Mēs ar Indriķi esam kā divas pretēju viedokļu partijas. Piemēram, tagad mums nesakrīt viedokļi bēgļu jautājumā. Es esmu par viņu uzņemšanu, Indriķis — pret. Pagājušajā nedēļā sāku istabas remontu — izdomāju, ka viena istaba mums ir brīva un tur varētu izmitināt kādu bēgli. Indriķis sacēla traci, it kā jau kāds aiz durvīm stāvētu. Patiesībā laikam baidās no konkurences, jo es teicu, ka bēgli nodrošināšu arī ar darbu — viņam vajadzēs kārtīgi salabot visus elektrības kontaktus, lodžijas durvīm ielikt rokturus, saremontēt gludekli un krānu, no kura visu laiku pil ūdens, un vēl, un vēl…
Indriķis teica, ka pats to var izdarīt. Interesanti gan, kur viņš visu laiku bija?
Indriķis man pārmet patriotisma trūkumu — bēgļiem esot jāstāsta, ka pie mums ir auksti, ka nav darba un dzīvojam ļoti trūcīgi. Nu, tas jau ir zem mana goda — tēlot, ka esmu ubadze, nu nē! Lai visi redz, ka esam kā nezāles — mūs nekas nespēj nobiedēt un iznīdēt! ◆
