Nesen notikušajos Grāmatu svētkos Aizkrauklē norisinājās laikraksta “Latvijas Avīze” rīkotā publiskā diskusija. Tās tēmas allaž atspoguļo tā brīža aktualitāti, un šoreiz tā bija “Jauniešu sagatavotība — armijas pamats”. Diskusijā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, 12. Saeimas deputāti Aleksandrs Kiršteins no Nacionālās apvienības un Vilnis Ķirsis no partijas “Vienotība”.
Svarīgāka ir pārliecība
Pastiprinoties nedrošajai situācijai galvenokārt Eiropā, arvien aktuālāks ir jautājums — cik patriotiski un gatavi aizstāvēt savu valsti ir Latvijas jaunieši? Runa ir gan par patriotismu, gan fizisko sagatavotību.
Raimonds Bergmanis atzina, ka līdz šim daudzi uzskatījuši, ka jauniešu fiziskā sagatavotība ir diezgan vāja, tomēr situācija nav tik kritiska. To apliecina Zemessardzes 55. bataljona šovasar rīkotās mācības, kas notika neierastāk — 30 dienu intensīvās nodarbībās un pārbaudījumos. Tajās piedalījās ne tikai jauni cilvēki, bet arī vidējā vecumā, un rezultāti ir labi.
— Nepašaubāmi, sporta nodarbību skolā vajag vairāk. Tad gan ir jautājums — uz kuru stundu rēķina? Jau sen diskutē, ka arī Latvijas skolās vajadzētu pagarināt mācību gadu, kas mazinātu lielo slodzi un atrisinātu vēl vienu vecāku problēmu — kā nodarbināt bērnus vasarā. Tās lietas var sakārtot, bet šobrīd nejūt tādu vēlēšanos, — teica Raimonds Bergmanis.
Viņš atzina, ka bērniem un jauniešiem ir iespēja papildus iesaistīties dažādās fiziskās aktivitātēs. Šo darbu veic arī jaunsardze, kas papildus dod patriotisko audzināšanu un daudzas citas zināšanas, kas nepieciešamas ikdienā. Turklāt visas apmācības programmas, ieskaitot ēdināšanu, ir bez maksas, kas arī ir svarīgi. Tā ir joma, ko valsts centīsies maksimāli attīstīt.
Vilnis Ķirsis piekrita ministra teiktajam, ka šobrīd jauniešiem ir daudz iespēju saturīgi un aktīvi pavadīt brīvo laiku ārpus skolas. Ja viņi to izmanto, noteikti sasniedz vairāk. Arī viņš pats iestājies zemessardzē. Viņaprāt, patriotisms Latvijas cilvēkos ir, to var just zemessardzē, kurā iesaistās nevis kādu materiālu labumu vai citu iemeslu, bet savas pārliecības dēļ.
— Arī Latvijas pienākums ir dot savu artavu miera uzturēšanai pasaulē. Mūsu jaunatnei paralēli fiziskajai sagatavotībai skolā vēl arī labi jāmācās, jo valsts piedalās dažādās starptautiskās misijās un programmā, kas prasa izcilas zināšanas. Tā kā tur izmanto augsta līmeņa tehnoloģijas, to apkalpošanai nepieciešami ļoti labi speciālisti, un Latvijas potenciāls var būt vēl lielāks, — teica Aleksandrs Kiršteins.
Obligātais nav efektīvs
Nesen obligātais militārais dienests ieviests Lietuvā, un tur neesot problēmu ar iesaukumiem. Vai lietuvieši būtu patriotiskāki par mums un obligāto dienestu vajag arī Latvijā?
Visi trīs diskusiju dalībnieki atzina, ka noteikti nē, jo tā būtu tikai lieka naudas izlietošana infrastruktūras izveidei un ēdināšanai, bet krīzes situācijā nedotu vēlamo rezultātu. Tādā veidā nav iespējams sagatavot augsta līmeņa militāristus.
— Tas pierādījās Ukrainas gadījumā, kuras karavīri atzina, ka apmēram 30 procentu no obligātā iesaukuma cilvēkiem krīzes situācijā vienkārši aizbēga, jo nebija gatavi karot. Vēl tikpat daudz sāka rīkoties haotiski, kas arī radīja draudus apkārtējiem, un viņi bija pilnīgi nederīgi kaujām. Naudu, kas iztērēta pilnīgi visu jauniesaucamo apmācībai, varēja izlietot modernākai tehnikai un citam, — teica Aleksandrs Kiršteins.
Ir arī citi piemēri, kā Šveice, kur visiem pilngadīgajiem ir militārā apmācība, bet dzīvošana mājās. Latvijā šo lomu pilda jaunsardze, zemessardze, kurai ir arvien lielāka cilvēku uzticība. Tas ir arī labs papildinājums Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Zemessardzes 55. bataljona komandieris Ingus Manfelds atzina, ka Ukraina deva grūdienu un cilvēki zemessardzē sāka pieteikties aktīvāk. Šogad deviņos mēnešos pieteikušies jau tikpat cilvēku, cik pērn visā gadā.
Ieroči jāglabā droši
Ik pa laikam izskan jautājums, biežāk no bijušajiem zemessargiem: kāpēc viņiem atņemti ieroči un tos neļauj glabāt mājās?
Raimonds Bergmanis skaidroja, ka ieroču glabāšana bataljonā nenozīmē, ka tie ir atņemti. Vispirms jādomā par ieroču glabāšanas drošību, un ne visur to var nodrošināt. Ja notiek kāds pārkāpums, tas ietekmē visu kustību.
— Arī man ir automāts, tikai tas ir bataljonā. Protams, ir risks, ja kāds nobloķē tam piekļuvi, jo tad zemessargi nespēs ātri reaģēt. Risks ir arī glabāt tos mājās. Manā iesaukumā no 60 cilvēkiem 55 bija ar augstāko izglītību vai studenti, arī uzņēmumu vadītāji — saprātīgi un atbildīgi cilvēki, kuriem varētu uzticēt ieroci, bet visi jānodrošina ar seifiem, kas ir sarežģīti, — teica Vilnis Ķirsis.
Ingus Manfelds skaidroja, ka zemessardzes būtība ir decentralizācija, tā ka par ieroču jautājumu domā, bet tas nav vienkārši izlemjams.
Jāmaksā par citu kļūdām
Protams, aktuālākais jautājums diskusijā bija par bēgļu ierašanos.
— Latvija visu laiku uzņem patvēruma meklētājus un nelegālos imigrantus. Vjetnamiešu vien ir vairāki simti, tie nekādās kvotās neietilpst, un nekādu palīdzību mēs nesaņemsim. Daugavpilī jau pārpildīti patvēruma meklētāju punkti, un mums jau ir problēma. Kas radīja šo bēgļu straumi no Āfrikas? Lielās valstis — Lielbritānija, Francija un Amerikas Savienotās Valstis. Tās ir sekas šo valstu politikai, kad sagrāva tādu valsti kā Irāka, ko atbalstīja arī daļa Latvijas politiķu. Tagad esam saņēmuši augsti apmācītus karavīrus, kas no Irākas karaspēka pārgājuši uz “Islāma valsti”. Vairākus gadus Turcija šos bēgļus aizturēja un aicināja Eiropu izveidot drošības joslu. Eiropas Savienība četrus gadus nelikās par to ne zinis, un tagad cilvēku pūļi dodas uz Eiropu. Vai mums tagad kā mazai valstij jāmaksā par to, ko lielās valstis ir izdarījušas? — saka Aleksandrs Kiršteins.
Viņš atzina, ka tādā pašā veidā sagrāva veiksmīgu valsti Lībiju, kura “uzsūca” miljoniem Āfrikas nabadzīgo cilvēku.
— Tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Atis Pabriks toreiz teica, ka divas nedēļas pēc Lībijas bombardēšanas, ko veica Francija, tur iestāsies demokrātija, bet patiesībā radās haoss, kas tur valda joprojām. Vēl viens piemērs ir Sīrija, — atzīst Aleksandrs Kiršteins.
Viņš piebilda, naivi būtu domāt, ka varēs šos cilvēkus veiksmīgi integrēt Latvijas sabiedrībā. Islāma ticība ir ļoti spēcīga, un tajā daudz kas nav savienojams ar mūsu sabiedrības normām.
Aleksandru Kiršteinu lūdza atbildēt uz jautājumu — vai, ņemot vērā situāciju, bērniem Latvijas skolās nebūtu jāmāca par dažādām ticībām?
— Skolā šobrīd var izvēlēties mācīties ētiku vai kristīgo mācību. Kāda ētika, ja nekā cita patiesāka par desmit Bībeles baušļiem tāpat nav? Latvijā šajā ziņā ir ļoti bēdīga situācija. Ir, protams, svarīgi zināt par dažādām ticībām un to vēsturi, lai, saskaroties ar kādu no tām, cilvēki būtu zinoši, — atzina Aleksandrs Kiršteins.
Arī Raimonds Bergmanis piebilda, ka, mainoties situācijai pasaulē, citādākas kultūras ienāks arī Latvijā un nevarēs to ignorēt. Būs jāveido dialogs. ◆
