Dienā, kad Latvijas Biznesa savienība aicināja atzīmēt Mazā biznesa dienu, uzņēmumā “Skrīveru saldumi” uzņēmēji tikās ar premjerministri Laimdotu Straujumu, lai runātu par Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem likumos, kas mazo biznesu mūsu valstī sagrautu.
Lai gaidāmo smago sarunu nedaudz “saldinātu”, SIA “Skrīveru saldumi” īpašnieks Normunds Audzišs sabraukušos vispirms aicināja apskatīt uzņēmumu un šī bija viena no retajām reizēm, kad saldumu ražošanas procesu varēja vērot nevis videofilmā, kā tas viesiem ierasts, bet klātienē. Apskatījuši, kā top slavenās Skrīveru “Gotiņas”, kas jau tiek fasētas Ziemassvētkiem atbilstošā iesaiņojumā, un nobaudījuši pa konfektei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, uzņēmēji un premjerministre devās uz apspriežu zāli, kur sarunas turpinājās aiz slēgtām durvīm.
Šokā par ministrijas ierosinājumu
Galvenā sarunu tēma bija šogad jau vairākkārt reformētais mikrouzņēmumu nodokļu režīms. Tika mainīta nodokļa likme, sagatavots to nozaru saraksts, kurās mikrouzņēmumus veidot nedrīkstēs, kā arī plānots ieviest sociālās apdrošināšanas iemaksas. Taču vislielāko vētru sacēla pēdējais Finanšu ministrijas (FM) ierosinājums, kas iepriekš netika plašāk apspriests. Tas paredz, ka mikrouzņēmums nedrīkstēs sniegt pakalpojumus juridiskām personām.
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas bija šīs tikšanās iniciatore, pauda sašutumu par to, uzskatot, ka šādi pilnībā tiks iznīcināts mazais bizness un radīta milzīga sociālā spriedze sabiedrībā.
FM piedāvājums paredz, ka mazie ražotāji varēs pārdot savas preces tikai gala pircējam, bet nevarēs sadarboties ar juridiskām personām, piemēram, veikalu tīkliem, nodrošināt prezentmateriālus kompānijām utt. “Esam ļoti nepatīkami pārsteigti par FM piedāvājumu, kas totāli grauj mikrouzņēmumu ideju un mazo biznesu kopumā,” pirms tikšanās sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
“Diemžēl aiz “Excel” tabulām FM neredz cilvēkus un nesaprot, ko nozīmēs šo visu ideju realizēšana. Sāksies masveida aizbraukšanas no valsts, ēnu ekonomika pieaugs milzīgā tempā un sociālais budžets nespēs tikt galā ar lielo bezdarbnieku skaitu,” norādīja J. Endziņš. “Šī tuvredzība un muļķība ir vairāk nekā biedējoša. Diez vai ministri un ierēdņi ir gatavi atbildēt par sekām, kādas tas radīs visai valstij kopumā. Katru dienu rodas jauni ierosinājumi, kuri ir arvien trakāki. Sāk jau kļūt bail, ko sagaidīsim rīt.”
Uzklausa uzņēmēju kritiku
Straujumai nācās uzklausīt arī uzņēmēju kritisko viedokli par dialoga trūkumu ar Finanšu ministriju, kas līdz šim neieklausījās uzņēmēju teiktajā. “Saņēmu daudz pārmetumu par dialoga trūkumu ar Finanšu ministriju, uzzināju arī daudz praktisku lietu, kas risināmas. Pēc tā, ko šodien dzirdēju, saprotu — ja būtu bijis dialogs, nebūtu tik daudz sasāpējušu lietu,” pēc vairāk nekā divu stundu ilgās tikšanās sacīja premjerministre Laimdota Straujuma, kura atklāja, ka sarunas gaitā arī telefoniski sazinājusies ar finanšu ministru Jāni Reiru, kurš gan tajā brīdī esot bijis slimnīcā.
Ministru prezidente pauda, ka jūtas atbildīga par veidu, kā notika valsts budžeta izstrāde nākamajam gadam, kad to veidoja nevis Finanšu ministrija sadarbībā ar uzņēmējiem un organizācijām, bet gan koalīcijas darba grupā. Lai turpmāk uzlabotu attiecības starp politiķiem, valsts pārvaldi un uzņēmējiem, nolemts sākt jaunas sarunu platformas veidošanu, kur tiksies organizētais bizness un atbildīgie ministri, kā arī augstākā ierēdniecība.
Vienojas par sadarbību
“Mēs vienojāmies, ka jāveido cita dialoga forma, organizējot tikšanos ar uzņēmējiem, premjeru, atbildīgajiem ministriem un vecākajiem ierēdņiem. Reizi mēnesī jātiekas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem, lai izrunātu tos jautājumus, kas sasāpējuši. 3. decembrī Finanšu ministrijā sāk nākamā gada un vidējā termiņa nodokļu izvērtēšanu, un ļoti svarīgi, lai tajā piedalītos arī Tirdzniecības un rūpniecības kamera,” informēja Straujuma.
Jautāta par mikrouzņēmumu nodokļu režīmu un jaunākajiem ierosinājumiem attiecībā uz sadarbību ar juridiskām personām, premjerministre paziņoja, ka šis priekšlikums netiek virzīts tālākai apspriešanai. To nozaru saraksts, kurās mikrouzņēmumus nevarēs veidot, 2016. gadā netiks ieviests, sociālās apdrošināšanas nodokļa ieviešana atlikta uz 2017. gadu. Sanākušie uzņēmēji sacīja — ja notiks tā, kā solīts, viņi būs ļoti gandarīti, uzskatot, ka tā būs viņu uzvara.
Uzziņa
Mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi veido 49% no visiem valstī reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu kopējais skaits pēdējo gadu laikā audzis teju tikpat strauji kā Latvijā kopā reģistrēto uzņēmumu skaits. Zināms, ka mikrouzņēmumi un mazie uzņēmēji nodarbina 67% no visiem Latvijas uzņēmumos strādājošajiem un šajos uzņēmumos nodarbināto skaits kopš 2012. gada audzis par 4%, kamēr kopējais Latvijā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits palielinājies par nepilniem 5%.
Viedokļi
Jānis Endziņš,
LTRK valdes priekšsēdētājs
— Garā un sarežģītā sarunā informējām premjeri, ka tāds dialogs, kāds šobrīd izveidojies starp biznesa pārstāvjiem un Finanšu ministriju, nav pieņemams. Domāju, premjere saņēma pietiekami daudz informācijas no uzņēmējiem, kas pārstāv visus Latvijas reģionus, un visi vienā balsī sacīja, ka tādā veidā turpināties nevar. Premjeres kundze savu pilnvaru ietvaros runās ar finanšu ministru, kā šo problēmu risināt. Vai tas atrisināsies, to rādīs nākotne. Mums šobrīd ir sajūta, ka valdība peld vienā laivā, bet mēs kādā citā laivā, taču mums ir jābūt kopā. Esam gatavi domāt par to, kādā veidā valstī palielināt ieņēmumus un kādā veidā samazināt izdevumus, bet tas ir jautājums par dialogu. Ja tas ir, mēs varam šajā virzienā strādāt, ja nav, tad nekā. Tirdzniecības un rūpniecības kamera šobrīd ir lielākā uzņēmēju organizācija Latvijā. Mūsu biedru kopējais apgrozījums ir ap trijiem valsts budžetiem. Mēs esam gatavi savu naudu, laiku un enerģiju veltīt tam, lai Latvija attīstās un, ja politiķi to vēlēsies izmantot, viss būs kārtībā.
Aigars Rostovskis,
LTRK Padomes priekšsēdētājs
— Pasaules labākā prakse labklājībai ir tad, ja valdība ar organizēto biznesu, sēžot pie viena galda, domā labākos risinājumus tautsaimniecības attīstībai. Iepriekšējā periodā šis dialogs bija pazaudēts. Par ko mēs šodien vienojāmies, ir tas, ka mēs izveidojam jaunu platformu, kur darbojas premjere, LTRK, attiecīgie ministri un vecākie ierēdņi, un tad mēs visi varam sēsties vienā laivā, un tas ir vienīgais veids, kā varam attīstīt Latviju un dzīvot labklājībā. Eiropā un arī Latvijā mazais bizness ir pats sabiedrības pamats, un, ja būs tā, kā prejerministre saka, ka šie ierosinājumi netiks tālāk virzīti, tā nepārprotami ir mūsu uzvara.
Normunds Audzišs,
SIA “Skrīveru saldumi” īpašnieks
— Mani izbrīna, ka šādas tikšanās nav bijis jau agrāk, un esmu gandarīts par tās iznākumu. Pozitīvi ir tas, ka premjerministre tik labi reaģēja uz mūsu pausto, izprata situāciju un ir gatava veidot šo jauno platformu. Tā ir ļoti nozīmīga lieta, jo šis jaunais nodokļu režīms ļoti apgrūtinās uzņēmumu tālāko darbību. Šodienas tikšanās ir ļoti svarīga, lai ministri un ierēdniecība sadzirdētu mūs un mēs varētu runāt vienā valodā, lai viņi saprastu, kādas sekas būs šādiem pieņemtiem lēmumiem, ja netiks sadzirdēti uzņēmēji. Sarunā arī izskanēja iemesls šī dialoga trūkumam, un tas ir personiskais faktors.
Mēs arī ļoti priecājamies, ka šī tikšanās, kas izvērtās tik nozīmīga, notika tieši pie mums, jo arī mēs esam Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri, un šī tikšanās mums bija ļoti svarīga.
