Starptautiskā veco ļaužu diena bija oktobra sākumā, kad saņēmām daudz laba vēlējumu darbā un sagaidījām viesus. Tomēr sirsnīgu apmeklētāju netrūka visu mēnesi, un arī pagājušajā nedēļā pie sociālās aprūpes centra iemītniekiem ieradās Pļaviņu bērnu bibliotēkas vadītāja Gunta Grandāne kopā ar mazajiem lasītājiem. Mums ir laba sadarbība ar visām novada bibliotēkām, un šoreiz bērni sniedza ļoti skaistu koncertu, veltītu Krišjānim Baronam.
Bērnu koncerti pansionāta iemītniekiem patīk visvairāk. Tad visiem acīs ir aizkustinājuma asaras. Tikai mūsu telpas kļūst arvien šaurākas, un pagaidām nav plašākas vietas, kur uzņemt viesus vai rīkot pasākumus. Šobrīd centra lielākā telpa ir gaitenis otrajā stāvā, bet arī tur jau ir par šauru. Par to domājam, bet pagaidām nākamā gada budžetā prioritāte ir trešais stāvs, kur jāremontē iemītnieku istabiņas un gaitenis. Remonts vajadzīgs vēl dažās centra telpās, jo pēdējā laikā pansionāta klientu skaits tikai palielinās, un šobrīd ir ap 60. Turklāt pieprasījums pieaug, un arī šobrīd mums jau veidojas rinda. Tāpēc jādomā, kā uzlabot šīs iestādes apstākļus, lai piedāvātu labāku pakalpojumu.
Agrāk pansionāta pakalpojumus vairāk izmantoja sociālie dienesti, tagad biežāk piederīgie to izvēlas saviem tuviniekiem. Protams, cilvēki šaubās, vai šādi pieņem pareizo lēmumu, bet bieži vien viņiem nav citas iespējas. Ja sirmgalvja bērni ir darbspējīgā vecumā, tad ir jāstrādā, jo bez darba šobrīd iztikt nevar. Tad ir labi, ja vecais cilvēks ir pieskatīts un aprūpēts. Jā, agrāk vienā mājā dzīvoja vairākas paaudzes un šādu problēmu bija mazāk. Bet tad pensijā devās no 55 gadiem, un cilvēks varēja atļauties pieskatīt mazbērnus un parūpēties par sirmgalvi. Tagad jāstrādā krietni ilgāk, arī daudzi jaunie ir aizbraukuši. Tā ka sociālās aprūpes centrs ir ļoti nozīmīgs gan Pļaviņu novadā, gan ārpus tā. To apzinās arī Pļaviņu novada domē, un pašvaldība mūs vienmēr ir atbalstījusi. Viss, ko esam prasījuši, ir nodrošināts. Galvenokārt jau remonti, jo svarīgi, lai centra iemītnieki dzīvotu sakārtotās telpās un arī viņu piederīgie, te ienākot, justos labi.
Esmu cilvēks, kurš politikā daudz neiedziļinās, jo apzinos, ka ar savām domām vai darbiem to ietekmēt nevaru. Tomēr ir jautājumi, par ko aizdomājamies visi. Piemēram, bēgļi. Kamēr tas mūs tieši neskar, nezinām, kā tas ir. Paskatoties televīzijā, kas notiek citās Eiropas valstīs, situācija, šķiet, briesmīga. Rodas pārliecība, ka bēgļu gaitās dodas ne tie apzinīgākie cilvēki, kuri vēlētos strādāt. Nesen televīzijā rādīja sižetu par bēgļu apmetni Itālijā. Skats bija drausmīgs, jo neviens aiz sevis neko nesatīra. To dara vietējie. Acīmredzot cilvēki domā, ka citā valstī varēs dzīvot bezdarbībā un neko nedarīt. Šajā situācijā žēl bērnu, kuriem tas viss jāpiedzīvo.
Pagājušajā nedēļā gala ziņojumu apstiprināja Zolitūdes lielveikala “Maxima” traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija, norādot politiski un morāli atbildīgos par notikušo. Pēc traģēdijas pagājuši jau divi gadi, bet tomēr nekas nav pavirzījies uz priekšu un arī neviens nav saņēmis sodu. Vai tagad vēl var konkrēti noteikt vainīgos? Tagad arī noskaidrojies, ka veikala apsargs tajā dienā 37 reizes izslēdzis signālizāciju. No šīs traģēdijas gan esam mācījušies tik daudz, ka pēdējā laikā Latvijā intensīvi pārbauda ēku drošību.
Liela nelaime notika arī aizvadītajās dienās, kad avarēja Krievijas lidmašīna un dzīvību zaudēja vairāk kā 200 cilvēku. Kad pienāk brīdis lidot, arī es esmu satraukusies. Lidojuma laikā cenšos domas novirzīt uz ko citu, bet nekad jau nevar zināt, kas var atgadīties. Tomēr bez tā iztikt nevar, jo meita ar ģimeni dzīvo Vācijā un gribas viņus apciemot.
Šobrīd Saeimas komisijām izvērtēšanai nodoti Satversmes grozījumi par deputātu imunitātes samazināšanu, lai viņus par administratīvajiem pārkāpumiem varētu sodīt tāpat kā citus. Tas ir pareizi, jo likums attiecas uz visiem — vai tas ir prezidents vai vienkāršs iedzīvotājs. Ja kāds ir pārkāpis likumu, viņam jāsaņem par to sods, un tad var lemt par atbildību kā deputātam.
Joprojām Latvijā baudām sausu un saulainu rudeni. Skaistas ir krāsainas lapas, bet var just, ka zemei trūkst mitruma. Ūdens līmenis samazinās ne tikai upēs, ezeros un dīķos, bet arī akās. Rudens man patīk, jo katram gadalaikam ir savs skaistums. Daudzi sūdzas par drūmo noskaņu šajā laikā, bet, kamēr ir darbs un domas aizņemtas ar tik daudzām lietām, viss ir kārtībā.
