Pasākums, kas vieno ne tikai pagastus, bet arī dzimtas — tā var raksturot jau par tradīciju kļuvušo lāpu skrējienu cauri visam Jaunjelgavas novadam. Šoreiz 80 kilometru garajā distancē piedalījās rekordskaits dalībnieku, un šajā dienā sasniegti arī vairāki savdabīgi rekordi.
Jaunjelgavas novadā lāpu skrējiens notiek jau trešo gadu, to ieplāno sestdienā, lai pasākumā kopā var piedalīties visa ģimene. Šī skrējiena ideja pieder Uldim Albiņam, Vinetai Geršebekai, Valdim Puidam un Kasparam Židovam, kuri 2012. gada augustā piedalījās skrējienā apkārt Latvijai, mērojot posmu gar Lietuvas robežu. “Redzējām, kā tas notiek, un nolēmām, ka būtu interesanti ko līdzīgu noorganizēt savā novadā,” saka Uldis Albiņš.
Pasākuma rīkošanā piedalās interesentu grupa, kurā ir pārstāvji no katra pagasta. Savukārt maršrutu un kartogrāfiju izstrādā sērenietis Jānis Jubass. “Tā ir jauka ģimeņu tradīcija,” uzsver viena no lāpu skrējiena koordinatorēm Evija Vectirāne. Uldis Albiņš piebilst, ir prieks, ka pasākums katru gadu iegūst arvien lielāku atsaucību: “Ja pirmajā gadā domājām, kā pagastos, kur veicami ap piecpadsmit kilometru, nodrošināt dalībniekus, tad šogad skrējēju pietika, un daudzus posmus veica pat paliela skrējēju grupa.”
Pašā lāpu skrējiena sākumā no Brīvības cīnītāju pieminekļa Jaunjelgavas kapsētā ceļu sāka krietns pulciņš jaunjelgaviešu. Lāpa un karogs ik pēc kilometra tiek nodota no rokas rokā, bet daudzi dalībnieki skrien arī vairāk vai mazāk — cik katra spēkos.
Enerģiska jaunākā paaudze
Organizatorus patīkami pārsteidz Jaunjelgavas jaunākā paaudze — enerģiski, ar sprintera cienīgiem uzrāvieniem Liepu ielā trasē dodas bērnudārza audzēkņi. Skrējienā piedalās vidusskolas skolēni. Ik gadu skrien arī ģimenes, piemēram, Mārtiņa Krūmiņa ģimene, pieaugušie bērni jau iepriekš esot brīdinājuši: mēs brauksim no Rīgas un piedalīsimies! Skrējienā piedalās arī Lāsmas Bērziņas ģimene ar četriem bērniem, un te sastopama jaunākā dalībniece Līva, kurai ir sešas dienas. Viņa ar mammu atbalsta savējos, bet distancē dodas tētis Arvīds Grikpedis, NBS Militārās policijas kaprālis, ar vecāko meitu trīsgadnieci Rūtu.
“Šis droši vien ir patriotiskākais pasākums gadā,” saka vairāki cilvēki, kurus satieku 80 kilometru garajā ceļā cauri Jaunjelgavai un visiem pieciem novada pagastiem. Cilvēki ir jaukā noskaņojumā, un to nespēj sabojāt pat tas, ka rīta pusē stipri līst.
Jaunjelgavas posma izskaņā gaida jauni un atraktīvi cilvēki — Inese un Liene Salmiņas, Artūrs Skudra un mazā meitiņa Dārta. Viņai ir gads un trīs mēneši, bet mazā kopā ar saviem vecākiem lieliski iztur divus kilometrus garo skrējienu tik stiprā lietū, ka distances beigās skrējēji ir izmirkuši līdz pēdējai vīlītei.
“Grūtākais bija sestdienas rītā tik agri piecelties,” smej meitenes. Komanda jau deviņos rītā noskrējusi posmu cauri Jaunjelgavas centram, un tad devušies ārpus pilsētas, lai skrietu vēl vienu. Pilsētu un pagastu centros skrējēju netrūkst, bet ārpus tiem ir grūtāk nodrošināt dalībniekus, tas esot arī transporta jautājums — spriež jaunie cilvēki.
“Lāčplēša dienā netikām aizdedzināt svecītes, tāpēc nolēmām piedalīties šajā foršajā pasākumā,” saka Inese un Liene. Viņas ir bijušās jaunjelgavietes, un, kad jautāju, vai skrējējiem bija arī savi līdzjutēji, jaunietes smej: “Piezvanījām mātēm, lai pamāj pa logu!”
“Man ir ļoti liels prieks par to, ka piecēlos, un sajūtas šajā pasākumā ir fantastiskas,” saka Liene. Jaunieši bilst: mierīgi atnāc, kilometru vai divus noskrien, un esi gandarīts, ka to paveici.
“Jau trešo gadu atbalstām šo pašvaldības pasākumu,” saka jaunjelgavietis Māris Jozēns. Viņš kopā ar dēlu Kristapu ik gadu skrien vienu un to pašu vairākus kilometrus garu posmu. Tēvs un dēls arī ikdienā sporto, Māris četrus gadus bijis futbola treneris Jaunjelgavā. “Prieks, ka šādu pasākumu kāds organizē,” atzīst Māris. “Sajūtas ir tiešām patriotiskas, un pārņem tāda kopības izjūta — gan ar savu novadu, gan ar Latviju.”
“Mēs pārstāvam Sēreni!”
Pirms pašas Sērenes pagasta robežas karogu pārņem bijusī jaunjelgaviete Baiba Kellere. “Nedrīkstu savu novadu pievilt,” nosaka Baiba. Sērenē stafeti pārņem ļoti sportiska ģimene — Anda, Jānis, Artūrs un Annija Jubasi. Viņi visi sporto, visi dejo tautas dejas. “Sajūtas ļoti labas, valda patriotiska noskaņa,” saka Anda. Kad jautāju, vai nebija grūti, Anda nosaka: “No sākuma paņēmu lāpu, bet drīz to atdevu puisim. Smaga!”
“Kur pārējie Blūzmaņi?” pašā Sērenes centrā savējos komandē Saulcerīte Blūzmane. Viņu ir daudz, vairākas paaudzes, radu radi, un viņi paskaidro: “Mēs pārstāvam Sērenes pagastu un skrienam jau trešo gadu!” Viņi var lepoties gan ar jaunu, gan pietiekami nopietna vecuma dalībnieku — mazajai Almai Zelmai Blūzmanei ir 2,5 mēneši, aizkrauklietei Ainai — 69 gadi. Kad jautāju, vai pietiks spēka izturēt, Blūzmaņi ir sparīgi: “Tas jau nebūs skrējiens, tāda tipināšana, un galvenais taču ir piedalīties!” Blūzmaņi jau nopietnāk piebilst: viņi te ir arī patriotisma dēļ.
Blūzmaņiem lāpu nodod Kalnozolu ģimene — Dace un Ģirts ar saviem četriem dēliem un radu meitene. Arī viņiem piedalīšanās pasākumā jau ir tradīcija ar trīs gadu stāžu. Jaunākajam dēlēnam ir desmit mēnešu, šoreiz viņš distanci veic tētim klēpī, bet pagājušajā gadā bijis līdzjutējos — vēl māmiņas puncī. Kalnozoliem ir sportiski puikas, paši vecāki divas reizes piedalījušies stipro skrējienā “Cinevillā”, vairākas reizes Vienības braucienā ar velosipēdiem Siguldā, Dace dejo arī tautas dejas. “Grūti nebija, bet mazliet jau slodzi var just,” nosaka Ģirts.
Par savu pienākumu noskriet posmu, kas ved gar viņu mājām, uzskata arī sēreniešu Kojānu ģimenes vīrieši — Raitis un viņa dēls Krišjānis. “Pasākums ir tik lielisks, ka nevar nepiedalīties,” nosaka Raitis.
Patriotisma stunda
“Latvijas svētkus atbalstām visa ģimene,” saka Seces pagasta zemnieks Valts Mišins. Lāpu skrējienā dodas arī viņa sieva Natālija un bērni Benita un Elvis. “Zemniekam kilometrs krosa tāds nieks vien ir!” nosmej Valts. “Šis pasākums dod tādu kopības izjūtu, jo visi beidzot esam kopā. Ne tikai mūsu ģimene, bet viss pagasts un viss novads. Tik pozitīvs pasākums — izkustamies, prieks sastapt seciešus, no viena lāpu saņemot un otram nododot. Tāds pozitīvisms, kura ikdienā mums tik ļoti pietrūkst.”
Seciete Ilona Bartkeviča bilst, ka savulaik bijusi ideja lāpu skrējienā piedalīties visiem pašvaldības darbiniekiem kopā, bet ne vienmēr idejas izdodas realizēt. Šoreiz Ilona skrien kopā ar meitu un mazdēliņu. Savukārt Kristīne un Andrejs Tišleri distancē dodas kopā ar trijiem bērniem: Daigu, Niku un Daneku, kuram ir mazliet pāri gadiņam, bet viņam šis ir jau otrais lāpu skrējiens. “Mēs esam latvieši, arī bērniem to mācām, un šī ir tā reize gadā, kad viņiem ir lieliska patriotisma stunda,” saka Kristīne.
Pie Seces pagasta “Brūveriem” stafeti pārņem trīs Brovacku paaudzes — Mārtiņš Brovackis, kuram ir 73 gadi, kopā ar visiem trijiem bērniem Ivetu, Dzintaru, Ivo un četriem mazbērniem. Viņi pasākumā piedalās trešo gadu, un jautrajam skrējēju pulciņam pievienojas arī Umbraško ģimene.
Svētki visam pagastam
Šķiet, Staburaga pagastā lāpu skrējiens izvēršas par dziesmotu stundu — te katrā posmā skrējējus ar viņiem īpaši veltītu dziesmu sagaida un pavada dāmas ar skaistām balsīm un lielisku humora izjūtu, un tik sirsnīgs šis pasākums nav nevienā citā pagastā. Skrējienu koordinē Vitauts Galvanausks, arī viņa ģimene piedalās lāpu skrējienā, un kopā ar vecākiem trasē dodas jaunākais dēls Vitauts juniors ar savu ģimeni.
Savu māju tuvumā ik gadu lāpu nes Grundspeņķu ģimene — Ilze ar trijām meitām Ditu, Gunu un Evu. Savu posmu veic arī Ločmeļu ģimenes dvīņi Lauma un Normunds. Vecāki šoreiz ir tikai līdzjutējos, turklāt tētim jāstūrē skrējienu pavadošais autobuss. “Tētis un bērni ir sportiskāki, mamma tikai līdzi jūt,” saka Iveta Ločmele.
“Viss pagasts dzīvojam līdzi šim pasākumam,” saka Staburaga kultūras dzīves vadītāja Ināra Galvanauska. “Kā gan bērniem ieaudzināt patriotismu? Ar runāšanu diez vai izdosies, bet, skrienot ar karodziņu rokās un piedaloties noslēguma pasākumā Stalānu kapos, bērnam tiek iedots daudz vairāk.”
Godam savu posmu distancē veic sunākstieši. Skrējienā piedalās Laimiņu, Cibiņu un Justu ģimenes. Īpaši sasniegumi šajā dienā pieder Kasparam Maslobojevam, kurš pieveica 13,5 kilometrus, un Guntim Safonovam, kurš sava pagasta teritorijā noskrēja 12,5 kilometrus. Vērā ņemamu rekordu — 6 noskrieti kilometri — sasniedza Matīss Maslobojevs. Savukārt jaunākais skrējiena dalībnieks Sunākstē — sešgadnieks Edgars Māsāns — godam noskrēja visu kilometru garo distanci. “Paldies ikvienai ģimenei, kuru bērni ik gadu piedalās skrējienā,” saka Sunākstes kultūras dzīves vadītāja Vineta Lavrenoviča. Sunākstieši 18. novembra svētku pasākumā iecerējuši teikt paldies visiem tiem, kuri piedalījās un atbalstīja šo pasākumu.
Daudzesieši īpaši gatavojušies
Jau krēslainā pievakarē Daudzeses pagastā savējos sagaida Mairita Korotkeviča ar astoņus mēnešus veco meitiņu Diānu. Distanci skrien tētis ar trijiem dēliem un meitu, bet mazā māsa, kurai ir astoņi mēneši, kopā ar mammu sagaida savējos. “Tas ir ģimenes pasākums, un puikām tik ļoti patīk, ka viņi skries vēl,” saka Mairita.
No viņiem stafeti pārņem visa Nāzaru ģimene — Rudīte, Juris, Amanda un Raivis. Ģimenes meitenēm ap kaklu tautiskas šalles, un visi noskaņoti ļoti sportiski. Rudīte stāsta, ka visa ģimene pasākumā piedalās pirmo reizi, kad bērni piekrituši skriet, Juris vien noteicis: nu ja visi skries, tad es arī! Vienota šodien ir arī Krūmiņu ģimene — skrējienā dodas mamma Inese ar trīs bērniem Dignu, Rēziju un Tomu, kuram ir septiņi gadi. Tētis gan esot palicis līdzjutējos.
“Šodien skrienu arī vecvectēvam par godu,” saka Lāčplēša ordeņa kavaliera mazmazdēls Kaspars Židovs. Lāpu skrējienā piedalās četras Židovu — Matuļu dzimtas paaudzes, vecākajai skrējējai Vijai Matulei ir 72 gadi, jaunākajam — Tomam — trīs mēneši. Komanda īpaši gatavojusies šim pasākumam, un Kaspara krustmāte visiem uzadījusi vienādas cepurītes Latvijas karoga krāsās. Patriotisku pieskaņu ieguvuši arī mazā Toma rati, kurus rotā uzraksts: Sarauj! Kaspars bilst, ka viņš rāda piemēru arī saviem skolēniem Daudzesē un Aizkrauklē, kur strādā par sporta skolotāju. “Mēs bērnudārzā dziedam himnu,” tēti papildina četrgadīgā meita Rūta.
Pasākumam īpaši saposušās atraktīvās dāmu deju kolektīva “Kvēlziedes” dalībnieces. Sešu skrējēju vidū ir arī Zinta Jansone, kurai ir 75 gadi — šķiet, vecākā pasākuma dalībniece. “Vingroju, dejoju un visur piedalos,” saka Zintas kundze. “Šis pasākums ir vajadzīgs, un mēs esam lepnas, ka pie mums tāds ir!” atzīst Ināra Ozoliņa.
Rekordisti
Lielisks pasākums — nodomāju brīdī, kad automašīnas nesteidzīgi veido rindu aiz skrējējiem un pat negrasās apdzīt. Neviens nekur nesteidzas, visi pieskaņojas, un dažos ceļu posmos aiz lāpas nesējiem izveidojas vesela auto kolonna. Daudzi signalizē, māj ar rokām, un kur nu vēl citi atbalstītāji, piemēram, Juris Naglis — kungs ar akordeonu Daudzevas centrā, kurš uz ielas spēlē, kamēr vien skrējēji redzami pie apvāršņa.
Un kur šajā dienā bez rekordiem! Aizkrauklietis Aleksandrs Sotņikovs ir nepārspēts Jaunjelgavas novada lāpu skrējiena rekordists: pirmajā gadā viņš noskrējis 56, otrajā — 30, šogad — vairāk nekā 30 kilometrus. “Skriešana ir mans vaļasprieks,” saka Aleksandrs, atzīstot, ka viņš kā karavīrs šajā pasākumā piedalās arī patriotisku jūtu vadīts. “Man patīk, tā ir kā svētku diena,” saka viņš. “Jau piecpadsmit gadus ievēroju tradīciju, ka 18. novembrī ik gadu noskrienu 18 kilometru distanci — Latvijai un savai vārdadienai par godu.” Aleksandrs nupat atgriezies no Afganistānas, kur dienējis kā Latvijas Bruņoto spēku padomnieks.
Apmēram 15 kilometru posmu — no Sērenes līdz Seces pagasta centram — pieveic 18 gadus vecais sērenietis Uldis Jurins, kurš mācās Jaunjelgavas vidusskolas 11. klasē un trenējas vieglatlētikā. “Skrienot domāju: varu vēl, kāpēc gan apstāties?” saka Uldis. “Ir gandarījums, ka tik daudz izturēju.” Pērn Uldis šajā pasākumā noskrēja 10 kilometru, bet šis ir viņa pirmais lielākais treniņš pēc pusgadu ilga pārtraukuma traumas dēļ.
No Sērenes līdz Seces pagasta centram skrējienā piedalās arī aizkrauklietis Jānis Ansabergs un rīdziniece Diāna Marta Ruka. Šo meiteni visi ievēro pēc pelēkā Latvijas izlases krekla — viņa ir viena no labākajām orientēšanās sportistēm ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Vēlāk Diāna Marta atklāj, ka Aizkrauklē dzīvo viņas mamma un lāpu skrējienā lielajam Jānim uz pleciem ir arī Diānas Martas mazais brālītis Jānis.
***
Noslēguma pasākumā Stalānu kapos pulcējas gan viesi no Sēlijas novadiem, gan tie, kuri nesuši lāpu šajā pasākumā. “Šodien mēs esam kopā ar savu Latviju un godinām tos, kuri mums devuši brīvu Latviju,” saka Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. Noslēguma pasākumā uzrunu saka arī īpašais viesis — viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots. Viņš pasākumā piedalās, jo skrējiena laikā notika arī Latvijas Ģenerāļu kluba un Sēlijas novadu apvienības ceļojošā kausa izcīņas pēdējais posms, tajā uzvaru izcīnīja Viesītes novada jaunieši, tikai nedaudz apsteidzot aknīstiešus.
Skaistie un stiprie
Šajā dienā, manuprāt, tiek sasniegti daudzi ievērojami rekordi. Pēc pasākuma, apkopojot novērojumus, top lāpu skrējiena īpašās pieturzīmes:
◆ Jaunākā lāpu skrējiena dalībniece — sešas dienas vecā Līva no Jaunjelgavas; ratos savu pirmo maratonu pieveic divus mēnešus jaunā Alma Zelma Blūzmane Sērenē. Šogad skrējienā piedalās neparasti daudz mazuļu, kuri savām kājām vēl neiet, bet distanci mēro tētim uz pleciem, mammai klēpī vai vienkārši bērnu ratiņos.
◆ Vecākajai dalībniecei — Zintai Jansonei no Daudzevas — ir 75 gadi, bet vecākais kungs, kurš godam veic kilometru garo posmu, ir secietis Mārtiņš Brovackis (73 gadi).
◆ Stiprākais skrējējs — aizkrauklietis Aleksandrs Sotņikovs.
◆ Sava pagasta patriota titulu noteikti pelnījuši vairāki jaunieši, kuri noskrien apmēram 15 kilometru garu posmu cauri savam un arī vēl kaimiņu pagastam: Sērenē — Uldis Jurins, Diāna Marta Ruka un Jānis Ansabergs, Secē — Silvestrs Anrijs Stuglis un Harijs Mencendorfs, Sunākstē — Kaspars Maslobojevs un Guntis Safonovs, Daudzevā — Reinis Mahotkins (10 km).
◆ Cēlāko tituls pienāktos Židovu ģimenei no Daudzevas: “Skrienu par godu savam vecvectēvam Robertam Židovam,” saka Kaspars.
◆ Varonīgākie — jaunjelgavietes Inese un Liene Salmiņas, Artūrs Skudra un mazā Dārta.
◆ Stiprākā un organizētākā dzimta — sēreniešu Blūzmaņu ģimene.
◆ Jautrākā un sirsnīgākā atbalsta grupa atrodama Staburaga pagastā.
◆ “Drošākie un redzamākie” — Daudzeses pamatskolas skolēni ar direktoru Valdi Puidu priekšgalā, kuri jau melnā tumsā visi skrien atstarojošās vestēs.
◆ Skaistākās — dāmu deju kolektīva “Kvēlziedes” dalībnieces Daudzevā.
◆ Aktīvākie līdzjutēji — sērenieši un secieši.
Piebildīšu gan, ka šim vērtējumam ir subjektīvs raksturs, protams, titulu pelnījušas visas stiprās ģimenes un jaukie ļaudis, kas piedalījās Jaunjelgavas novada trešajā lāpu skrējienā. Un lai piedod tie, kurus todien vienkārši nenoķēru!
