Lai gan pēc Lauku tūrisma asociācijas datiem ceļotāju skaits lauku tūrisma mītnēs pieaudzis par 10%, kas norāda, ka nozare, kaut arī minimāli, taču lien ārā no pēckrīzes bedres, tomēr Aizkraukles reģiona uzņēmēji ir skeptiski un mēģina savas viesu mājas pārdot. Tiek pārdots “Kapteiņa krodziņš”, “Avoti”, “Vino Rosso”, “Rančo” un citas viesu mājas. “Staburags” skaidro, kas notiek nozarē?
Burziņš ir, naudas nav
“Ar katru gadu ir tikai sliktāk,” lūgts raksturot atpūtas nozarē notiekošo, teic Aizkraukles “Kapteiņa krodziņa” īpašnieks Raivo Stumbris, kurš šajā biznesā darbojas jau 25 gadus. “Jaunieši vairs nemāk atpūsties, grib tikai dzert. Līdz ar to burziņš ir, bet pirktspējas nav,” viņš stāsta. “Lielus pasākumus arī nav izdevīgi rīkot, jo, ja tas tomēr izdodas, tad nosedz vien cita neveiksmīga pasākuma izmaksas. Un līdz ar to vēlamās peļņas vienkārši nav.”
Lūgts raksturot biznesa neveiksmju cēloņus, R. Stumbris min divus: iedzīvotāju zemā pirktspēja jeb nabadzība un pilsētas ģeogrāfiskā situācija, proti, Aizkraukle ir Rīgas “guļamrajons”. Pēc uzņēmēja domām, atpūtas biznesam šis apstāklis ir traucējošs, jo, ja jau cilvēks strādā Rīgā, tad tur arī atpūšas, jo galvaspilsēta piedāvā lielākas izklaides iespējas.
Arī viesu mājas “Vino Rosso” bijušajam līdzīpašniekam Bruno Cīrulim no Kokneses ir līdzīgs stāsts: “Bizness veiksmīgi attīstījās vien līdz krīzei, tad sapratām: lai noturētos biznesā, nepieciešams pārorientēties uz korporatīvajiem pasākumiem, bet viesu māja bija par mazu, varējām uzņemt vien septiņus — astoņus pārus, kas, piemēram, kāzu svinēšanai nav pietiekami. Tāpat jāņem vērā arī Latvijas īsā kāzu sezona. Patlaban “Vino Rosso” ir bankas īpašums, un par tās tālāko likteni man nekas nav zināms.”
Topā brīvdienu mājas
Pēc “Lauku tūrisma” asociācijas datiem, smagākajā — 2009. — gadā lauku tūrismā uzņēmēji tiešām zaudēja 70% apmeklētāju, tomēr šis gads esot bijis samērā veiksmīgs. Šobrīd vairāk varot just ģeopolitisko ietekmi uz nozari — tūristi no dažām Rietumeiropas valstīm baidās braukt uz Austrumeiropu, turklāt Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ ir ievērojami samazinājies krievu tūristu skaits, situāciju nozarē skaidro asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.
Ko atpūtnieki meklē laukos? “Visbiežāk cilvēki meklē brīvdienu mājas, īpaši pie jūras vai citiem ūdeņiem, uz ilgāku laika periodu, lai atpūstos kopā ar ģimeni vai nelielu draugu kompāniju,” stāsta A. Ziemele. Viesu māju apmeklētājiem esot būtiski, ka tajās iespējams pašiem gatavot ēdienu, ir pirtiņa, skaists skats un daba apkārt. Tāpat liela daļa atpūtnieku meklējot “vienkārši” lauku mājas, īstas lauku saimniecības, kurās var redzēt, kā notiek ražošana un dara lauku darbus. Šajā jomā ieguvēji esot tie lauku sētu īpašnieki, kuri piedāvā sportiskas aktivitātes, piemēram, izbraucienus ar velosipēdiem, laivām.
Kāzu bums
Pamazām atgriežas korporatīvo pasākumu rīkošana, svinību tendences raksturo “Lauku ceļotājā”. Asociācijā ik pa laikam (pārsvarā vasarā vai pirms Jaunā gada) lūdzot ieteikt lielākas viesu mājas vai atpūtas kompleksus — parasti korporatīviem pasākumiem vai gadījumos, ja ir lielāki ģimenes svētki. Šīgada vasara esot bijis “kāzu buma laiks” — gandrīz vai katrā nedēļas nogalē viesu nami bijuši aizņemti svinībām, stāsta A. Ziemele. Viņa atklāj, ka laiks, kāds nepieciešams viesu mājā svētku svinēšanai, parasti ir viena — divas naktis, un cilvēku skaits ir dažāds — 10, 20, 30, 50 viesu. To, ka šis bijis kāzu gads, atklāj arī Sērenes pagasta viesu nama “Samata” īpašnieki, kuri turpina darboties un piedāvā savus pakalpojumus. Jautāti, vai cilvēki kļuvuši naudīgāki, atbild, ka nē, drīzāk sapratuši, ka svētki ir jāsvin, lai arī ar mazākām izmaksām. Kāzu svinību nams “Samata” jauno saimnieku īpašumā nonāca vien pirms pāris gadiem. Vaicāti, vai, pērkot īpašumu, nav bijušas bažas par to, vai bizness būs veiksmīgs, viņi sarunu ar “Staburagu” neturpināja, aizbildinoties, ka šāda informācija ir komercnoslēpums.
Iegūst uzturēšanās atļauju
Perspektīva atpūtas nozarē noteikti ir, teic viesu māju “Avoti” īpašniece Inese Avotiņa Klintaines pagastā, tomēr viņa nav droša, ka biznesu spēs attīstīt tiktāl, ka ar ciemiņu uzņemšanu spēs nosegt viesu mājas ikmēneša uzturēšanas izmaksas, kas neesot mazas. Tāpat jāņem vērā apstāklis, ka potenciālie viesi par nakšņošanu atpūtas namiņā bieži vien maksā mazāk, jo cenu ir nokaulējuši. I. Avotiņa atklāj, ka darbs viesu mājā prasa nepārtrauktu uzraudzību, bet, lai algotu darbiniekus apkārtnes un mājas sakopšanai, nepieciešami līdzekļi, kuru nav. “Esmu palikusi bez biznesa partnera,” viņa atzīst, norādot, ka tas ir otrs iemesls, kā dēļ “Avotus” pārdod.
Nezināms liktenis sagaida arī viesu namu “Rančo” Kokneses apkaimē. Var teikt, ka tas jau ir zudis apmeklētājiem, jo tā īpašnieki ir ģimene no Krievijas, kura “Staburagam” atzina, ka māja nekad nav pirkta ar mērķi attīstīt biznesu. Tā pirkšanas iemesls bijis uzturēšanās atļaujas iegūšana, stāsta viesu nama īpašniece Zoja, ar kuru “Staburagam” izdevās sazināties. Jautāta, vai nākotnē māju būs iespējams īrēt kādam korporatīvajam pasākumam, viņa teic, ka vēl nav izlēmusi par tās turpmāko likteni. Īpašums atkal ir pārdošanā.
Vai uzņēmējiem ir svarīgi, kam pārdot savu māju? Nav, jo pats svarīgākais ir pārdot, teic daži aptaujātie viesu namu īpašnieki. Tāpat, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, atpūtas kompleksu saimnieki neatklāj, vai interesi par tiem izrāda ārvalstu investori.
Vai ir nākotne?
Kas nepieciešams, lai atpūtas bizness laukos attīstītos? Asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente iesaka uzņēmējiem būt aktīviem un sekot līdzi dažādām iespējām piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, ar kuru palīdzību attīstīt un pilnveidot savus piedāvājumus. Varot iesaistīties, piemēram, senioru tūrisma produktu attīstīšanā un popularizēšanā. Uzņēmējiem jābūt aktīviem un radošiem. Arī dažādu semināru un konferenču apmeklēšana var dot papildu zināšanas, kā pilnveidot savu uzņēmējdarbību.
Viedoklis
Edgars Šīns,
Nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs
— Es nevarētu teikt, ka šis īpašuma pirkšanas veids ir ļoti populārs. Manā izpratnē, nopērkot viesu namu vai atpūtas kompleksu, par ienākumiem īpaši cerēt nevar, jo, šādā biznesā darbojoties, uzņēmējam ir vajadzīga klātbūtne un nepārtraukts darbs, tāpēc investoru, kas vēlētos šādi pelnīt, nav daudz. Tas ir specifisks pirkums, un to pārdot nav viegli, mājai jābūt interesantai, lai cilvēks gribētu to nopirkt sava biznesa attīstībai, vai arī viņam ļoti, ļoti jāgrib to iegūt savā īpašumā, piemēram, ainavas vai kādu citu iemeslu dēļ.
Uzziņa
Viesu māja “Vino Rosso”
◆ Ainaviskā vietā netālu no Pērses upes ietekas Daugavā.
◆ Astoņi divvietīgi numuri, vasaras terase, kamīnu zāle, turku pirts, baseins un pasākumu telpas.
◆ Zeme — 19 015 kvadrātmetru.
◆ Cena — 258 000 eiro.
Atpūtas komplekss “Kapteiņa krodziņš”
◆ Uz pussalas Daugavas krastā.
◆ Mājai trīs stāvi, piecvietīgā burbuļvanna, pirts.
◆ Zeme — 3000 kvadrātmetru.
◆ Cena — 170 000 eiro.
Atpūtas komplekss “Rančo”
◆ Upes krastā, īpašumā sešas mājas, kopējā platība 1000 kvadrātmetru.
◆ Zeme — 4 ha.
◆ Cena — 340 000 eiro.
Viesu māja “Avoti”
◆ Uz pussalas Daugavas krastā, saimniecības māja un divas viesu mājas ar divām un trim guļamistabām.
◆ Zeme — 39 600 kvadrātmetru.
◆ Cena — 294 000 eiro.
Informācija no www.ss.lv
