Man šķiet, cilvēka vecumu nosaka viņa attieksme pret laika prognozi. Jo vecāks cilvēks, jo viņam lielāka interese par temperatūru gan ārā, gan iekštelpās. Pēc šīs teorijas man ar Indriķi ir vismaz pussimt gadu liela starpība. Viņš, piemēram, šonedēļ vismaz trīs kilogramus no svara nometa, skraidot uz lodžiju un skatoties termometra stabiņa rādījumus. Masu saziņas līdzekļi arī — sakurina tādas kaislības ap gaisa temperatūru, ka man šķita, jāgatavojas vismaz mīnus 50 grādu salam. Nopriecājos — beidzot varēšu uzvilkt savu kažoku, kurš īstu ziemu skapī gaida jau ap desmit gadu. Kas tev deva — tikai mīnus 5 grādi. Vai tad tas ir kaut kas briesmīgs? Šāds rādījums varētu pārsteigt jūnijā, nevis tagad. Bet Indriķim tā bija globāla katastrofa — ik pēc stundas viņš man zvanīja uz darbu un ziņoja termometra rādījumus. Un tad es viņam pateicu: “A man vienalga viss!” Pāris dienu bija miers, bet vakar atkal atsūtīja īsziņu: šorīt termometra stabiņš bija pakāpies līdz plus diviem grādiem. Bet man arī šī ziņa bija galīgi vienaldzīga. Bet to, ka trešdien bija paredzēts pasaules gals, viņš gan man noklusēja. Nu nekas, es jau vairākus esmu izturējusi. ◆
