Ir gan laime mūsdienu jaunatnei — Tieslietu ministrija paredzējusi pāriem, kuri reģistrējušies laulību noslēgšanai dzimtsarakstu nodaļās, rīkot pirmslaulību kursus. Laikam šķiršos no Indriķa un tad vēlreiz pieteikšos laulību reģistrācijai, jo es jūtu, ka bez kursiem mūsu attiecības piedzīvos krahu. Mēs nekad nespējam vienoties kopējā dziesmā par naudas tērēšanu. Lasīju, ka pāru apmācības īstenos pēc četru moduļu principa. Paredzēts, ka pirmajā modulī tiks piedāvāts apgūt finanšu pratību — naudas gudru pārvaldību, kā plānot, krāt, aizņemties, lai palīdzētu sasniegt ģimenes nākotnes mērķus. Tieši tas, kas mums vajadzīgs!
Man šķiet, ka tik ģeniāla ideja tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam uzplaukusi pēc personiskās pieredzes, jo viņš, nabadziņš, savulaik tik daudz pārdzīvojis. “Jāņa Rozes apgāda” izdotajā grāmatā “Simt gudro galvu un citi zvēri” var izlasīt tā laika Saeimas sekretāra Rasnača paskaidrojumu par konfliktu ar bijušo dzīvesbiedri Āriju Milleri: “Viņa paķēra no virtuves manus no laukiem atvestos rabarberu kātus (diametrā apmēram četri centimetri un aptuveni 40 centimetru garus) un, apliecinot savu naidu un morālo vājumu, sāka sist mani no visa spēka pa seju un kaklu, un turpināja arvien skaļāk lamāties. Es saglabāju mieru, nepretojos, vienkārši skaļi skaitīju, cik reizes viņa mani sit — viena, divas, trīs, četras… Pēc tam rabarberi salūza, un Ārija Millere turpināja sist man ar rokām pa galvu un spert ar kāju man pa kājstarpi. Tā es izturēju līdz kādai desmitajai, vienpadsmitajai reizei, kad sāpes un pazemojums bērnu priekšā vairs nebija izturami, un mēģināju saturēt viņas rokas. Lai gan tas man izdevās, viņa vēl aktīvāk sāka spert man pa kājstarpi…”
Esmu pārliecināta, ja Rasnača jaunībā būtu šādi kursi, tad viņš nekad nepiedzīvotu šādas rabarberu kaujas! ◆
