Tā jau kļuvusi tradīcija, ka, atzīmējot Latvijas valsts dzimšanas dienu, svinīgā pasākumā ar labiem vārdiem un ziediem sumina arī Kokneses jaunos Goda pilsoņus. Šogad šis nosaukums piešķirts pieciem cilvēkiem, kuri ar savu veikumu spodrinājuši novada vārdu.
Silvijai Strodei todien bija divkārši svētki — ne tikai Goda pilsoņa nosaukuma piešķiršana, bet arī kāzu 42. gadadiena. Čaklo un darbīgo uzņēmēju daudzi atceras gan kā bijušā kolhoza dispečeri, gan kā dārzniecības vadītāju. Vēlāk viņas vārds saistīts ar SIA “Kokneses dārzniecība” un veikalu “Sēnīte”. Daudzās lauku mājās viņa ir kā labais gariņš, jo nereti ir vienīgais viesis, kurš ierodas ar autoveikalu. Izpalīdzīga, dāsna — īpašības, kuras raksturo kristīgu cilvēku, un tāda ir Silvija Strode, kurai īpašu prieku sniedz trīs mazbērni.
Ērikas Gailānes vārds labi zināms dāmām, jo garajos darba gados prasmīgā šuvēja ar skaistiem tērpiem iepriecinājusi daudzas Kokneses daiļā dzimuma pārstāves. Pēdējā laikā viņa vairāk zināma tūristiem, jo strādā Kokneses tūrisma centrā par klientu apkalpošanas speciālisti. Viņa ir arī latviskās dzīvesziņas un folkloras tradīciju pārzinātāja, jo aktīvi iesaistās folkloras kopā “Urgas” un biedrības “Baltaine” radošajās aktivitātēs.
Inese Skuja savējā ir gan Koknesē, gan Bebros. Vairāk nekā 30 gadu viņa strādā Bebru pagasta pirmsskolas izglītības iestādē “Bitīte” par medicīnas māsu. Tas ir viņas sirdsdarbs, un, šķiet, bieži vien zāļu vietā pietiek ar Inesītes (tā viņu sauc kolēģi un bērni) smaidu. Savulaik viņas tētis Juris Keiselis nodibināja kapelu. Turpinot tēva iesākto, Kokneses novada iedzīvotājiem labi pazīstama Ineses vadītā kapela “Aizezeres muzikanti”, kuras sastāvā spēlē arī vīrs Normunds un meita Monta.
Lielākai daļai Kokneses novada iedzīvotāju vārds “policija” saistās ar Daini Ginteru. Savulaik viņš strādāja Aizkraukles rajona milicijā, bet nu jau ilgus gadus ir Kokneses pašvaldības policijas vecākais inspektors. Darbs viņam ir viss — viņš iet un dara brīvdienās, atvaļinājuma laikā, pēc darbalaika beigām. Vienīgais, kas viņu spēj “izsist” no ierastā darba ritma, ir medības. Parasti mednieku sarīkojumos viņš ir nepārspējamā pavāra lomā.
Kā ūdenszāle — tāda ir Ligita Bērziņa no Bebriem, kura aktīvi iesaistās Iršu pagasta kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Tagad gan viņas darbs vairāk saistīts ar zemnieku saimniecību “Urdziņas”, bet savulaik strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Pērses pamatskolā, mācījusi jaunajai paaudzei latviešu tautas deju soļus un vadījusi dramatisko kolektīvu. Taču bez kultūras viņa nevar — allaž prātā kāds pasākums, lai gaišāku darītu irsiešu dzīvi.
Katrs Kokneses Goda pilsonis ir kā zieds, kura labie darbi tiek ievīti vainagā novada skaistumam. Nu jau to ir septiņdesmit.
