vērsts uz sadarbību.
Jāatzīmē gan, ka pozitīvi vērtējam izvēlēto streika formu, kas paredz iespēju vecākiem tomēr atvest savu bērnu uz skolu gadījumā, ja nav citu iespēju, un nerada vecākiem bezizeju. Atzinīgi raugāmies arī uz to, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības organizētā streika prasībās ir pieminēts vecāku vārds, precīzāk, skolas un vecāku sadarbības uzlabošana. Tas mums kā vecāku organizācijai ļauj cerēt, ka arī šajā jomā gaidāmi uzlabojumi.
Uzziņa
◆ Streikotāju kopējais skaits Aizkraukles reģionā — 325, iestāžu skaits — 14.
◆ Pēc LIZDA datiem, streikā piedalās — Aizkraukles 1. vidusskola (23), Aizkraukles novada ģimnāzija (24), Sunākstes pamatskola (6), Andreja Upīša Skrīveru vidusskola (37), Jaunjelgavas vidusskola (32), Pļaviņu novada ģimnāzija (23), Aizkraukles pilsētas sākumskola (38), Aizkraukles pagasta sākumskola (20), Bebru pamatskola (27), Daudzeses pamatskola (12), Pļaviņu novada ģimnāzijas filiāle Odzienā (6), Seces pagasta pamatskola (33), Valles PII “Cielaviņa” (17), Aizkraukles profesionālā vidusskola. (20).
