Kristīne Karlsone, Aizkraukles novada ģimnāzijas un pilsētas sākumskolas psiholoģe
— Katram cilvēkam vispirms pašam jāparūpējas par emocionālo trauku — ar izglītību, informācijas vākšanu un pētīšanu, speciālistu palīdzību. Ja trauks ir ieplīsis, tad bērna uzvedība var izraisīt pat ko līdzīgu emociju sprādzienam, neadekvātai rīcībai. Ja trauks vesels, mazie pieskārieni neradīs reakciju. Humors, joki palīdz nogludināt stresa situācijas. Katram gan ir sava humora izjūta. Jāizstrādā empātijas spēja iejusties audzēkņu “ādā” un nenonākt līdz stresa situācijām. Savā ziņā stereotips ir gados vecāku skolotāju nespēja būs empātiskiem, bet nav noslēpums, ka skolēniem patīk gados jauni skolotāji, kas mēdz jokot, darīt mazas muļķībiņas.
Aelita Beitika, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas psiholoģe
— Skolotāja darbs ir nemitīga komunikācija, līdz ar to emocionālā spriedze ir neizbēgama. Tas nav paaudžu konflikts, kā varētu domāt. Mācību procesā veselīga spriedze ir vajadzīga. Uz to nevar skatīties tikai no negatīvās puses. Ja tā pilnībā izzūd, tas nozīmē, ka skolotājs nav īsti iesaistīts mācību procesā un nepanāks vēlamo rezultātu.
Diāna Strause, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas psiholoģe
— Šobrīd Latvijā nav vienota mehānisma, kā palīdzēt skolotājiem šajā jautājumā. Cenšamies sanākt grupās, kopīgi pārrunāt problēmas, izstrādājam stratēģijas, lai sajustu, ka arī esam spējīgi ar šīm situācijām strādāt. Esmu praktiķe un redzu, ka visneaizsargātākie ir skolotāji tajās mācību iestādēs, kurās nav problēmu risināšanas sistēmas, kur katrs mek-
lē savā veidu spriedzes mazināšanai. ◆
