Laikrakstā “Staburags” vērsās divas pacientes, neizprotot, kāpēc, pēkšņi nokļūstot Aizkraukles diennakts stacionārā, ilgi gaidīto speciālista konsultāciju poliklīnikā vairs nevar saņemt par valsts finansējumu, bet jāmaksā pilna maksa?
Viena paciente laikus bija pieteikusi konsultāciju Aizkraukles poliklīnikā pie acu ārsta, otra — pie ginekologa, taču neplānoti nokļuva Aizkraukles diennakts stacionārā ar šo ārstu apmeklējumu nesaistītu slimību dēļ.
Ilgi gaidītā diena bija klāt, taču poliklīnikā pacientēm atbildēja, ka speciālistus var apmeklēt tikai par pilnu maksu, un tā ir liela: 17 eiro pie acu ārsta un no 17 līdz 21,50 eiro pie ginekologa. Tā kā abas pacientes tik daudz maksāt nevēlējās, viņas no konsultācijas konkrētajā dienā atteicās, pierakstoties atkārtoti, lai saņemtu valsts apmaksāto pakalpojumu citā laikā.
Līgumā ar SIA “Aizkraukles slimnīca” gan teikts: “Stacionārā ārstēšanās laikā ar ģimenes ārsta nosūtījumu veiktu speciālista apskati un izmeklējumus valsts neapmaksā. Tas ir maksas pakalpojums.” Tātad klienti tiek brīdināti.
“Kāpēc ir tik netaisnīga kārtība? Kādā likumā vai normatīvajos aktos tas rakstīts? Ieplānotais speciālista apmeklējums taču nebija saistīts ar slimību, kuru ārstēja stacionārā!” jautā pacientes. “Un kāpēc pilna maksa bija jāmaksā arī par ginekologa konsultāciju, pie kura ģimenes ārsta nosūtījums nav vajadzīgs?”
SIA “Aizkraukles slimnīca” galvenā ārste Ilona Maruse informē: “Šāda kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos nr. 1529 VIII nodaļas 178. punktā: “Dienests neapmaksā personas stacionēšanas laikā stacionārajā ārstniecības iestādē saņemtos sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot or-
ganizētā skrīninga izmeklējumus.” Dienests — tas ir Nacionālais veselības dienests.
Par šo kārtību pacienti ir informēti ārstniecības līgumā, kuru pacients paraksta pirms iestāšanās stacionārā.”
Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Līga Jeroščeva un Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Āboliņa citē tos pašus Ministru kabineta noteikumus.
“Aprūpes slimnīcas diennakts stacionārā ievieto un ārstē pacientus, kuru veselība ir diezgan smaga un kuriem nepieciešama ārsta diennakts uzraudzība,” skaidro Māra Āboliņa. “Nav paredzēts, ka slimnieki šajā laikā var saņemt ambulatoros pakalpojumus, kas nav saistīti ar konkrēto slimību. Ja ir izveidojusies šāda situācija, nav bijusi pietiekama komunikācija starp pacientu un ārstniecības iestādes pārstāvjiem. Aicinu pacientus līgumu pirms parakstīšanas rūpīgi izlasīt un nekautrēties jautāt ārstam un poliklīnikas reģistratūras darbiniekiem, ko darīt, ja ir pieraksts pie speciālista, taču ir jāārstējas diennakts stacionārā. Varbūt pierakstu poliklīnikā var pārcelt uz citu laiku. Ja pacients ir gaidījis konsultāciju pie acu ārsta vai ginekologa mēnesi vai ilgāk, viņam, visticamāk, ir nepieciešama profilaktiska pārbaude, un tā nav akūta saslimšana.”
Arī Līga Jeroščeva uzsver, ka, ārstējoties diennakts stacionārā, pacients nevar saņemt valsts apmaksātus ambulatoros pakalpojumus. Savukārt, ja pacients ārstējas dienas stacionārā, viņš valsts apmaksātos ambulatoros pakalpojumus drīkst saņemt. Aizkrauklē dienas stacionārs ir otrajā stāvā virs traumpunkta, un pacienti pēc medicīnisko manipulāciju veikšanas dodas mājās. Savukārt diennakts stacionārā ir cita ārstēšanas kārtība. ◆
