Mazdēls: “Vecotēv, kad tu gāji skolā, kādas atzīmes tad pelnīji?”
Vectēvs: “Es, dēliņ, mācījos uz tīriem piecniekiem!”
Mazdēls: “Vai, vai, vecotēv! Tad gan tu esi bijis švaks pulveris!”
Vectēvs: “Bet vai tevi, dēliņ, tagad skolā kaktā arī liek?”
Mazdēls: “Ko es kaktā meklēšu, vecotēv?”
Vectēvs: “Tā manā laikā bija audzināšana pēc blēņošanās. Un vai skolotājs ar lineālu pa pirkstiem arī tev sit, ja neglīti raksti?”
Mazdēls: “Vai tu traks esi? Tad skolotājs uzreiz būs cietumā!”
Vectēvs: “Nu, nu? Un, ja jau tu ierunājies par cietumu, tad teikšu, ka tavam tēvam bērnībā par blēņām un nepaklausību es kārtīgi uzlaidu ar siksnu un biju drošs, ka viņš dzīvē cietumā gan nenonāks. Bet par tevi, dēliņ, es neesmu pārliecināts… Un mani iesēdinās par mutes palaišanu.”
