Ar laikrakstu “Staburags” sazinājās aizkraukliete Aija, lai uzzinātu, kas notiek ar viņas ambulatoro karti gadījumā, ja tiek mainīts ģimenes ārsts. Mūsdienās slimnīcās bieži sastopama dubultā kartotēka, ģimenes ārstiem tā ir ērta sistēma slimības vēstures fiksēšanā, taču pacientiem rodas jautājumi par informācijas dublēšanu.
“Kas notiek ar manu ambulatoro karti, ja esmu nolēmusi mainīt ģimenes ārstu? Viena karte ir Aizkraukles poliklīnikas reģistratūrā, tajā ierakstus veic ārsti speciālisti, otra ir pie ģimenes ārsta, ko aizpilda tikai šis ārsts. Vai, mainot ģimenes ārstu, es varu ņemt slimības vēsturi līdzi? Kur un cik ilgi tiek glabātas ambulatorās kartes? Vai “e-veselības projekts” ļaus redzēt jebkuram speciālistam manu slimības vēsturi?” Jautā aizkraukliete.
“Staburags” sazinājās ar SIA “Aizkraukles slimnīca” galveno ārsti Ilonu Marusi, lai rastu atbildes uz lasītājas jautājumiem. Ģimenes ārstiem ir iespēja veidot personisko kartotēku, taču tā nav obligāta prasība. Lai gan vairums ģimenes ārstu tā arī rīkojas, Aizkraukles slimnīcā daži ģimenes ārsti izmanto reģistratūrā esošo pacientu kartīti.
Ja ģimenes ārstam ir sava ambulatorā kartotēka, pacienta slimības vēsture paliek pie ārsta. Pacients var saņemt kopiju, taču oriģināls ir ģimenes ārsta prakses dokuments, un tas paliek pie ģimenes ārsta, ja nav citas vienošanās. Ja slimības vēstures kartīte ir Aizkraukles slimnīcas reģistratūrā, tad tā tur arī paliek un to var izmantot nākamais ģimenes ārsts, kuru izvēlas pacients.
Citādāk ir, ja pacients pārceļas uz citu pilsētu. Šādos gadījumos svarīgākos dokumentus, izrakstus un izmeklējumu rezultātus dublē, izraksta pacientam un ambulatorajai daļai. Mainot dzīvesvietu, jaunajā ārstniecības iestādē izveidos jaunu ambulatoro karti, veco slimības vēsturi nedos līdzi. Par to, ka informācija varētu pazust, nav jāuztraucas, jo likums paredz, ka ambulatorā karte tiek glabāta slimnīcas arhīvā 75 gadus pēc pēdējā veiktā ieraksta.
Ilona Maruse arī stāsta, ka “e-veselības” projekts uzlabos pacienta slimības vēstures apskatāmību, tomēr sistēma pilnībā vēl nav ieviesta. Tās mērķis ir no jebkuras stacionārās vai ambulatorās iestādes ļaut ārstam iepazīties ar slimības vēsturi. Tomēr svarīga nianse ir tā, ka sistēmā tiks ievadīta informācija, kas attieksies uz pacientu no sistēmas izveidošanas brīža — visi vēsturiskie dati netiks pārrakstīti. Tas neattiecas uz būtiskām diagnozēm un alerģijām, kas tiks ievadītas pacienta “e-veselības” sistēmā. ◆
